Juris Bārs
23.02.1808 – 19.12.1879
Juris BĀRS (1808–1879) – pirmais latviešu tautības valodnieks un dzejnieks 19. gadsimtā. Par viņa dzīves gājumu un darbību saglabājies maz liecību, tomēr veikumam ir bijusi nozīme latviešu valodas attīstībā. Jura Bāra valodniecības darbi lieti noderējuši, Augustam Bīlenšteinam strādājot pie latviešu gramatikas "Lettische Grammatik" (1863) izdevuma. Juris Bārs darbojies Latviešu literārajā (draugu) biedrībā. Viņš ir bijis dedzīgs pārvācošanās pretinieks un pirmais aicinājis reorganizēt latviešu valodu; pētījis fonētiku un pirmais precīzi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā 'e' lietošanas nosacījumus. Valodas pilnveides aspektā nedaudz arī brīvi atdzejojis.
Dzimšanas laiks/vieta
23.02.1808
Līvbērzes pagasts
Bāra kristību ieraksts nav atrasts. Literatūrā sastopamās ziņas, ka viņš ir dzimis Līvbērzes pagasta "Lāču" mājās pierakstījis Ludis Bērziņš ap 1930.gadu pēc veco dobelnieku liecībām. Senākais zināmais Jura Bāra pieminējums dokumentos - 1811. gada dvēseļu revīzijas saraksts - Bāru (Bahr) ģimene, viņu vidū arī Juris, dzīvo Nēvalu krogā.No: Sarma Kļaviņa. Latviešu valodas pētnieki. Rīga, 2008, 12. lpp.
Miršanas laiks/vieta
19.12.1879
Baznīcas iela 20, Kuldīga
Miris no kakla vēža
Personiska informācija
Juris BĀRS (1808-1879) ir dzimis Nēvalu krodzinieka un, iespējams, kalēja atslēdznieka Indriķa un viņa sievas Annas Marijas, dzimušas Bergmanes, ģimenē kā jaunākais dēls. Viņa vecākie brāļi - Jānis, vēlāk tirgotājs Dobelē, un Evards, māsa - Gotlība. 1817. gadā Juris Bārs kopā ar brāli Evardu saņēmuši brīvlaišanu. Juris Bārs agri zaudējis vecākus. Uzaudzis vecākā brāļa ģimenē. Mācības ģimnāzijā uzsācis tikai 23 gadu vecumā, īpaši interesējusi matemātika. Iztiku pelnījis, pasniedzot matemātikas stundas, pārrakstīdams notis. Tērbatas universitātē vēlējies studēt astronomiju, bet praktisku iemeslu dēļ un radu mudināts izraudzījies medicīnas studijas.
1842: apprecējies ar Aleksandru Bīdermani (Biedermann), ģimenē augušas piecas meitas - Marija, Kristīna, Aleksandra, Henrieta, Karolīna un dēls, kas mira 14 gadu vecumā.
Dzīves laikā piešķirts titulārpadomnieka (1867), galma padomnieka (1877) un kolēģijas padomnieka tituls, kā arī Krimas kara piemiņas medaļa.
Ziņas par ģimeni no: Sarma Kļaviņa. Latviešu valodas pētnieki. Rīga, 2008, 12.-14. lpp.
Profesionālā darbība
Juris BĀRS (1808-1879) pēc profesijas bija ārsts, bet rakstīja arī dzeju un pētīja latviešu valodu. Viņš ir pirmais latviešu tautības valodnieks.
DARBĪBA VALODNIECĪBĀ
19. gadsimta 40. gados aktīvi darbojies Latviešu literārajā (draugu) biedrībā, kur uzstājies ar priekšlasījumiem valodniecības jautājumos un bijis dedzīgs tautas pārvācošanas pretinieks, Juris Bārs pirmais aicināja reorganizēt latviešu valodu; pētījis latviešu fonētiku un pirmais precīzi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā 'e' lietošanas nosacījumus.Jura Bāra valodniecības darbi palīdzējuši Augustam Bīlenšteinam latviešu gramatikas "Lettische Grammatik" (1863) sagatavošanā.
1847: Über die in der lettischen Sprache vorkommenden Laute und deren einfache Bezeichnung durch die Schrift [Par latviešu valodas skaņām un to rakstības vienkāršošanu]. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft, Bd. 9, St.1, S.21-48.
1847: Beitrag zur Lehre vom Medium der lettischen Sprache [Apcere par latviešu valodas mediju jeb atgriezeniskajiem darbības vārdiem]. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft, Bd. 9, St.1, S.49-60.
LITERĀRĀ DARBĪBA
1846: Pasaka [I.Krilova fabulas atdzejojums]. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1847: Zālamana gars [G.E.Lesinga fabulas atdzejojums]. Cūka un lakstīgala [I.Krilova fabulas atdz.]. Latviešu Avīzes, nr. 11.
1847: Suņu draudzība. Vilks un lācēns [I.Krilova fabulu atdzejojumi]. Latviešu Avīzes, nr. 33.
1847: Melkulis [I.Krilova fabulas atdzejojums]. Latviešu Avīzes, nr. 35.
