Jūlijs Vanags
08.07.1903 – 12.10.1986
Jūlijs Vanags (1903–1986) – rakstnieks un tulkotājs. Darbojies dzejā, prozā un dramaturģijā. Sākotnēji bijis pazīstams kā dramaturgs, kā prozaiķis galvenokārt rakstījis bērniem un jauniešiem. Daiļradei raksturīgs padomju ideoloģijas slavinājums un uzskati. Veicis literāro apdari latviešu pasaku un teiku grāmatām, rakstījis scenārijus kinofilmām. No krievu, baltkrievu un ukraiņu valodas tulkojis dzeju, prozu un lugas. Sakārtojis baltkrievu un ukraiņu stāstu izlases, Aleksandra Puškina kopotus rakstus latviešu valodā. Kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis vārdus Latvijas PSR himnai, kas apstiprināta 1945. gadā.
Dzimšanas laiks/vieta
08.07.1903
Irbessala
Dzimis Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Irbessalā drēbnieka ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
12.10.1986
Rīga
Personiska informācija
1915: kopā ar vecākiem evakuējies uz Vjatkas guberņu (mūsdienās – Kirovas apgabals), Krievijas impērijā.
1922:atgriezies Latvijā, neilgu laiku atradies Rēzeknes koncentrācijas nometnē. Pēc atgriešanās strādājis gadījuma darbus – dzelzceļa strādnieks, koku skaitītājs un šķirotājs, ogļu krāvējs, glābšanas laivu uzraugs Rīgas Jūrmalā, kinoteātru reklāmu zīmētājs, ceļojošais fotogrāfs un cirka artists, medicīnisko instrumentu veikala ekspeditors, bibliotekārs Rīgas pilsētas 1. bibliotēkā.
1934: pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma bijis bezdarbnieks, pēc tam strādājis Valsts statistiskajā pārvaldē par korektoru un statistiķi.
1940: piedalījies Latvijas Rakstnieku savienības dibināšanā.
1941: Otrā pasaules kara laikā, sākoties aktīvai kara darbībai Latvijā, evakuējies uz Krieviju.
1941: oktobrī iestājies Latviešu strēlnieku divīzijā. Viņa korespondences un feļetonus iespiež "Latviešu Strēlnieks". Neilgi strādājis arī armijas laikraksta "За разгром врага" redakcijā. Otrajam pasaules karam veltītas balādes "Liepnas kauja" un "Otrā vada vīri", arī dzeja, kas apkopota izlasē "Sūrie ziedi" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1960) un memuāri "Vēstules no tālā ceļa" (Liesma, 1978).
1945: strādājis žurnāla "Karogs" redakcijā.
1946: srādājis J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī par mākslinieciskā vadītāja vietnieku repertuāra jautājumos un literārās daļas vadītāju.
1954: strādājis par Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretāru.
1963: kļuvis par Padomju Savienības komunistiskās partijas biedru.
Profesionālā darbība
1927: pirmā nozīmīgā publikācija – stāsts "Bankrots" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve".
1941: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā).
DZEJOĻU KRĀJUMI
1946: "Saules vārtos" (VAPP grāmatu apgāds).
1950: "Mazie kolhoznieki" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: "Dziļais arums" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1951: "Sudraba sliedes" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1953: "Kapteinis Azāns" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: "Sūrie ziedi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: "Zeme" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: "No atceres kausa" (Liesma).
1970: "Pasaka par Puķu Ansi" (Liesma).
1973: "Gadi" (Liesma).
1973: "Dzeja" (Liesma).
1978: "Čibu-čabu!" (Liesma).
1978: "Pēdas liedagā" (Liesma).
STĀSTI
1951: "No Neretas līdz jūrai" (Latvijas Valsts izdevniecība).1954: "Stāsti par Daugavu un Lielupi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1955–1973: "Mazā Mikiņa lielie darbi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Klibais vilks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Pūtin pūta sila mednis" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: "Mežam zelta mētelis" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Meža dziesma" (Liesma).
1978: "To dienu stāsti" (Liesma).
TĒLOJUMI
1942: "Snaipers" (PSRS ATK Kara apgādniecība).
DRAMATURĢIJA
1933: komēdija "Vēja pūtiens" (Daudzevas Saviesīgās Biedrības izdevniecība).
1946: vēsturiska luga "Ceļa cirtēji" (VAPP grāmatu apgāds).
1948: luga "Satikšanās krastā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Balāde par nezināmo zēnu" (Liesma).
AUTOBIOGRĀFISKĀ PROZA
1978: "Vēstules no tālā ceļa" (Liesma).
IZLASES
1953: "Izlase" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1983: "Kopš pirmajiem gaiļiem" (Liesma).
LITERĀRĀ LĪDZDALĪBA FOLKLORĀ
Veicis literāro apdari latviešu pasaku un teiku grāmatām:
1965: latviešu tautas pasaku izlase "Simts brīnumstāstu" (Liesma).
1967: "Nāc nākdama, vasariņa" (Liesma).
1967: latviešu tautas pasaka "Daugavas rakšana" (Liesma).
1969: latviešu tautas teikas "Reiz bija..." (Liesma).
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI UN ATDZEJOJUMI
Tulkojis no krievu, baltkrievu un ukraiņu valodas dzeju, prozu un lugas.
No baltkrievu valodas
1960: "Baltkrievu tautas pasakas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: Jakuba Kolasa "Slīkšņu purvs" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: Ivana Meleža "Purva ļaudis" (Liesma).
1968: Jankas Briļas "Putni un ligzdas" (Liesma).
1969: Ivana Meleža "Negaisa elpa" (Liesma).
1979: Ivana Šamjakina "Tirgussieva un dzejnieks; Kāzu nakts" (Liesma).
No igauņu valodas
1953: Maijas Talvestes "Vīrs pie vārda, vērsis pie valga" (Latvijas Valsts izdevniecība).
No krievu valodas
1923: Džeka Londona "Dāvida Šeldona un Dženas Lakland piedzīvojumi starp Salamona salu mežoņiem cilvēkēdājiem" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, romāns oriģinālā – angļu valodā) (J. Vanaga apgāds).
1941: Valentīna Katajeva "Māj selgā bura vientulīga" (tulkojuma atkārtots izdevums – 1946.,1947. un 1956. gadā) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1947: Nikolaja Tihonova "Stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1947–1954: Maksima Gorkija "Raksti" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1948: Aleksandra Ostrovska "Sniegbaltīte" (tulkojuma atkārtots izdevums 1979. gadā) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1951: krievu tautas pasaka bērniem "Zvirbulēns: par muļķa Jānīti" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1953: Maksima Gorkija "Pasakas par Itāliju" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1953: Samuila Maršaksa "Kas ir gads un citi dzejoļi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Aleksandra Puškina "Ruslans un Ludmila" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Ļeva Tolstoja "Anna Kareņina" (tulkojuma atkārtots izdevums 1970. un 2010. gadā) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: Mihaila Prišvina "Zeltainā nora" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: Vitālija Bianki "Kolumbu klubs" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Valentīna Katajevska "Melnās jūras viļņi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: "Pifa jaunie piedzīvojumi" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, oriģinālā – franču valoda) (Liesma).
1965: Vsevoloda Višņevska "Optimistiskā traģēdija" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: Sergeja Mihalkova "Pelikāna uzvedība" (Liesma).
1967: Aleksandra Puškina "Pasakas" (Liesma).
1970: Grigorija Fedosejeva "Zēns no Lāču gravas" (Liesma).
1971: Leonīda Soboļeva "Kapitālais remonts" (Liesma).
1976: Jevgeņija Vorobjova "Etjēns un viņa ēna" (Liesma).
1980: Jekaterinas Ševeļovas "Aleksandra dārzs" (Liesma).
1988: Samuila Maršakas "Laikrite" (Liesma).
No ukraiņu valodas
1963: Ļesjas Ukrainkas "Dons Žuans" (Latvijas Valsts izdevniecība).
LITERĀRĀ LĪDZDALĪBA MŪZIKĀ
1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds).
1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš).
DARBĪBA KINODRAMATURĢIJĀ
1955: kopā ar Semjonu Nagorniju pēc Rūdolfa Blaumaņa novelēm – "Salna pavasarī", "Laimes klēpī", "Raudupiete" – scenārijs kinofilmai "Salna pavasarī" (režisors Pāvels Armands un Leonīds Leimanis; 1954. gadā iespiests žurnālā "Karogs").
1956: kopā ar Semjonu Nagorniju scenārijs kinofilmai "Kā gulbji balti padebeši iet..." (režisors Pāvels Armands; 1957. gadā iespiests žurnālā "Karogs").
1958: kopā ar Semjonu Nagorniju scenārijs kinofilmai "Latviešu strēlnieka stāsts" (režisors Pāvels Armands).
Saiknes
Ādolfs Vanags - Brālis
Pseidonīms
Ķeksis
Darbavieta
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Kara patriotiskās literatūras komisijas priekšsēdētājs.
1932–1934
Rīgas pilsētas 1. bibliotēka
Rīga
Bibliotekārs.
07.1940
Žurnāls "Radio Vilnis"
Redaktors.
09.1940
Žurnāls "Karogs"
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Žurnāla sekretārs.
09.1941
Cittautu literatūras apgāds
Maskava
Latviešu nodaļas redaktora vietnieks.
1943
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Literārās daļas vadītājs.
1945–1946
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Žurnāla atbildīgais sekretārs.
1945
Latvijas PSR Valsts Krievu drāmas teātris
Kaļķu iela 16, Rīga
Literārās daļas vadītājs.
1946–1950
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Mākslinieciskā vadītāja vietnieks repertuāra jautājumos un literārās daļas vadītājs.
1952–1965
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Dramaturģijas konsultants.
1954–1965
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs.
1963–1965
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Mākslas un mācību iestāžu pārvaldes priekšnieks.
Izglītība
1913–1914
Ezernieku vidusskola
Mācījies Krustpils pagasta Spēles skolā (tagad – Ezernieku vidusskola).
1917–1919
Muraši
Mācījies Murašu vidusskolā.
1919–1921
Kirova
Studējis Vjatkas Lauksaimniecības tehnikuma zootehnikas nodaļā.
Emigrē
1915–1922
Kirova
Ar vecākiem Pirmajā pasaules karā evakuējās uz Vjatkas guberņas Staroverčeskas staciju.
Apcietinājums
1922
Rēzekne
Rēzeknes koncentrācijas nometne.
Dalība organizācijās
17.10.1940–12.10.1986
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
1963–1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Rīga
Biedrs.
Dienests
10.1941–10.1944
Sarkanā armija
Krievija
Latviešu strēlnieku divīzija.
Apglabāts
22.10.1986
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Sarkanās Zvaigznes ordenis
1946
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1953
Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968
Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1979
Aleksandra Fadejeva sudraba medaļa
Medaļa piešķirta par grāmatām "Gadi", "Pēdas liedagā", "To dienu stāsti", "Vēstules no tālā ceļa", "Frontes ugunskurs".
1985