Jēkabs Zvaigznīte
22.02.1833 – 21.06.1867
Jēkabs Zvaigznīte (1833–1867) – viens no ievērojamākajiem 19. gs. 50.–60. gadu latviešu literātiem un nacionālās atmodas kustības aktīvistiem. Rakstījis stāstus, pasakas, satīru, anekdotes, tulkojis un lokalizējis cittautu rakstnieku stāstus un pasakas latviešu valodā. Publicējies laikrakstos "Mājas Viesis" un "Pēterburgas Avīzes". J. Zvaigznītes biogrāfijā un daiļradē ir daudz nezināmā, par viņa devumu ļoti asi ir diskutējuši latviešu literatūras pētnieki Alfrēds Goba un Jānis Misiņš.
Dzimšanas laiks/vieta
22.02.1833
Jaunpiebalga
Dzimis 1833. gada 22. februārī (10.02.1833 (v. st.)) Abrupa krogā Jaunpiebalgā.
Miršanas laiks/vieta
21.06.1867
Rīga
Miris 1867. gada 21. jūnijā (09.06.1867. pēc vecā stila) Marijas Diakonisa slimnīcā. Nāves iemesls – kakla tuberkuloze.
Personiska informācija
Tēvs Spricis Zvaigznīte (m. 1858) – Abrupa kroga krodzinieks Jaunpiebalgā. Māte Ilze bijusi Spriča Zvaigznītes otrā sieva. Jēkabam Zvaigznītem bija brālis Leonards (1840–1903) un trīs māsas – Liene, Lote un Līze.
Profesionālā darbība
FOLKLORAS VĀKUMI
1860: publicējis vairāk nekā 100 Piebalgā, Nītaurē un Trikātā paša savāktu latviešu tautasdziesmu ("Sēta, daba, pasaule", 1860, 3).Iespējams, ka pirmais rakstiskajā publiskajā telpā piedāvājis jēdzienu "Latvija" (Par skolām. II. Pēterburgas Avīzes, 1862, Nr. 6, 52. lpp.).
DARBĪBA LITERATŪRĀ, ŽURNĀLISTIKĀ UN PUBLICISTIKĀ
Grāmatas1859
Pasaciņas priekš bērniem. Jelgava: G. A. Reyher. 60+5 lpp. [Brāļu Grimmu, H. K. Andersena, L. Behšteina pasaku tulkojumi un lokalizējumi]. Otrais izdevums 1882. gadā.
1860
Par malēniešiem. Jelgava: G. A. Reyhers, 1860. 44 lpp. [Vācu tautas nostāsta "Das Lalenbuch", jaunākajos izdevumos saukta "Die Schildbürger" saīsināts atstāstījums].
1861
Zemeņu Marijiņa. Rīga: E. Plātess, 1861. 42 lpp. [Šveiciešu rakstnieka J. Gothelfa (Jeremias Gotthelf) stāsta "Das Erdbeeri Mareili" lokalizējums].
Pasaciņas priekš bērniem. 2. krāj. Rīga: E. Plates, 1861. 64 lpp. [Brāļu Grimmu, H. K. Andersena, L. Behšteina pasaku tulkojumi un lokalizējumi]. Otrais izdevums 1873. gadā.
Pasaciņas priekš bērniem. 3. krāj. Rīga: E. Plates, 1861. 64 lpp. [Brāļu Grimmu, H. K. Andersena, L. Behšteina pasaku tulkojumi un lokalizējumi]. Otrais izdevums 1870. gadā.
1870
Pasaciņas priekš bērniem. 3. krāj. Rīga: E. Plates, 1870. 64 lpp. [Brāļu Grimmu, H. K. Andersena, L. Behšteina pasaku tulkojumi un lokalizējumi].
1872
Ko cilvēks sēj, to viņš pļauj. Stāsts, kas norāda, kā Kurzemē ļaudis dzīvo. Jelgava: F. Besthorns, 1872. 37. lpp.[Šķietams J. Zvaigznītes darbs].
1873
Pasaciņas priekš bērniem. 2. krāj. Rīga: E. Plates, 1873. 64 lpp. [Brāļu Grimmu, H. K. Andersena, L. Behšteina pasaku tulkojumi un lokalizējumi].