Citātu galerija
"Bārs formulēja mūsdienu latviešu rakstības principus. Un, proti, viņš aicināja iespieddarbos: 1) gotiskos jeb t.s. vecās drukas stūrainos, lauztos latīņu burtus aizstāt ar antīkvu, t.i. ar noapaļotiem latīņu burtiem, ko lietojam joprojām; 2) patskaņu garumu apzīmēt ar horizontālu svītriņu virs burta, ja patskani izrunā stiepti (..) vai ar gravi [`], ja patskani izrunā lauzti /grūsti (..); 3) divskaņiem jeb diftongiem norādīt to elementus ar horizontālu svītriņu vai gravi (..); 4) t.s. čupu burtus šņāceņu (š, č, ž) apzīmēšanai aizstāt ar attiecīga līdzskaņa burtu un akūtu ['] virs tā."
Sarma Kļaviņa. Dakteris Juris Bārs - pirmais latvietis dzimtās valodas pētnieks un mūsdienu rakstības pionieris. Latviešu valodas pētnieki no klaušu laikiem līdz savai valstij. Rīga: Raka, 2008, 21. lpp.
Zigrīda Frīde. Juris Bārs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003, 61. lpp.
"Bārs nepieder pie kaunīgiem latviešiem, bet ir latvietis ar atklātu seju. Bet – un tas ļoti raksturo Bāru – viņa latvietība nav agresīva un pati izteiksme miera pilna pēc nolūkiem un urbāna pēc izteiksmes līdzekļiem. [..] Atmiņas par Bāru ir nogrimušas laiku dzelmē, kāpēc ziņas par šo goda vīru ir diezgan trūcīgas. Bet vienā ziņā atmiņas ir ļoti noteiktas un saskanīgas: kas, ar Bāru nākdami kontaktā ,paši spēja par latviešu valodu spriest, tie visi vienbalsīgi atzina Bāru par lielu autoritāti latviešu valodas lietas. [..] Bārs bij izdaudzināts lietpratējs latviešu valodas lietās; bet publicējis par valodas jautājumiem ir gauži maz. [..] Bārs bij latviešu tautai parādījis augstāku mērķi un sveštautiešiem latviešu dabu un spējas ar savu personību rādījis dziļi simpātiskā apgaismojumā kas kā piemērs un paraugs savu staru blāzmu var mest uz dzīves ceļu arī tagadējai audzei."
Ludis Bērziņš. Juris Bārs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1930, Nr. 7.
"Bārs būs bijis maz pazīstams tautisko darbinieku aprindās. Un tomēr šim vīram pieder sava vieta mūsu kultūras un inteliģences vēsturē: viņš ir tautisko centienu priekštecis un ieņem redzamu vietu to nacionālistu starpā, kuri darbojās grūtajos klaušu laikos. Nav plašs tas mantojums, ko mūsu kultūras vēsturei atstājis Bārs, bet toties viņš interesants un vērtīgs. Bārs darbojies latvju kultūras labā kā zinātnieks mūsu valodas laukā, kā tautas garīgās kultūras sekmētājs un pamirdz arī kā dzejnieks."
Antons Birkerts. Dr. Juris Bārs. Ilustrēts Vārds, 1925, Nr. 1.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Georg Heinrich Baar
Pseidonīms
K. Br., K.–Br.
Darbavieta
strādājis laikrakstu "Laviešu Avīzes" redakcijā
1842–1844
Žagare
ārsts Žagarē, tolaik Kauņas guberņā
1844–1855
Dakterlejas iela, Dundaga
Pēc Elejas grāfa Mēdema ieteikuma - Dundagas muižas ārsts pie barona fon Osten-Zakena. Strādājis Johana Ulriha Langes dibinātajā (1799) doktorātā, kura ēka nojaukta 1969. gadā, bet lejpus dzirnavām saglabājies vietvārds Dakterleja. No: Arnis Vīksna. Medicīnas sākumi Latvijas novados. Žurnāla "Latvijas Ārsts" pielikums, 1993, 122. sleja.
1855–09.1879
Baznīcas iela 20, Kuldīga
Ārsts, kopš 1862. gada arī Kuldīgas apriņķa ārsts.
Izglītība
1820
Dobele
Mācījies Dobeles Ķesteros jeb Dobeles latviešu draudzes ķesterātā pie mātes brāļa ķestera un skolotāja Johana Kristofera Bergmaņa. Mācību laiks nav precizēts.
1831–1833
Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Mācījies ar radu atbalstu, pabeidzis pilnu ģimnāzijas kursu.
1833–1841
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti ar I šķiras ārsta grādu
Dalība organizācijās
1836
Kurzemes studentu korporācija "Curonia"
Tartu
Korporācijas biedrs: Album Curonorum 441(3198).
1845–1850
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Biedrības biedrs, tās uzdevumā strādā pie Heinriha Heselberga gramatikas jauna izdevuma un latviešu - vācu un vācu latviešu vārdnīcas, taču nevienu no darbiem nepabeidz.
Apglabāts
12.1879
Liepājas iela, Kuldīga
Apglabāts Kuldīgas Vecajos (vācu) kapos, tagad - Veco kapu parkā Liepājas ielā, gandrīz pie krustojuma ar Ēdoles ielu. 1985. gada 19. oktobrī šajā vietā uzstādīts piemiņas akmens.