Jo

Dzejoļus raksta kopš 12 gadu vecuma. Jo dzejoļi tulkoti angļu, krievu, baltkrievu, bulgāru, lietuviešu, somu valodā. Jo atdzejojusi Latvijas krievu autoru dzeju un prozu (S. Haņins, V. Svetlovs, A. Punte, S. Timofejevs, A. Bovtovičs, R. Pranča, J. Aļšanska).

Pirmpublikācija
1993: dzejolis "Pēdējā mīlas nakts" laikrakstā "Rakstnieka Vārds" (1. aprīlis)

Dzeja
1998: Manas mīļās vārds

Dzeja svešvalodās
1997: Älä juo vesijohtovettä ("Nedzeriet krāna ūdeni", somu valodā). Oulu: Pohjoinen (kopā ar citiem autoriem)
2000: Poetinis Druskininku, ruduo ("Poētiskie Druskininki, rudens", lietuviešu valodā). Viļņa: Vaga (kopā ar citiem autoriem)
2001: All birds know this ("Visi putni zina šo", angļu valodā). Rīga: Tapals (kopā ar citiem autoriem)
2001: 1000 и 1 отражение ("Tūkstots un viens atspulgs", krievu valoda). Rīga: ELPA (kopā ar citiem autoriem)
2008: Антология на съвременната латвийска поезия ("Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija", bulgāru valodā). Sofija: Foundation of Bulgarian Literature

Tulkojumi un atdzejojumi no krievu valodas
2003: Timofejevs, Sergejs. Gandrīz fotogrāfijas. Rīga: Orbīta (kopā ar citiem)
2003: Haņins, Semjons. Tikko. Rīga: Neputns (kopā ar citiem)
2013: Punte, Artūrs. Artūra Puntes poētiskie veltījumi. Rīga: Orbīta (kopā ar citiem)

"Jo poētiskās pasaules veselumu un savdabību veido spēle un teatralizācija kā pretstāja ārpasaules destrukcijai un vērtību relatīvismam. Jo pasauli ietver dažādi intonēts mīļuma oreols; mīlestība saistīta ar pirmatnējo, dabisko instinktu pasauli, kuras izteicējtēli bieži vien ir mītisku elementu marķēti; mīlestības un erotiskajā dzejā teatralizācija izpaužas kā dažādu masku nomaiņa. Jo dzejā nozīmīga ir fonika – aliterēti, asonansēti vārdu sabalsojumi, izsauksmes vārdi, gari vilkta skaņa, kurai semantiska slodze." (I. Kalniņa)

dzejniece

Jolanta Silanže

Jo

Klāva Elsberga prēmija
1998