1882
Pasaciņas priekš bērniem. Otra driķe. Jelgava: G. A. Reyher. 68. lpp. [Brāļu Grimmu, H. K. Andersena, L. Behšteina pasaku tulkojumi un lokalizējumi].
1892
Zemeņu Marijiņa. Rīga: E. Platess, 1892. 30 lpp. [Šveiciešu rakstnieka Jeremias Gotthelf stāsta "Das Erdbeeri Mareili" lokalizējums].
1923
Par malēniešiem. Jauns izdevums ar E. Brencēna zīmējumiem. Rīga: Leta, 1923. 36 lpp.
1924
Kopoti raksti. A. Gobas sakārtojumā. Rīga: A. Gulbis, 1924. 251 lpp.
1927
Jēkabs Zvaigznīte. Rīga: Valters un Rapa, 1927. 77+4 lpp. (Rakstnieku sejas. Sērija skolai un jaunatnei).
2011
Par malēniešiem. [Alūksne]: Eraksti, [2011].
Raksti, tulkojumi, dzeja
1856
Augstākais bokštabs ābecē. Mājas Viesis, 1856,Nr. 25. [Uz J. Zvaigznītes autorību norāda B. Gudriķe].
Labs skroders, bet slikts ģēģeris. Mājas Viesis, 1856, Nr. 10. [Uz J. Zvaigznītes autorību norāda B. Gudriķe].
Vakara lūgšana. Mājas Viesis, 1856, Nr. 12. [Uz J. Zvaigznītes autorību norāda B. Gudriķe].
1857
Bezprāši prātīgus apkauno. Mājas Viesis,1857, Nr. 3. Paraksts: Z. [Šķietams J. Zvaigznītes darbs].
Kāds vārds par to jaunu rēķenu grāmatu A. Tērauds. Rēķināšanas uzdošanas un tāpeles. I daļa. Mājas Viesis,1857, 24. Paraksts: Z.
Kā citās pusēs ļaudis apsveicinājas. Mājas Viesis, 1857, 24. Paraksts: Z.
Jauns un tak vecs. Mājas Viesis, 1857, 37, 46. Paraksts: Z.
Siļķes. Mājas Viesis, 1857, 43. Paraksts: Z.
1858
Smieklu mīklas. Mājas Viesis, 1858, Nr. 13, 17, 18, 19, 20, 21, 24, 35. Paraksts: Z. [Šķietams J. Zvaigznītes darbs].
Mīklas. Mājas Viesis, 1858, Nr. 33. [Šķietams J. Zvaigznītes darbs].
1859
Dziesmas, rīmes un tas jaunais sakāmais vārds. Mājas Viesis, 1859, Nr. 29.
1860
Par latviešu tautasdziesmām. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 3.–15. lpp.
Dzērbenieku dziesmas. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 45.–48. lpp. [Šķietams J. Zvaigznītes darbs].
Nītauriešu dziesmas. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 36. lpp.
Piebaldzēnu dziesmas. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 36.–38. lpp.
Raudeniešu dziesmas. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 38.–38. lpp.
Leišu tautasdziesmas. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 38.–45. lpp.
Trīne. No: Sēta, Daba, Pasaule. 3. grām. Tērbata: H. Lākmanis, 1860. 63.–72. lpp. Paraksts: Zvaigznīte. [Dzejolis lokalizēts pēc G. A. Bürgera Lenores].
Vēl viens vārds par aizgājušu Valmieras ērģelnieku Jāni Kluc. Mājas Viesis, 1860, Nr. 26. Paraksts: Z.
1861
Čigānu dziesmas. (Vakar bijām sila malā). Mājas Viesis, 1861, Nr. 24. Paraksts: Z.
Tēvu zeme. Mājas Viesis, 1861, Nr. 30. Paraksts: Z.
1862
Rauna. Pēterburgas Avīzes, 1862, Nr. 1. Paraksts: – – –
Cienījamiem Vidzemes un Kurzemes skolmeistariem. Pēterburgas Avīzes, 1862, Nr. 2. Paraksts: J. Zvaigznīte.
Malēniešu grāmatas. Pēterburgas Avīžu Pielikums, 1862, Nr. 2, 4, 8.
Paraksti: Tavs draugs Brencis, Tavs Draugs.
