Jausma Ābrama

1912: 30. jūnijā dzimusi Jāņa Ābrama un viņa sievas Lilijas Amandas Hedvigas (dzimušas Zvirgzdiņas) ģimenē. Tēvs bijis cepurnieks, māte – kantoriste.
50. gados: bija liegts strādāt izdevniecībā.

1938: pirmais nozīmīgais tulkojums – vācu rakstnieka Eriha Kestnera romāns "Trīs vīri kurortā" ("Grāmatu Draugs").

Tulkojumi
No franču valodas
1941: Dodē, Alfonss. Karaļi trimdā. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1945: Voltērs. Rakstu izlase. Rīga: Grāmatu apgāds.
1947: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1949: Aragons, Luijs. Stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Zolā, Emīls. Žermināls. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Balzaks, Onorē de. Zaudētās ilūzijas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Franss, Anatols. Stāstu izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Balzaks, Onorē de. Zaudētās ilūzijas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Montans, Ivs. Saules pilna galva. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Aragons, Luijs. Komunisti. (Kopā ar Martu Grantovsku.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Gārs, Rožē Martēns di. Tibo dzimta. (Kopā ar Eliju Klieni.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Mopasans, Gijs de. Mīlulis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Balzaks, Onorē de. Kurtizāņu spožums un posts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Eriā, Filips. Busardelu ģimene. Rīga: Liesma.
1965: Eriā, Filips. Samaitātie bērni. Rīga: Liesma.
1965: Eriā, Filips. Zeltītie režģi. Rīga: Liesma.
1967: Dodē, Alfonss. Knauķis. Rīga: Liesma.
1968: Moruā, Andrē. Trīs Dimā. Rīga: Liesma.
1970: Moruā, Andrē. Prometejs jeb Balzaka dzīve. Rīga: Liesma.
1971: Moruā, Andrē. Žorža Sanda. Rīga: Liesma.
1972: Moljērs, Žans Batists. Komēdijas. (Kopā ar Mildu Grīnfeldi, Ēvaldu Valteru.) Rīga: Liesma.
1973: Eriā. Filips. Laiks mīlēt. Rīga: Liesma.
1973: Sanda, Žorža. Konsuela. Rīga: Liesma.
1975: Sanda, Žorža. Grāfiene fon Rudolštate. Rīga: Liesma.
1977: Moriaks, Fransuā. Terēze Dekeirū; Odžu ņudzeklis. (Kopā ar Lūciju Rambeku.) Rīga: Liesma.
1980: Mopasāns, Gijs de. Kāda dzīve; Montoriola. Rīga: Liesma.
1985: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Zvaigzne ABC.
1985: Gārs, Rožē Martēns di. Tibo dzimta. (Kopā ar Eliju Klieni.) Rīga: Liesma.
1986: Merimē, Prospers. Kolomba; Karmena. Rīga: Liesma.
1987: Gonkūri, Edmons un Žils de. Žerminija Lasertē; Brāļi Zemgano; Fostēna. (Kopā ar Mildu Grīnfeldi.) Rīga: Zvaigzne.
1988: Eriā, Filips. Busardeli (romānu tetraloģija). Rīga: Zvaigzne.
1992: Sanda, Žorža. Grāfiene fon Rudolštate. Rīga: Korro.
1992: Sanda, Žorža. Konsuela. Rīga: Korro.
1993: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Liesma.
2008: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Zvaigzne ABC.
2013: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Zvaigzne ABC.
2015: Mopasans, Gijs de. Mīlulis. Rīga: J.L.V.
2017: Merimē, Prospers. Karmena: Andalūzijas sapnis. Rīga: J.L.V.
2017: Merimē, Prospers. Kolomba. Rīga: J.L.V.

