Meklēt

Juris Italo Veitners

1 bilde
Juris Italo Veitners
Lomas: dzejnieks, žurnālists

26.03.1943 – 02.11.1995

Juris Italo Veitners (1943–1995) – dzejnieks. Dzimis gleznotāja Kārļa Veitnera ģimenē. Izdevis dzejoļu krājumu "Dziesmas gramofonam ar tauri" (1975). Dzejoļi publicēti jauno dzejnieku kopkrājumā "Acis" (1971) un no 1972. gada arī krājumos "Dzejas diena". Rakstījis arī dzejoļus bērniem, periodikā publicējis aprakstus un tēlojumus. J. Veitnera vārds 20. gs. 60. un 70. gados saistījās ar neformālām, marginālām kultūras norisēm, kā arī ar "Kazas" un "Putnu dārza" radošās sabiedrības protestu pret "padomiskās" mākslas aizliegumiem.

  • Darba autors (12)
  • Recepcijas persona (4)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    26.03.1943
    Rīga

    Miršanas laiks/vieta

    02.11.1995
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis gleznotāja Kārļa Indriķa Veitnera un medicīnas māsas Ernas Elvīras ģimenē.
    Bijis precējies ar Ilzi Veitneri.

    Profesionālā darbība

    1963: pirmā publikācija – dzejolis "Tramvaja sliežu labotāji" laikrakstā "Padomju Students" (01.11.).

    DZEJAS KRĀJUMI

    1971: "Acis" (jauno dzejnieku kopkrājums).
    1972: "Dzejas diena" (kopkrājumi).
    1975: "Dziesmas gramafonam ar tauri".
    2003: "Putns debesīs".

    Rakstījis arī dzejoļus bērniem (publicēti periodikā un krājumā "Garā pupa"). Periodikā publicējis aprakstus un tēlojumus.

    Citātu galerija

    PAR J. I. VEITNERA DZEJU

    "Veitnera dzejā iezīmējas gan sadzīviskā, gan heroiskā līnija, vairāki dzejoļi veltīti vēsturiskiem notikumiem, piemēram, 1905. gada revolūcijai."
    Vite, Astrīda. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

    PAR DZEJAS KRĀJUMU "DZIESMAS GRAMAFONAM AR TAURI" (1975)


    "Kad priekš gadiem desmit Rīgas Jauno autoru apvienībā sākām iepazīties ar Jura Veitnera pirmajiem dzejoļiem, neviens no mums nevarēja iztikt bez viena vārda – Čaks! Un patiešām tajos skaidri bija jūtama stipra agrīnā Čaka ietekme – ne tikai temati kā ("Esmu pilsētas puika ..." 1971. gada kopkrājumā "Acis"), ne tikai spilgtajās urbānistiskajās detaļās ("Sniega putrā / ielas asfalta kreklus mazgā" vai arī "Vakari pievārtēs dzied runču serenādes"). Dižā skolotāja tuvums, "čakiskais uztveres asums un pārdzīvojuma tiešums", viņa gleznu "reālistiskā precizitāte un ekstravagance reizē" (I. Kiršentāle) lielākā vai mazākā mērā atklājās arī nepilsētnieciskajos tālaika dzejoļos, no kuriem "Zvejnieku balle" un "Lielā karašu ēšana" uzņemti arī nupat iznākušajā krājumā."

    Remass, R. Personības nepieciešamība. Literatūra un Māksla, 11.10.1975. Nr. 41.

    Nodarbes

    dzejnieks
    žurnālists

    Izglītība

    1950–1962
    Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
    Rīga

    1962–1964
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Vēstures un filoloģijas fakultāte. Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

    Darbavieta

    1962–1973
    Izdevniecība "Liesma"
    Aspazijas bulvāris 24, Rīga
    Korektors

    1962–1973
    Apgāds "Zinātne"
    Latvijas Zinātņu akadēmija
    Korektors

    1962–1973
    Rīga
    Radioraidījuma "Dzintarkrasts" korespondents

    1964
    Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
    Rīga
    Izdevējs

    1974–1977
    Laikraksts "Padomju Jaunatne"
    Rīga
    Korektors

    1977–1980
    Rīga
    Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas institūts. Vecākais inženieris. Referatīvā pārskatu izdevuma "Arhitektūra, celtniecība, dizains" redaktors.

    1980–1989
    Rīga
    Ražošanas apvienība "Rīgas manufaktūra". Laikraksta tulkotājs.

    1989–1991
    Laikraksts "Darba Balss" (1945–1991)
    Rīga
    Nodaļas vadītājs

    1991–1993
    Laikraksts "Rīgas Apriņķa Avīze"
    Rīga
    Galvenais redaktors

    1993–1995
    Laikraksts "Rīgas Balss"
    Balasta dambis 3, Rīga
    Ārštata korespondents

    Apglabāts

    1995
    Rīgas Pirmie Meža kapi