Par skolām. Pēterburgas Avīzes, 1862, Nr. 5, 6, 7, 9. [Iespējams J. Zvaigznītes raksts].
[Repja un Švoagera dialogi]. Pēterburgas Avīžu Pielikums, 1862, Nr. 4.
Par krogiem. Pēterburgas Avīzes, 1862, Nr. 8, 9. [Iespējams J. Zvaigznītes raksts].
Jaunības mīlestība. Pēterburgas Avīzes, 1862, Nr. 11, 12, 14. [Stāsts nepabeigts. Tas lokalizēts pēc Roberta Barona "Trautchen, das Waisenkind"].
Maleniešu avīzes. Pēterburgas Avīžu Pielikums, 1862, Nr. 20.
Mana meila žūželīte i jaunelīte! PēterburgasAvīžu Pielikums, 1862, Nr. 26.
1863
Bāra bērns. Pēterburgas Avīzes, 1863, Nr. 2, 3, 5. Paraksts: E.
Piebalga. Pēterburgas Avīzes, 1863, Nr. 15. Paraksts: -t.
1864
Jaunas ziņas iz malēniešiem. (Brenča un Repja dialogs). Pēterburgas Avīžu Pielikums, 1864, Nr. 16.
1867
Bites. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Kukaiņu pārvēršanās. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Par skudru kariem. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Par stādu vairastību. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Par Lejputru zemi. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Par septiņiem malēniešiem. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Brīnuma katls. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Dzīvības mūžs. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Gana puika. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Galdiņ, klājies, zirdziņ stiepies, runga, iz maisa. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Meli bez gala. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Nepateicīgais dēls. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Tiepīgais bērns. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
Vīrs ar sievu skābumķērnē. No: Hērvāgens, L. Skolas maize. I. Rīga : E. Platess, 1867. [Atkārtoti 10 izdevumi].
1870
Līvu Ādams. Baltijas Vēstnesis, 1870, Nr. 5–17. [Stāsts nav pabeigts].
1872
Es stāv uz augsta kalna. No: Cimze, J. Dziesmu rota jaunekļiem un vīriem. 2. d. Lauku puķes: Latviešu tautas dziesmas. [B. v.],1872. Mūzikas autors – D. C[imze], teksts – Zvaigznīt (Stern).
1884
Daba pastāv, cilvēki pārgrozās. (Viena dziesmiņa manim piemiņā). No: Cimze, J. Dziesmu rota jauktiem koriem. 5. d. Dārza puķes: Vāciešu dziesmas. Rīga : Kimmelis, 1884. Par mūzikas autoru uzrādīts J. Šterns, teksts – Z. Pēc Rūkerta).
1887
Bāra bērns. No: Pēterburgas Avīžu piemiņa. Jelgava: Zīslaks, 1887. 7.–23. lpp.
J. Zvaigznītes pilnīgāko bibliogrāfiju, kas ietver arī Zvaigznītem veltītās publikācijas, izveidojis Valdemārs Ancītis. Sk.: Ancītis, V. Jēkaba Zvaigznītes bibliogrāfija. No: Zariņš, J. Kas bija "Mērnieku laiku" un "Izjuriešu autors"? Rīga: Signe, 2000. 91.–109. lpp.
LEĢENDA PAR JĒKABA ZVAIGZNĪTES ROKRAKSTU MAISU
Jēkabs Zvaigznīte pirms nāves brālim Leonardam Šternam atstājis rokrakstu maisu ar norādījumu vērt vaļā pēc 20 (citās versijās – pēc 30) gadiem. Maiss visai drīz pazudis. Pastāv leģenda, ka brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki”, Reiņa Kaudzīša romāns "Izjurieši" un mācībgrāmata "Ģeogrāfija tautas skolām" tapusi, izmantojot J. Zvaigznītes maisa manuskriptus.Citātu galerija
LAIKABIEDRU VĒRTĒJUMI
"Zvaigznīšu JēkabamViesuļi svilpēs, negaisi trakos, mākuļi rakstīto debesi segs.
Vētra vandīsies tautieša krūtīs, šaubīgs acis tas apkārt vērs.
Griez uz rakstu debestiņu gudrās sāpju actiņas;
Tur caur miglas plīvuriņu smaidīs latvju Zvaigznīte.
