Jēkabs Graubiņš

Dzimis zemnieka Jāņa un Līzes Graubiņu 11 bērnu ģimenē. Audzis pazīstamu tautasdziesmu teicēju un tautas
muzikantu dzimtā Iecavas pagastā. Bijis precējies ar skolotāju Olgu Ērgli (1916), Annu Veroniku Dēliņu (1929) un Ēriku Bērziņu (1941).1887–1899: Graubiņu ģimene dzīvo Grienvaldes (Grīnvaldes) pagastā, kur Jēkabs Graubiņš pavada bērnību.
1899–1902: Graubiņu ģimene dzīvo Rīgā. Jēkabs Graubiņš pirmās skolas gaitas sāk Zīvertes privātajā zēnu elementārskolā, tad
mācās Klīversalas pamatskolā, pēc tam Rīgas pilsētas Katrīnas otrajā skolā.
1902: Jēkabs Graubiņš iestājas Valmieras skolotāju seminārā, kur viņam rodas izdevība vingrināties ērģeļu un vijoles spēlē, diriģēt skolēnu orķestri.
1905: pēc Valmieras skolotāju semināra beigšanas Jēkabs Graubiņš uzsāk skolotāja gaitas Trikātas draudzes skolā, kur vada Trikātas jaukto kori.
1909–1912: Jēkabs Graubiņš mācās Pēterpils skolotāju institūtā. Šai laikā iesākas draudzība ar komponistiem Jāni Zālīti un Jāni Mediņu. Mācījies arī privāti pie komponista Jāņa Zālīša. Emīļa Melngaiļa panākumu rosināts, sācis pierakstīt savu radinieču teiktās tautasdziesmas, ko vēlāk ietvēris etnomuzikoloģiskā pētījumā "Grievaltas dziesmu lizda".
1912–1919: strādājis par skolotāju Lubānas augstākajā tautskolā, kur izveidojis teicamu jaukto kori. Šai laikā tapuši arī pirmie mēģinājumi kompozīcijā. Pētera Stučkas valdīšanas sākumā Vecgulbenes revolucionārais tribunāls piespriedis autoritatīvajam skolotājam nāves sodu, ko tik tikko izdevies novērst vietējās sabiedrības protestiem.
1919–1924: Jēkabs Graubiņš pārnāk uz Rīgu, kur strādā par darbvedi Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļā un no 1921. gada ir "Izglītības Ministrijas Mēnešraksta" redaktora palīgs. Uzsāk studijas Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasē. Studijas absolvējis ar brīvmākslinieka diplomu. Viņš rūpējies par jaunās paaudzes audzināšanu: lasījis lekcijas skolotājiem, bijis Rīgas Valsts paraugpamatskolas dziedāšanas skolotājs, publicējis apcerējumus par dziedāšanas metodiku, izstrādājis mācību līdzekļus (Mūzikas elementārteorija, Pirmās notis, Solfeggio I, II ).
1924–1925: vadījis Rīgas vidusskolu jaunatnes kori.
1927–1936: mūzikas teorijas skolotājs Rīgas Tautas konservatorijā.
1926–1940: Latviešu Konversācijas vārdnīcas mūzikas šķirkļu autors.
1935–1941: Latvijas Kultūras fonda Centrālās nošu bibliotēkas vadītājs.
1938–1950: pēc Jēkaba Graubiņa iniciatīvas nodibināta Latviešu tautas mūzikas katedra Latvijas Konservatorijā (vēlāk – Latvijas Valsts konservatorija), kur viņš strādājis par folkloras un polifonijas pasniedzēju (no 1947. gada profesors).
1950–1955: ticis atlaists no darba Latvijas Valsts konservatorijā un izslēgts no LPSR Komponistu savienības, kam sekojis ieslodzījums Soļikamskas un Gavrila Poļanas koncentrācijas nometnēs. Pēc atbrīvošanas, grūtā cīņā ar iemantotajām slimībām Jēkabs Graubiņš atkal nodevies jaunradei, īsajā t. s. atkušņa periodā radot lielu sabiedrības atsaucību guvušos etnogrāfiskos uzvedumus un vokālo dramatisko poēmu "Atraitnes dēls". Viņa daiļrades mantojums glabājas galvenokārt rokrakstos.

