Jēkabs Māsēns

Jēkabs Māsēns dzimis Burtnieku pagasta "Klānmaņos", kur viņa vecāki ap 1834. gadu bijuši šīs mājas pussaimnieki, bet vēlāk, domājams, muižas īpašnieku iegribu dēļ kļuvuši par kalpiem. 

Vienīgais J. Māsēna publicētais tulkojums ir Dantes "Dievišķā komēdija" (1921).
Citi tulkojumi palikuši rokrakstā – Johana Volfganga fon Gētes "Fausts", Homēra "Iliāda", Luiša di Kamoiša portugāļu eposs "Luziādes", Imanuela Kanta "Reliģija tīrā prāta robežās", Heinriha Heines "Bimini".

PERSONĪBAS RAKSTUROJUMS

"Jēkabs Māsēns pieskaitāms latviešu censoņu pulkam, kas, sevi nežēlodami, paveica gandrīz neiespējamo. Māsēna interešu loks bija daudzpusīgs, par ko liecina viņa piezīmju burtnīcu saturs. Viņu interesēja ķīmija, telegrāfa attīstība, zvaigžņu, planētu un jūras straumju izcelšanās, bet par visu vairāk – literatūra. 
Kā skolotājs bijis stingrs, bet taisnīgs, nešķirojis audzēkņus pēc vecāku mantas un kārtas, saprotami skaidrojis mācību vielu, sevišķi aizrautīgi ticības mācību. Māsēns bijis apveltīts ar lielu darba mīlestību un gribasspēku. Viņš paveicis darbu pāri saviem spēkiem un varbūt pat zināšanām. Visu mūžu viņu saistīja Dantes cilvēks ar ilgām pēc pasaules skaidrības, skaistuma un pilnības. Apbrīnojami ir tas, ka šīs ilgas viņš spēja saglabāt vidē, kur viņam nebija līdzvērtīgu sarunu biedru, vidē, kur viņu nesaprata, uzskatīja par dīvaini un pat izsmēja. Pret izsmiekla lodēm Māsēns bijis neievainojams, strādādams par puisi, no mājas uz māju līdzi ņēmis grāmatu un rakstāmlietu lādīti, brīvajos brīžos vienmēr ievilcies kaktā ar grāmatu rokā."

Tropa, Anna. Jēkabs Māsēns. Burtnieku skolu muzejs. www.biblioteka.valmiera.lv.

ATMIŅAS PAR J. MĀSĒNU

"Tāpat bija grūti piekrist Māsēna personības rekonstrukcijai, kurā ziņu trūkumu par viņa uzskatiem un filozofiju aizstāja vienkāršota sociāla atribūtika – apdilis savādnieks, vientuļnieks, aprūpējams nespējnieks. Izjautāto vēl dzīvo laikabiedru atmiņas aizsniedza tikai pašu pēdējo Māsēna mūža posmu, kad viņš jau bija iegājis astotajā gadu desmitā. Māsēna savrupība un vientulība varēja izaugt arī no nesaderības, kas valdīja starp apkārtējās sabiedrības un viņa, Māsēna, garīgajām interesēm. Nesaprotamais palaikam šķiet dīvains, tā nu cilvēks ir iekārtots.
Tolaik pat slaveni un ieredzēti literāti nodarbojās ar lubu romānu pārcelšanu latvju mēlē. Māsēns tulkoja Danti, Gēti, Homēru. Maz ticams, ka Māsēns būtu tulkojis Kanta traktātu, ja viņu tas personiski nesaistītu. Tāpat Kamoiša "Luziadu", ar ko lepojāmies vēl 1995. gadā, Portugāles prezidentam viesojoties Latvijā.
Viņš nebija ģēnijs. Viņš piedzima neizdevīgos apstākļos klaušu laikos muižas gājēja ģimenē. Bet viņam pietika spēka izrauties, ieraudzīt citus apvāršņus, atrast dzīvei visaptverošu mērķi. Reiz šo mērķi nolicis, viņš no tā nenovērsās darba gribas apsēsts, kurls un akls pret pārējo, kā mēnessērdzīgais gāja caur laikmetiem. Māsēna biogrāfijā nav ne karu, ne revolūciju, ne uzplūdu, ne atplūdu. Māsēna biogrāfijā ir tikai "Dievišķā komēdija" un "Iliāda", "Fausts" un "Luziada"."

Skujiņš, Zigmunds. Atrastā seja. Jēkabs Māsēns. Jātnieks uz lodes. 222.–223. lpp.

pedagogs
skolotājs
tulkotājs

mācījies Matīšu draudzes skolā

Burtnieku draudzes skola
Burtnieki
Mācījies Burtnieku draudzes skolā, bet pašmācības ceļā sagatavojies skolotāja amata pārbaudījumam.

mācījies Valmieras apriņķa skolā

1874–1876
Lizdēnu pamatskola
Purgaiļi
Skolotājs

1876–1884
Valmieras apriņķa skola
Valmiera
Skolotājs un skrīveris Valmiermuižā.Pastiprinoties rusifikācijai, J. Māsēnam darbs bijis jāatstāj, jo viņš neprata krievu valodu vajadzīgajā apmērā.

1884
Burtnieki
Laukstrādnieks.Turpinājās J. Māsēna kalpa un grāvrača gaitas Burtnieku, Rencēnu, Matīšu un Valmieras pagastā. Līdztekus visu mūžu viņš veltīja pasaules literatūras klasiķu darbu tulkošanai no vācu valodas latviski.

1994
Burtnieku pagasts
Piemiņas plāksne Burtnieku pagasta "Penčos", agrākā nespējnieku māja.

02.04.1927
Burtnieku Vecie kapi