Sirsniņ, sirsniņ, nepukst’ gauži! Nepagurst actiņas!
Melnos nelaimības brīžos uzlēks
Priecas zvaigznītes.”
Auseklis. Izlase / sak. V. Austrums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955. 77. lpp.
"Zvaigznīšu dzimta bijusi vecu vecie Abrupa kroga krodzinieki. Cik tālu vien nostāsti sniedzas. Zvaigznītes tur jau bijuši par krodziniekiem, un no tikpat seniem laikiem viņi tiekot daudzināti par turīgiem cilvēkiem. Jau agri viņi braukuši neparastajos dzelzsasu ratos, jau no seniem laikiem viņi redzēti labi ģērbjamies un viscaur uzvedamies tā, kā pie turīgiem cilvēkiem parasts. Ar kaimiņiem, apkārtnes saimniekiem un citiem zemniekiem Zvaigznītes satikuši ļoti labi, viņiem bijusi sevišķa māksla ar ļaudīm viegli saprasties un sadraudzēties. [..] Zvaigznīšu bērniem bijušas vieglas galvas, skolā iedami viņi labi mācījušies, un arī mājas mācībā mācītājam atteikuši labi un tāpēc bieži minēti citiem bērniem par labu priekšzīmi.
Jēkabs Zvaigznīte, vēlākais rakstnieks, jau ar iestāšanos Valkas skolotāju seminārā– Jaunpiebalgā redzēts arvienu retāk. Bet taisni šī atraušanas no dzimtenes, šī aiziešana plašākā pasaulē viņu jo vairāk padarījusi apbrīnošanas cienīgu.Ļaudis sprieduši un runājuši, cik Abrupa Zvaigznītes dēls gudrs, cik tālu ticis, un vēl daudz ko. [..]
Jēkabs Zvaigznīte bijis slaida auguma, ļoti labi un kārtīgi ģērbies, izturējies cienīgi, bijis caur un cauri glīta, patīkama izskata kungs. Tomēr lepns, iedomīgs viņš nebijis, ar ļaudīm labprāt sarunājies, ar skolas bērniem vaļas brīžos skraidījis pa pagalmu, piedalīdamies viņu spēlēs, dzinis jokus, bijis atjautīgs un izveicīgs. Bet klasē, stundām sākoties, bijis ļoti stingrs. Pasniedzis ģeogrāfiju, rēķināšanu, vadījis rakstu darbus. Cik varējis vērot, viņa mīļākais priekšmets bijis ģeogrāfija, kur viņš rādījies sevišķi stingrs. [..]
Zvaigznītem Jaunpiebalgas draudzes skolā bijusi norādīta maza istabiņa, ar ieeju no klases. Istabiņai logs bijis uz ziemeļiem. Vakaros skolotājs ilgi palicis augšā, strādājis, bet ko, to skolēni nezinājuši. Laikam jau tanīs gados nodarbojies ar rakstiem.
Stāstītājs atminas, ka Zvaigznīte ēdis pie Ulpes galda. Pats Ulpe pēc pusdienas ķēries pie savas pīpes, iemetis arī pa šņaba glāzītei. Bet Zvaigznīte gan neticis redzēts ne pīpojam, ne arī dzeram reibinošus dzērienus.
Skolēni Zvaigznīti ieredzējuši diezgan labi. Turpretī ar principālu Ulpi viņam laikam gan nebijušas diezin cik labas attiecības. Zvaigznīte, bez šaubām, bijis gudrāks, izglītotāks, daudzējādā ziņā pārāks par Ulpi, bet to pēdējais nevarējis ciest. Vispār viņš gudrākus cilvēkus nevēlējies savā tuvumā. Tāpēc arī Zvaigznīte pie viņa nodzīvojis tikai vienu ziemu. [..] Ar Jaunpiebalgas tiesas vīriem Zvaigznītēm jau agrāk bijis kāds konflikts. Tāpēc šie veči tīkojuši Zvaigznīti nodot zaldātos, tomēr bez sekmēm. Sadusmotais rakstnieks šos tiesas vīrus padarījis nemirstīgus ar to, ka saviem septiņiem malēniešiem, kas noslīka Gaujā, salicis tā laika tiesas vīru vārdus. Tos mēs lasījām jau "Skolas maizē".