Skaņdarbi
Simfoniskā mūzika
Romantiska dziesma mežragam un orķestrim (1934)
Vītola
kokle
svīta simfoniskam orķestrim (1934)
Terases, simfonisks rondo (1935)
Gatavs
biju karavīrs
, partičella (1950)
Pūt,
vējiņi!
, pasaka stīgu orķestrim ar mežraga solo (1956)
Staburadzītes
stāsts
, simfoniska teika (1956)

Vokālinstrumentālā mūzika
Ciprese
sērule
, leģenda (kantāte) soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1932, Vilis Plūdons)
Līksmības
dziesma
, kantāte basam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1937, Jānis Medenis)
Viena roze, viena meita, rapsodija tenoram, soprānam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1937, dainas)
Grāmatu
putenis
, kantāte soprānam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1938, Edvarts Virza)

Mūzika skatuvei
Saulgrieži, etnogrāfisks uzvedums (1956)
Sērdieņi, etnogrāfisks uzvedums (1957)
Atraitnes
dēls
, vokāli dramatiskā poēma korim un solobalsīm (1957)
Dziedot
dzimu, dziedot augu
, etnogrāfisks uzvedums (1958)

Instrumentālā
kamermūzika

Variācijas par tautasdziemu Tumša
nakte, zaļa zāle
divām vijolēm un altam (1930)
Sudraba vakars, klavieru kvintets (1946)
Klavieru kvintets nr. 2
(1954)


Klavierēm
Sonāte (1923)
Spēlmanītis, tautasdziesma jauniem pianistiem, 3 burtnīcas (1927–1930)
Graznas
dziesmas
, variācija par tautasdziesmām (1938–1952)
Vāverīte, svīta bērniem (1949)
Vēstules labākajam
draugam
(1951–1954)
Vasaras
ūdeņi
, svīta (1958)

Balsij
un klavierēm

Ap 16 tautasdziesmu apdares, ap 50 oriģināldziesmas, t. sk.
cikli
Mīlestība balsij un klavu kvintetam (1943–1958, Elīna Zālīte); Zilzaļie
lauki
(1942, Jānis Akuraters); Aglajas
dziesmas
(1953–1954, Z. Madžiņa)

Koriem a cappella
Ap 100 latviešu tautasdziesmu jauktajam korim, t. sk. Tek
saulīte tecēdama
(1926); Grieziet
ceļu
(1925); Kas
tur kliedza
(1936); vīru koriem ap 25, bērnu un /vai sieviešu koriem ap 150

Oriģināldziesmas
Ap 90 jauktajiem koriem, t. sk. Mežā
nakts ir ienākusi
(1932, Jānis Jaunsudrabiņš); Nāves ējas (1935, Kārlis
Skalbe); vīru koriem: ap 50, t. sk.
Saules
lēkts
(1930, Jānis Jaunsudrabiņš); Lāčplēšu
dziesma
(1934, Vilis Plūdons), Bite (1934, Edvards Vulfs); Ballīte (1936, Anšlavs Eglītis); ap 90 sieviešu vai bērnu koriem


Citi darbi

Mūzikas kritika
Vairāk kā 2000 kritikas un apcerējumi no 1920. līdz 1945. gadam laikrakstos Brīvā Zeme, Latvis, Jaunākās Ziņas, Tēvija, žurnālā Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Latvju Mūzika, Mūzikas Nedēļa, Mūzika, Daugava, Mūzikas Apskats, Burtnieks,
Laikmets
, Latvju Mēnešraksts u. c.

Kultūrvēsturiski apcerējumi
Mana laika sejas (1927–1950)
Atmiņas par Jāni Zālīti (1947)

Folkloras pētniecība
Latviešu tautasdziesmu mūzika (1935)
Talsu novada tautas melodijas (1935)
Intervālu virzieni tautas
melodijās
(1942)
Dainu metrikas jautājumi (1942–1943)
Paralēles starp latviešu un
krievu tdz.
(1946)
Grievaltas dziesmu lizda (1948–1957).