No krievu valodas
1941: Gorkijs, Maksims. Pasakas par Itāliju. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība.
1945: Makarenko, Antons. Pedagoģiskā poēma. Rīga: VAPP.
1946: Birjukovs, Nikolajs. Kaija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1946: Gorkijs, Maksims. Pasakas par Itāliju. Rīga: Latvijas Laikrakstu un žurnālu izdevniecība.
1947: Gruzdevs, Ilja. Maksima Gorkija dzīve un piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1947: Pļaviļščikovs, Nikolajs. Trūkstošais ķēdes loceklis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Sjomuškins, Tihons. Alitets aiziet kalnos. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1949: Lagins, Lazars. Patents "AV". Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Priļežajeva, Marija. Pie Volgas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Sjomuškins, Tihons. Alitets aiziet kalnos. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1981: Gorkijs, Maksims. Meitene un nāve; Cilvēks. (Kopā ar Jūliju Vanagu.) Rīga: liesma.

No vācu valodas
1938: Kestners, Ērihs. Trīs vīri kūrortā. Rīga: Grāmatu Draugs.

1957: Franču-latviešu vārdnīca. (Kopā ar Ilgu Zandreiteri). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (1973. gadā – papildināts un pārstrādāts izdevums.)

Par tulkotāju Jausmu Ābramu
“Jausmas Ābramas tulkojumu kvalitāti nodrošina gan solīdās zināšanas tulkošanas praktiskajā darbā, gan augsti izkoptais talants, gan lielā inteliģence, kas palīdz orientēties jebkurā jomā. Ar ko gan, tulkojot daiļliteratūru, nav jāsaduras! Tulkotājs nevar būt vienlīdz zinošs medicīnā, jūrniecībā, mūzika utt., bet tulkotājam ir jāprot “meklēt rakstos”. Arī to Jausma Ābrama prot. Turklāt viņa ir apveltīta ar smalku stila izjūtu un gaumi.”
Milda Grīnfelde. Citēts pēc: P. P. Latviešu lasītājam. Dzimtenes Balss, 1982, 15. jūlijs.

"Jausmas Ābramas erudīto, asredzīgo, atjautīgo personību vērīgs lasītājs būs uztvēris viņas tulkojumos. Visi, kas tiekas ar tulkotāju, veldzējas viņas bagāto domu, labvēlības, optimisma un humora starojumā. Ik notikums, novērojums, pat pašas piedzīvots negadījums un slimība tiek stāstīti tēlaini, asprātīgi, ar šarmantu rotaļīgumu, un klausītājs tiek apdāvināts ar dzīvesprieku un vitalitāti. Spēcīgi, sulīgi literāro darbu raksturi patīk pašai tulkotājai, un darbā gandarījumu sagādā tieši grūtās, sarežģītās vietas, kad sevi jāurda, kad īstie vārdi jāmeklē, jāgaida, jāuztausta."

Amatniece, Lauma. Īstie vārdi jāmeklē. Karogs, 1982, Nr. 6.

tulkotāja
tulce

Zeltīte

1920–1924
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Ģertrūdes iela 32, Rīga

1924–1930
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1930–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija (materiālo apstākļu dēļ – ar pārtraukumiem). 1947. gadā tiek vēlreiz uzņemta Latvijas Valsts universitātes Romāņu valodu nodaļā, lai varētu aizstāvēt diplomdarbu un saņemt padomju varas akceptētu diplomu, jo nacistiskās okupācijas laikā iegūtais netiek atzīts par derīgu.

1935–1940
Rīga
Tirdzniecības-rūpniecības kamera, kantoriste

1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Tulkotāja

1942–1942
Rīga
Statistikas pārvalde, jaunākā kancelejas ierēdne

11.1944–02.1945
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Bibliotēkas pārzine

17.02.1945–10.12.1945
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Redaktore

12.1945–12.1946
Žurnāls "Bērnība"
Rīga
Skolu daļas vadītāja, pēc tam – literārā līdzstrādniece

1957–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–1994
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1972
Ungārija

Rīgas Pirmie Meža kapi