"Bārs formulēja mūsdienu latviešu rakstības principus. Un, proti, viņš aicināja iespieddarbos: 1) gotiskos jeb t.s. vecās drukas stūrainos, lauztos latīņu burtus aizstāt ar antīkvu, t.i. ar noapaļotiem latīņu burtiem, ko lietojam joprojām; 2) patskaņu garumu apzīmēt ar horizontālu svītriņu virs burta, ja patskani izrunā stiepti (..) vai ar gravi [`], ja patskani izrunā lauzti /grūsti (..); 3) divskaņiem jeb diftongiem norādīt to elementus ar horizontālu svītriņu vai gravi (..); 4) t.s. čupu burtus šņāceņu (š, č, ž) apzīmēšanai aizstāt ar attiecīga līdzskaņa burtu un akūtu ['] virs tā."
Sarma Kļaviņa. Dakteris Juris Bārs - pirmais latvietis dzimtās valodas pētnieks un mūsdienu rakstības pionieris. Latviešu valodas pētnieki no klaušu laikiem līdz savai valstij. Rīga: Raka, 2008, 21. lpp.
"Bāra dzejas tehnika izkopta, valoda labāka nekā citiem tā laika dzejniekiem, to īpaši atzīmējis Juris Alunāns sava krājuma "Dziesmiņas" (1856) priekšvārdā."
Zigrīda Frīde. Juris Bārs.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003, 61. lpp.
"Bārs nepieder pie kaunīgiem latviešiem, bet ir latvietis ar atklātu seju. Bet – un tas ļoti raksturo Bāru – viņa latvietība nav agresīva un pati izteiksme miera pilna pēc nolūkiem un urbāna pēc izteiksmes līdzekļiem. [..] Atmiņas par Bāru ir nogrimušas laiku dzelmē, kāpēc ziņas par šo goda vīru ir diezgan trūcīgas. Bet vienā ziņā atmiņas ir ļoti noteiktas un saskanīgas: kas, ar Bāru nākdami kontaktā ,paši spēja par latviešu valodu spriest, tie visi vienbalsīgi atzina Bāru par lielu autoritāti latviešu valodas lietas. [..] Bārs bij izdaudzināts lietpratējs latviešu valodas lietās; bet publicējis par valodas jautājumiem ir gauži maz. [..] Bārs bij latviešu tautai parādījis augstāku mērķi un sveštautiešiem latviešu dabu un spējas ar savu personību rādījis dziļi simpātiskā apgaismojumā kas kā piemērs un paraugs savu staru blāzmu var mest uz dzīves ceļu arī tagadējai audzei."
Ludis Bērziņš. Juris Bārs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1930, Nr. 7.
"Bārs būs bijis maz pazīstams tautisko darbinieku aprindās. Un tomēr šim vīram pieder sava vieta mūsu kultūras un inteliģences vēsturē: viņš ir tautisko centienu priekštecis un ieņem redzamu vietu to nacionālistu starpā, kuri darbojās grūtajos klaušu laikos. Nav plašs tas mantojums, ko mūsu kultūras vēsturei atstājis Bārs, bet toties viņš interesants un vērtīgs. Bārs darbojies latvju kultūras labā kā zinātnieks mūsu valodas laukā, kā tautas garīgās kultūras sekmētājs un pamirdz arī kā dzejnieks."
Antons Birkerts. Dr. Juris Bārs. Ilustrēts Vārds, 1925, Nr. 1.