Pedagoģiskie darbi
Mūzikas elementārteorija (1921)
Pirmās notis (1931)
Solfeggio ( I, kopā ar J. Cīruli, 1932; II, 1933);

Krājumu sastādīšana,
rediģējumi

Jāzeps Vītols. Kopotas dziesmas (1933)
Jurjānu Andrejs. Kopotas
dziesmas
(1939)
Rakstu krājums Jāzeps Vītols (1944).


Diskogrāfija
LP, Jēkabs Graubiņš. Latvijas
Radio T. Kalniņa koris, diriģents E. Račevskis
[13 latv. tdz. apdares], 33D-026521-2, Melodija, 1970, Rīgā;
LP, J. Vītols, J. Graubiņš. Vīru
koris „Dziedonis”, diriģents I. Kokars
[8 tdz.
apdares], 28281-2,
Melodija, 1989, Rīgā;
CD, J. Graubiņš. Atraitnes dēls [Mežā nakts ir ienākusi; Dziedātāja līgaviņa; Smagi liecu to lazdiņu; Neviens mīļi tā nebrauca. Radio koris, dir. E. Račevskis ];
CD, Latviešu kora mūzikas izlase.
Latvijas Radio koris,
[G. latv. tdz.
apdares:
Tek
saulīte tecēdama,
S. Kļavas vad.; Alutiņš, bāleliņš, K .Putniņa vad.], Remix Production, R. 1993;
LP, V.Vismane, P.Sīpolnieks.
Ērģeles,
[G.: Fantāzija par
latviešu tdz. tēmu - P.Sīpolnieks], 33SM-02058,
Melodija, R. bg.;
LP, [13] Latviešu tautasdziesmu
apdares,
[LRd T.Kalniņa
koris, E.Račevska vad.], 33D-026521-2,
Melodija, R. bg.
CD, Dainu zemē. Rīgas kamerkoris
„Ave Sol”, diriģents I. Kokars
[tdz. apd.: Tek saulīte tecēdama; Alutiņš – bāleliņš; Silmala trīcēja dancojot], 521 AG9502 LR03, 1995, Rīgā;
CD, Sieviešu koris „Dzintars”. Diriģente Ausma Derkēvica [tdz. apd.: Tek saulīte tecēdama; Silmala trīcēja dancojot], RS 004, Rīgas Skaņu ierakstu studija, 1995, Rīgā


Pagodinājumi
Viņa vārdā nosaukta Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skola, kas sadarbībā ar Līvānu novada domi rīko Jēkaba Graubiņa Jauno pianistu konkursus.

"Jaunrades intereses vispirms izpaudušās a capella kora mūzikā. Pirmie skolu koriem adresētie krājumi no bērnu koru trīsbalsības aizvada līdz pirmajiem klasiskiem Jēkaba Graubiņa jaunrades paraugiem (Laimiņai pavaicāju, Grieziet ceļu, Trīcēj’ kalni) četrbalsīgam jauktam korim. Koru mūzika arī turpmāk palikusi par galveno Graubiņa jaunrades gultni, visspilgtāko izpausmi rodot tautasdziesmu apdarē. Dibinoties Melngaiļa izkoptajos principos, Graubiņš atradis savu savdabīgu pieeju tautasdziesmām, kam raksturīga homofoni polifona, vietumis tīri kontrapunktiska rakstība un centieni atsevišķus pantus saliedēt plašākā caurviju formā. Tādējādi apdare tuvinās oriģināldziesmai, kur tautas meldijai nereti vairs tikai inspiratīva aizdzieta nozīme (V. Bērzkalns). Graubiņa mūzikai bijuši atsaucīgi labākie tā laika kori (Reitera koris, LU, LU P!K! vīru un sieviešu kori, Dziesmuvara, Daina, u. c.), kopš 7. Dziesmu svētkiem (1931) tā skanējusi arī svētku kopkorī. Paliekošas vērtības Graubiņš atstājis arī instrumentālajā mūzikā, īpaši tur, kur par rosinātāju bijusi tautasdziesma (Spēlmanītis, Graznas dziesmas, Sudraba vakars u. c.). Mazāk raksturīgi izrādījušies mēģinājumi pievērsties lielākām simfonisko un vokālo simfoniju formām. Kā izņēmums minami 30. gados bieži atskaņotais simfoniskais rondo Terases un Romantiska dziesma mežragam ar orķestri. Nozīmīgs arī Graubiņa veikums folkloras pētniecībā, īpaši tautasdziesmu metrikas jautājumos. Viņa devums 1935. gadā atzīmēts ar Krišjāņa Barona prēmiju. Pētniecību Graubiņš turpināja arī padomju okupācijas laikā, taču neviens no darbiem (Paralēles starp latviešu un krievu tautasdziesmām u. c.) savu publikāciju vēl joprojām nav pieredzējis."

