Jezups Laganovskis

1940, 7. dec.–1941, 11. jūn.: pirmā literārā publikācija – Mihaila Šolohova romāna
"Uzplāstō vacaine" tulkojums laikrakstā "Taisneiba".


Stāsti, apraksti, tēlojumi
1956: "Kad vēji
šalc".
1964: "Pirmās rozes šogad".
1967: "Un kā jūs
dzīvojat?".
1969: "Augļi no mana dārza".
1969: "Greizie rati".
1970: "Ciemos pie Izidora un citi stāsti" (izlase).
1979: "Procedūras".
1980: "Labākais
piemineklis".
1984: "Tā runāja Iks Vonagals".

Raksti par literatūru
1978: "Vienīgā mīlestība".

Autobiogrāfiskā proza
1987: "Pasaules atklāsme".


Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1954: Mihails Bubennova "Baltais
bērzs".
1959: Vasilijs Grosmans "Par taisnīgu lietu"
1979: krievu rakstnieku izteikumi "Mozaīka = Мозаика" (arī sastādītājs).

No poļu valodas
1958: Igors Nerverli "Zēns no Saļskas stepēm".
1962, 1963: Henriks Senkevičs "Krustneši".
1964: Tadeušs Maizners "Šopēns".
1964: Ježijs Andžejevskis "Pelni un dimants".
1965: Kazimežs Brandiss "Samsons".
1966: Staņislavs Digats "Ceļojums".
1969: Arkādijs Fīdlers "Rio de Oro".
1972: Jans Parandovskis "Debesis liesmas"
1974: Rišards Kliss "Kakadu".
1975: Tadeušs Ruževičs "Dzīves centrā".
1975: Andžejs Pivovarčiks "Atvērtais logs".
1976: Staņislavs Digats "Atvadas".
1978: Tadeušs Breza "Iestāde".
1980: Henriks Senkevičs "Bez dogmata".
Sastādītājs
1958: literāri publicistisks krājums par Latgali "Aiz ezera balti bērz".
1971: poļu dzejas izlase "Kamēr mēs vēl dzīvi" (arī ievada autors).
1978: latviešu rakstnieku humoristisku un satīrisku stāstu krājuma izlase "Золотой человек".
1980: "Aforismu, sakāmvārdu, tēlainu un asprātīgu teicienu, paradoksu, joku riekšava: no dažādu tautu un laikmetu apcirkņiem" (arī tulkotājs no krievu un poļu valodas).

"Laganovska daiļrade izaugusi no paša pieredzē sakņotiem pārdzīvojumiem. Kopkrājumos "Kauju avangardā" un "Gvardes ceļš" (abi 1944) apkopojis kara laikā tapušos aprakstus. Reālās dzīves un mākslinieciskās izdomas savijums dzimtā novada – Latgales kolorīta un tās ļaužu atklāsmē, psiholoģisks sava laika cilvēku attiecību, notikumu un norišu atkailinājums dominē stāstu krāumā "Kad vēji šalc" (1956), "Pirmās rozes šogad" (1964), "Un kā jūs dzīvojat?" (1967), "Augļi no mana dārza" (1969), "Labākais piemineklis" (1980). Stāstiem raksturīgā tēlotās vides savdabība un zemnieku humors jo spilgti atklājas Laganovska satīriskajā prozā: krājumā "Greizie rati" (1969), "Procedūras" (1979), "Tā runāja Iks Vonagals" (1984). Autors vēro dzīvi ar ironisku smaidu, asprātīgi komentējot notiekošo. Raksturīga izteiksmes daudzveidība – paradoksi, pašironija, sentence, parodija, humoreska u. c. Raksti par literatūru apkopoti grāmatā "Vienīgā mīlestība" (1978). Izdota atmiņu grāmata "Pasaules atklāsme" (1987)."

Kurpniece, D. Jezups Laganovskis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003,

rakstnieks

Benedikts Bulstaks, Dagmuds Gunkurs, J. Iksvonagals, J. Laganovskis Sutra, Jadvigs Marts, Reinis Nekaudzītis, Nikodems Ruduks

1927–1931
Bondaru 4-klašu pamatskola

1932–1934
Kārsavas pilsētas 6-klašu pamatskola
Kārsava

1934–1937
Kārsavas vidusskola
Kārsava
Ticis no skolas izslēgts.

1937–1939
Abrenes vidusskola
Abrene
Par revolucionāro darbību no vidusskolas izslēgts un apcietināts.

1950–1952
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Republikāniskā partijas skola
Rīga

1936
Latvijas Darba Jaunatnes savienība

1939–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1947–1987
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1952–1987
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

12.1939
Rēzekne
Par revolucionāro darbību apcietināts. Apcietinājums Rēzeknes un Daugavpils cietumos.

12.1939
Daugavpils
Par revolucionāro darbību apcietināts. Apcietinājums Rēzeknes un Daugavpils cietumos.

1940–1941
Laikraksts "Taisneiba"
Rēzekne
Literārais līdzstrādnieks

1940–1941
Latvijas Darba Jaunatnes savienība
Abrene
Abrenes apriņķa Darba jaunatnes savienības sekretārs

1940–1941
Daugavpils 1. vidusskola
Ģimnāzijas iela 32, Daugavpils
Skolotājs

1941–1944
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Līdzstrādnieks

1946–1950
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais līdzstrādnieks un atbildīgais sekretārs

1950
Balvi
Laikraksta "Balvu Taisneiba" redaktors

1952–1953
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Redaktors

1953–1954
Zviergzdine
Ludzas rajona Zvirgzdenes Mašīnu un traktoru
stacijas komunistsikās partijas organizācijas sekretārs

1941–1944
Sarkanā armija
Krievija
Bijis Latviešu strēlnieku divīzijas rotas politvadītāja vietnieks

06.1941
Jaroslavļa
Otrajam pasaules karam sākoties Latvijas teritorijā emigrējis uz Jaroslavļas apgabalu, kur strādājis kolhozā, pēc tam brīvprātīgi iestājies Latviešu divīzijā.

Raiņa kapi