Par stāstu un noveļu krājumu "Ar lukturi" (Latgaļu izdevniecība, 1966)
"Autors ar šū grāmotu naapšaubami pīrāda, ka ir „dzimis" virtuozs stāsteitājs un fabulas vejējs. Volūda un izasaceišonas leidzekli jam kolpoj bez pretesteibas. Ūtrkōrt, jā stōstējumā un tālōjumā var just gargobolnīka elpu. Tys nūzeimoj, ka jys varātu raksteit romānus, spātu laseitōju turēt saspryndzynōjumā, bez kā byutu kotru reizi kaut kū jaunu jōsoka. [..] Šū jā grōmotu losūt, jōapbreinoj jo apziņas un zamapziņas registrātūs krājumus par sovu dzymtū pusi. Vysa izteiksmes gamma, Latgolas ļaužu psichologiski īpatnejī dzeipori, cylvāku tipizējums, socialais gleznōjums, — tys vyss šymā grōmotā ir tik originali dzeivs un svaigs, it kai Jezups Lelis nu turīnes byutu īsaradis tikai vakardīn. Topēc ir labi dareits, ka šei grōmota uzraksteita latgaliski. Šei ir ari vīna nu pyrmom dailliteraturas grōmotom latgaliski, kas paveikta navaiņojami meistareigā līminī."
Klīdzējs, Joņs. Latgolas teiksmainōs eistineibas grōmota.
Dzeive, 01.01.1967.
"Es lasīju Jezupa Pūrmalīša (Jezupa Leļa) trimdā uzrakstīto stāstu grāmatu "Ar lukturi". Tā mani tā aizrāva, ka izveidoju Latvijas radio vairākas pārraides. Tā bija īsta latgaliešu literārā valoda, kurā var izteikt vissmalkākās dvēseles un dabas nianses. Bet tas bija cilvēks, kurš uzrakstījis par latgaliešu literāro valodu un izloksnēm nozīmīgus zinātniskus darbus, lasījis ārzemju augstskolās par šiem jautājumiem lekcijas."
Jurciņš, Pēteris. Latgaliskais Andris Vējāns.
Brīvā Latvija, 16.05.1998.