folkloras pētnieks
komponists
mūzikas kritiķis
pedagogs
profesors
skolotājs

Arnolds

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Lektors skolotājiem dziedāšanas metodikā

1905–1909
Trikātas draudzes skola
Trikāta
Skolotājs. Izveidojis jaukto kori.

1912–1919
Lubānas augstākā tautskola
Lubāna
Skolotājs

1919
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Strādā par darbvedi Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļā.

1921
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939)
Rīga
Redaktora palīgs

1921–1923
Rīgas Valsts paraugpamatskola
Rīga
Dziedāšanas skolotājs

1921–1922
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
Mūzikas recenzents

1922–1926
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Mūzikas recenzents

1924–1925
Rīga
Vadījis Rīgas vidusskolu jaunatnes kori.

1926–1927
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Mūzikas recenzents

1927–1936
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Mūzikas teorijas pasniedzējs

1935–1941
Latvijas Kultūras fonds
Rīga
Latvijas Kultūras fonda
Centrālo nošu bibliotēkas izveidotājs un vadītājs

1938–1944
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Pēc viņa iniciatīvas 1938. gadā Latvijas Konservatprijā nodibināta Latviešu tautas
mūzikas katedra, kurā strādā par folkloras un polifonijas pasniedzēju.

1941–1944
Rīga
Mākslas lietu departamenta Mūzikas
referents

1944–1950
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Latviešu tautas
mūzikas katedras folkloras un polifonijas pasniedzējs, no 1947. gada – profesors.

1887–1899
Grienvalde
Graubiņu ģimene dzīvo Grievaltas(Grienvaldes, Grīnvaldes) pagastā, kur Jēkabs Graubiņš pavada bērnību.

1899–1902
Rīga

1896
Zīvertes privātā zēnu elementārskola
Rīga

1896
Klīversalas elementārskola
Rīga

1897–1902
Rīgas pilsētas Katrīnas otrā skola
Rīga

1902–1905
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Apguvis skolotāja profesiju

1909–1912
Pēterburgas skolotāju institūts
Sanktpēterburga

1919–1924
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Absolvējis Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi ar brīvmākslinieka diplomu.

01.1919
Vecgulbenes pagasts
Jēkabu Graubiņu apcietināja Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas varas iestādes un kā "baltās gvardes organizatoru" nosūtīja uz Vecgulbenes koncentrācijas nometni revolucionārajam tribunālam. Lubānas sabiedrība panāca sava skolotāja attaisnošanu.

17.10.1950–03.1955
Soļikamska
Ieslodzīts Usoļjes labošanas darbu soda nometnē (Usoļlags) Soļikamskā, vēlāk Gavrila Poļanas koncentrācijas nometnē.

1924–1939
Latvijas skaņražu kopa
Rīga
Biedrs, sekretārs līdz 1937. gadam.

1944–1950
Latvijas PSR Komponistu savienība
Rīga
Biedrs

24.04.1986
Rožupe [uo]
Pie Rožupes pamatskolas uzstādīts piemiņas akmens.

Rīgas Otrie Meža kapi

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Latviešu tautasdziesmu mūzika".
1936