Turpmākos gados Zvaigznīte Jaunpiebalgā redzēts vēl mazāk. Savādi, ka viņa miršana 1867. gadā Rīgā pagājusi viņa dzimtenē tikpat kā nepamanīta. Tikai vēlāk radušās baumas, ka Zvaigznīti nozāļojuši latviešu tautas ienaidnieki. Šiem latviešu nelabvēļiem sevišķi nepaticis tas, ka Zvaigznīte bijis Pēterpilī pazīstams ar vareniem vīriem, ar pašu caru Aleksandru Otro. Ka tā ir tikai leģenda, to piebaldzēni nevarēja saprast. Tomēr arī šādi nostāsti met savādu gaismu tautas psiholoģijā: sak, mūsu pirmie izglītotie dēli ir bijuši tautas draugi un aizstāvji, tāpēc viņus nav ieredzējuši vācieši un muižnieki un meklējuši tos nomaitāt."
Andža Gaigala atmiņas Alfrēda Gobas pārstāstījumā. No: Goba, Alfrēds. Vecā piebaldzēna atmiņas par Jēkabu Zvaigznīti. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1919, Nr. 3, 272.–274. lpp.
PĒTNIEKU ATZINUMI
"Bet vispār tomēr jāsaka, ka ne Zvaigznītes dzīve, ne arī viņa literāriska darbība nav vēl pietiekoši izpētīta. Tomēr jau līdzšinējais rāda, ka viņš ieņem cienīgu vietu mūsu tautas atmodas laika labāko darbinieku pulciņā, līdzas Jurim Alunanam, K. Valdemāram, K. Baronam, J. Neiķenam, A. Kronvaldam, Auseklim un Pumpuram."Goba,Alfrēds. Jēkabs Zvaigznīte. Tautas atmodas laika rakstnieks dzīvē un darbā. Rīga: A. Jessens, 1925. 94. lpp.
"Un tad Zvaigznīte traucās meklēt plašāku dzīvi Pēterpilī. Protams, viņš sevi uzskatīja par izcilāku un pārāku un ar dažu labu viņam vairs nebija, tā sakot, "pa ceļam". Pēterpilī īsu laiku viņš pabija starp latviešiem, Valdemāra ļaudīm, bet nekur nav manāmas pazīmes, ka viņš kādam no tiem būtu tuvāk stāvējis, īsts dzejnieks viņš nebija un Pēterpilī nav vairs mēģinājis dzejot. Viņa rakstu darbi "Sētas, dabas, pasaules" III burtnīcā rakstīti, Cimzes tuvumā esot, varbūt Cimzes ierosināti. Un kad nu pār "Pēterburgas Avīzēm" nāca salna, tad viņš galīgi atsvešinājās no latviešu centieniem un aizgāja tuksnesī. Šādu ceļu ir daudzi gājuši, palikdami vientuļi – tas ir savrupgājēja liktenis.
Un nu Zvaigznīte piegriezās tikai zinātniskam darbam, vācu valodai un paidagoģiskām studijām, vērsdams skatu uz Vāciju, kur nonāca, slimības sagrausts, mūža pēdējā cēlienā... [..]
Augstā cieņā jāpiemin apdāvinātais latviešu censonis, paidagogs J. Zvaigznīte-Šterns, kas izpelnījies tautas atzinību un cieņu ar savu paidagoģisko darbību, kā arī ar saviem sirsnīgajiem rakstiem un tautas nožēlu par savu traģisko likteni."
Misiņš, Jānis. Jēkabs Zvaignīte-Šterns. Rīga: Bij. Rāmaves apgāds. 70.–71. lpp.
