Par Jura Helda dzeju
"Helda dzejas ceļā nav vērojama vētraina evolūcija vai radikālas pārgrozības. Mainoties niansēs un atsevišķos vērtējumu parametros, dzejas kodols palicis ļoti stabils. [..]
Helda dzejā realizējas romantisma, simbolisma un sirreālisma trejsavienība, īpaši akruāls ir romantisma un sirreālisma tandēms, kur pirmo vijoli tomēr spēlē sirreālā poētika. Jūtamas arī eksistenciālisma un impresionisma papildiezīmes. Romantisms visjūtamāks kā garadzīves akcentējums, brīvības patoss, kā pagātnes aktualizācija un sapņa aktivitāte, kā noslēpumainības aura ap lietām un būtnēm un kā protests pret merkantilo pasauli. Simbolisma klātbūtne jaušama spēcīgajā estētismā, tieša – naturāla atspoguļojuma noliegumā, augstas pakāpes simbolizācijā, vēlmē tvert būtību, ne parādību vien.Helda dzejas dominante ir sirreālisms."
Lāms, Edgars. Klusā daba ar Juri Heldu. Latviešu dzejnieku portreti: Robežu šķērsotāji, robežu sargi. Rīga: Zinātne, 2007, 75. lpp.