Jūlijs Druva

Dzimis muižas modernieka ģimenē.
1934: Ziemassvētkos apprecējās Lidiju Druvu (dzimusi 1906), kura arī strādāja laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā.
Dēli Jānis Druva (1936–2002) un Kārlis Jūlijs Druva (dzimis 1938), atvaļināts ASV Gaisa spēku pulkvedis, 1994./ 1995. gadā bija Latvijas ministru prezidenta padomnieks Nacionālās drošības jautājumos, tika ievēlēts 6. Saeimā, kur vadīja Aizsardzības un Iekšlietu komisiju (1995–1998), Okupācijas muzeja padomes loceklis.

1944: rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās, nonāca Čehoslovākijā, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Vircburgā.
1950: jūnijā ar ģimeni ieradās ASV, devās uz Mičiganas pavalsti.

Kopš 1902: darbojās žurnālistikā un daudzu latviešu laikrakstu redakcijās.

Par Jūlija Druvas avīžnieka gaitām
"Jūlija Druvas vārds cieši saistīts ar latviešu avīžniecību neatkarīgās valsts laikā un pēdējos patstāvības gados ar latviešu garīgās kultūras dzīvi vispār. Pēc izglītības skolotājs, Druva jau agrā jaunībā Jelgavā pievēršas žurnālistikai, iepazīstas ar Kārli Ulmani un visu mūžu paliek uzticīgs šī Latvijas valsts vīra līdzstrādnieks. Neatkarīgās valsts sākumā pašā pirmajā laikā viņš ir jaunās valsts telegrāfa aģentūras pārstāvis Berlīnē, pēc tam darbojas Zemnieku savienības oficioza "Brīvās Zemes" redakcijā un ap 1923. gadu uzņemas šī laikraksta vadību, būdams arī partijas ģenerālsekretārs un darbodamies dažos zemnieku savienībai tuvu stāvošos saimnieciskos pasākumos. Ar pacietīgu neatlaidību, soli pa solim "Brīva Zeme" Druvas vadībā izaug par plašu, ietekmīgu laikrakstu, kas vēlākos gados sazarojas un kļūst par avīžniecības un grāmatrūpniecības lielfirmu.
Ar Latvijas preses biedrības nodibināšanos Jūlijs Druva uzņemas arī šīs organizācijas vadību, bet kad valsts organizē kameru sistēmu – Jūliju Druvu ieceļ par Rakstu un mākslas kameras priekšsēdi. Sākoties Latvijas okupācijai, Jūlijs Druva dodas uz laukiem un no apcietināšanas viņu pasargā mežs, bet vācu okupācijas vara viņu iesloga cietumā. Ar stipri iedragātu veselību 1944. gada beigās viņš ar ģimeni nonāk Vācijā un pēc kapitulācijas uzturas DP nometnē Vircburgā, gan aktīvi vairs nepiedalīdamies latviešu sabiedriskajā dzīvē, bet ar dzīvu interesi un uzmanību tai sekodams.
Nelaiķis bija darba un principu cilvēks un nepazina kompromisus jautājumos, par kuriem bija iededzies. Nereti skarbs un prasīgs pret cilvēkiem, ar kuriem darbojās, viņš acu priekšā turēja tikai vienu – kā pēc labākās apziņas veikt uzdevumu, kas tam uzticēts. Tāpēc viņa ietekme neatkarīgās valsts pēdējos gados latviešu avīžniecībā un garīgās kultūras laukā bija ļoti liela."
Rabācs, Kārlis. Miris Jūlijs Druva. Laiks, Nr.32 (12.08.1950)

sabiedriskais darbinieks
žurnālists

J. Lielupietis, Mažmaļu Atis

Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga

–1906
Strādājis par skolotāju.

1902
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Korespondents.

1902
Laikraksta "Jaunās Latviešu Avīzes" korespondents.

1909–1911
Laikraksts "Sadzīve" (1908–1915)
Žurnālists.

1911–1912
Laikraksts "Mūsu Domas" (1911–1913)
Žurnālists.

1913–1914
Laikraksts "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1918)
Rīga
Korespondents Berlīnē.

1913–1914
Laikraksts "Līdums" (1944)
Korespondents Berlīnē.

1914–1915
Laikraksts "Jaunais Vārds" (1914–1922)
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga

1921–1938
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
1921: laikraksta darbā, no 1922: bijis tā faktiskais vadītājs, 1929–1938 – redaktors.

1929–1934
Latvija
Latvijas Zemnieku savienības Centrālās valdes priekšsēdis.

1938–1940
Sabiedrisko lietu ministrija
Rīga
Rakstu un mākslas kameras priekšsēdētājs.

1931–1940
Latvijas preses biedrība
Latvija
Latvijas Preses biedrības dibināšanas iniciators un tās priekšsēdis.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

06.1950
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja no Vācijas, dzīvoja Mičiganas pavalstī.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1933

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts kā Latvijas preses biedrības priekšniekam un "Brīvās Zemes" šefredaktoram ar Domes 1937. gada 15. novembra lēmumu.
II šķira
1937