"J. Zvaigznīte vērtējams kā viens no latviešu reālistiskā stāsta pamatlicējiem. Ja samērā nenozīmīgi ir "Pēterburgas Avīzēs" publicētie stāstiņi "Jaunības mīlestība" (1862) un "Bāra bērns" (1863), tad interesantu kultūrvēsturisku ainu rāda 1870. gadā publicētais "Līvu Ādams". Nepabeigts stāsts, par kuru redakcijas piebildē sacīts: "Vai ir līdz šim jel viens latviešu rakstnieks pratis dzīvi tik gaišredzīgi priekš mūsu gara acīm mālēt kā mūsu gluži agri mierā aizgājušais Zvaigznīte? Tādas bildes pazaudēt būtu grēks pret latviešu rakstniecību." Rādīti klaušu laiki, kas vēlākajiem to tēlotājiem (A. Lerhim-Puškaitim, A. Deglavam u. c.) nav vairs tik tiešā atmiņā kā J. Zvaigznītem. Stāsta darbība noris ap dzimtbūšanas atcelšanas laiku un vēlāk.
Stāstā ir interesantas etnogrāfiskas detaļas, sadzīves ainas no tiem laikiem, kad vēl dzīvojuši pie skala uguns. [..] Attieksme pret oficiālo baznīcu stāstā ir visai ironiska.
Zanders, Ojārs. Tautas pašapziņas modinātājs (Jēkabs Zvaigznīte latviešu grāmatniecībā). No: Radzobe, S., Volkova, L. (sast.). Varavīksne, 1983. Rīga: Liesma, 1983. 60.–61. lpp.
"Taču viens gan vajadzīgs – atdot Jēkabam Zvaigznītem viņa īsto un pelnīto vietu latviešu literatūras un kultūras vēsturē. Un reizi par visām reizēm pielikt punktu aplamajām runām, it kā Zvaigznīte būtu tikai kāds otrās vai trešās šķiras autors un turklāt jaunlatviešu kustības renegāts.
Jēkaba Zvaigznītes vārdam jāatdod tā sākotnējais spožums, kas aptumšots vēlākajās literātu domstarpībās un polemikās!"
Ancītis, Valdemārs. Starp Skillu un Harbidu. No: Zariņš, J. Kas bija "Mērnieku laiku" un "Izjuriešu autors"? Rīga: Signe, 2000. 119. lpp.
Dzimtais vārds
Jēkabs Šterns
Pseidonīms
Jēkabs Zvaigznīte, Z., J. Z., J. Šterns, E, Indriķis, Tavs draugs Repis, Tavs draugs Brencis, -t, – – –
Izglītība
1848–1850
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Ap 1848.–1950. gadu mācījies Jaunpiebalgas draudzes skolā.
1850–1853
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Mācījies Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā.
Dzīvesvieta
1853
Kauguri
No 1853. gada, strādājot par mājskolotāju, dzīvojis Kauguru muižā, Valmieras apriņķī.
1855–1856
Jaunpiebalga
1856–1859
Valka
1860–1861
Virķēnu muiža
1861–1863
Sanktpēterburga
1865–1866
Frankfurte pie Mainas
No 1865. līdz 1866. gadam kā tuberkulozes slimnieks ārstējies Zodenes kūrortā Frankfurtē pie Mainas.
1866–1867
Āraiši
Viesojies Sliežu (?) ģimenē Āraišos.
02.1867–21.06.1867
Rīga
Kā tuberkulozes slimnieks ārstējies Rīgas Marijas Diakonisa slimnīcā.
Darbavieta
1853
Kauguri
No 1853. gada strādājis par mājskolotāju Baldiņu (Baldingu) ģimenē Kauguru muižā, Vidzemes apriņķī.
1855–1856
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Palīgskolotājs
1856–1859
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Palīgskolotājs Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā.
1860–1861
Virķēnu muiža
Mājskolotājs barona F. Engelharta namā Virķes vai Virķenes muižā, Valmieras apriņķī.
1861–1863
Sanktpēterburga
No 1861. līdz apmēram 1863. gadam strādājis par virsskolotāju vienā vai vairākās Pēterburgas skolās.
1862
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Redakcijas līdzstrādnieks
Apglabāts
1867
Rīgas Lielie kapi
Apbedīts Rīgas Lielajos kapos Ģertrūdes nodalījumā ar Nr. 84 vieninieku kapos. Mūsdienās J. Zvaigznītes kapavieta nav zināma. Ir liecības, ka 20. gs. sākumā tā bija atrodama, ieejot pa vārtiem, pa labi no ceļa. Uz kapavietas – melnā granīta četrpusīgi slīpēta plāksne ar vārdu un dzīves datiem. Iespējams, ka to uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība.