Par Jūlija Druvas avīžnieka gaitām
"Jūlija Druvas vārds cieši saistīts ar latviešu avīžniecību neatkarīgās valsts laikā un pēdējos patstāvības gados ar latviešu garīgās kultūras dzīvi vispār. Pēc izglītības skolotājs, Druva jau agrā jaunībā Jelgavā pievēršas žurnālistikai, iepazīstas ar Kārli Ulmani un visu mūžu paliek uzticīgs šī Latvijas valsts vīra līdzstrādnieks. Neatkarīgās valsts sākumā pašā pirmajā laikā viņš ir jaunās valsts telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē, pēc tam darbojas Zemnieku savienības oficioza "Brīvās Zemes" redakcijā un ap 1923. gadu uzņemas šī laikraksta vadību, būdams arī partijas ģenerālsekretārs un darbodamies dažos zemnieku savienībai tuvu stāvošos saimnieciskos pasākumos. Ar pacietīgu neatlaidību, soli pa solim "Brīva Zeme" Druvas vadībā izaug par plašu, ietekmīgu laikrakstu, kas vēlākos gados sazarojas un kļūst par avīžniecības un grāmatrūpniecības lielfirmu.
Ar Latvijas preses biedrības nodibināšanos Jūlijs Druva uzņemas arī šīs organizācijas vadību, bet kad valsts organizē kameru sistēmu – Jūliju Druvu ieceļ par Rakstu un mākslas kameras priekšsēdi. Sākoties Latvijas okupācijai, Jūlijs Druva dodas uz laukiem un no apcietināšanas viņu pasargā mežs, bet vācu okupācijas vara viņu iesloga cietumā. Ar stipri iedragātu veselību 1944. gada beigās viņš ar ģimeni nonāk Vācijā un pēc kapitulācijas uzturas DP nometnē Vircburgā, gan aktīvi vairs nepiedalīdamies latviešu sabiedriskajā dzīvē, bet ar dzīvu interesi un uzmanību tai sekodams.
Nelaiķis bija darba un principu cilvēks un nepazina kompromisus jautājumos, par kuriem bija iededzies. Nereti skarbs un prasīgs pret cilvēkiem, ar kuriem darbojās, viņš acu priekšā turēja tikai vienu – kā pēc labākās apziņas veikt uzdevumu, kas tam uzticēts. Tāpēc viņa ietekme neatkarīgās valsts pēdējos gados latviešu avīžniecībā un garīgās kultūras laukā bija ļoti liela."
Rabācs, Kārlis. Miris Jūlijs Druva. Laiks, Nr.32 (12.08.1950)