Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (1951) – literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors (Dr. philol., 1992), redaktors. Pētnieciskās intereses saistītas ar literāro sakaru, padomju periodā noklusēto autoru dzīves gājuma un daiļrades izpēti, kā arī dažādu mazzināmu rakstnieku biogrāfisko datu izpēti. Darbojas kā literāro izdevumu sastādītājs, komentāru autors un redaktors. Uzmanības centrā arī Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte un korespondence, gan savulaik strādājot Raiņa Literatūras, mākslas un vēstures muzejā un Rakstniecības un mūzikas muzejā t. s. Raiņa daiļrades izpētes grupā, gan kopš 2009. gada strādā Memoriālo muzeju apvienībā Raiņa un Aspazijas muzejā. Piedalījies Raiņa Kopotu rakstu 21. sējuma sastādīšanā un komentēšanā, Aspazijas 1. un 2. sējuma tapšanā (2017, 2018).
Dzimšanas laiks/vieta
03.07.1951
Dzimis Bejas ciema Dārzniekos.
Personiska informācija
Dzimis kolhoznieku ģimenē.
Profesionālā darbība
Pētnieciskā darbība
1982: pirmā zinātniskās publikācija "Kārlis Skalbe un Ļevs Tolstojs" rakstu krājumā "Latviešu-slāvu literatūras un mākslas sakari" (Rīga: Zinātne).
1984–1989: periodikā publicēta virkne rakstu par krievu rakstnieku Ļevu Tolstoju un viņa daiļrades recepciju un impulsiem latviešu rakstnieku daiļradē un latviešu literatūra attīstībā.
Publicējis periodikā rakstus par literāro sakaru jautājumiem (par krievu rakstniekiem Nikolaju Gogoli, Nikolaju Ostrovskis un citiem).
1985: kopā ar Gundegu Grīnumu un Inesi Treimani sastādījis un komentējis J. Raiņa Kopotu rakstu 21. sējumu.
1987: filoloģijas zinātņu kandidāts, 1992: filoloģijas doktors par disertāciju "Latvija un Ļevs Tolstojs: daiļrades recepcija cariskās cenzūras un policijas uzraudzības apstākļos".
1992, 2003: izdotās "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" 77 biogrāfisko šķirkļu autors.
Zinātniskas publikācijas zinātnisko rakstu krājumos
"Materiāli par latviešu literatūras vēsturi" (1992), "Rainim
125" (1990), "Rainis radošo meklējumu spogulī" (2001), "Latviešu rakstnieku portreti: pozitīvisti" (2002), "Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija" (2020).
2004–2005: laikrakstā "Laiks" publicēts apjomīgs pētījums par grāmatizdevēju Helmaru Rudzīti – "Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmars Rudzītis".
2017: kolektīvās monogrāfijas "Gals un sākums. Rainis: 21. gadsimta sākuma skats" autors.
Sagatavojis interneta resursu: Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1897) sastādījums un komentāri: MMA mājaslapa https://memorialiemuzeji.lv
Literāru izdevumu sastādītājs, komentāru un priekšvārdu autors
2014: Just dziļi dzīvību un nāvi: Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini. Rīga: SIA “J.L.V.”
2013: Rainim /Simts dzejnieku simts dzejoļi / Priekšvārds, sastādījums, komentāri. Rīga: SIA “J.L.V”
2007: Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās "Krizantēmu sniegs".
2005: vēstules Aleksandram Pelēcim "Lakats ar magonēm".
2003: Jāņa Sudrabkalna dzejas un prozas izlase "Sapņu vāts".
2003: Erika Ādamsona grāmata "Rotaļlietu krodziņš: dzeja un proza".
2002: Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna vēstuļu un daiļdarbu apkopojums "Kā rīta un vakara zvaigzne..."
2002: Austra Skujiņa krājums "Vēl viss nav paspēlēts..."
2002: Jāņa Ziemeļnieka humoristiskā dzeja "Divi gudri satiekas"
2002: Jāņa Ziemeļnieka krājums "Tev padots neprāts mans..."
2000: Jāņa Grota un Elza Ķezberes vēstuļu kopojums "Pienāks reiz tikšanās mums..."
2000: Andrieva Niedras krājums "Dažu skaistu ziedu..."
1999: Rihards Valdess "Skumjā kafejnīca"
1998: Austras Skujiņas krājumos nepublicētā dzeja "Es neprotu glāstīt..."
1997: "Sonnengeflecht. Literatur aus Lettland".
1997: grāmata "Austra Skujiņa vēstulēs atmiņās, veltījuma dzejā".
Redaktors un zinātniskais redaktors
1995–2002. Imanta Ziedoņa Raksti 12 sējumos. Rīga: Nordik, 1.–7. sējums.
1999: Rainis un Gēte. “Fausta” tulkojuma simtgade. Rīga: Nordik.
2004: Jānis Akuraters un skrejošais laiks. Rakstu krājums. Rīga: Pils.
2004: Gulbis F. Rūgtās lāses. Rīga: Valters un Rapa.
2007: Rainis, Aspazija. Trejkrāsainā saule. Sast. un tulkojis gruzīnu un ukraiņu valodā R. Čilačava. Rīga: Hekate.
2013: Freinberga S. Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas... 1. sēj., Rīga: Jaunā Daugava.
2013: Beināre Astrīda. Portrets. Kultūrvēsturisks romāns. Rīga.
2012: Stāja / Voldemāra Kalpiņa laiks. Sast. A. Grāpis. Rīga: Pils.
2017: Grīnuma G. Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazijas Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni. Rīga: Rīga, Mansards.
Dažādos izdevumos rakstījis par Visvaldi Lāmu, Vili Cedriņu, Valdemāru Kārkliņu, Rihardu Valdesu, Jāni Ziemeļnieku, Aleksandru Pelēci un citiem autoriem.
Tulkojis no krievu valodas
2006: Djačenko, M. un S. Lana jeb Mežonīgā enerģija: romāns-metafora (Rīga: Hekate).
Nodarbes
Izglītība
–1967
Bejas astoņgadīgā skola
Beja
–1970
Alūksnes 1. vidusskola
Alūksne
–1975
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.
1992
Rīga
Ieguvis Dr. philol.; disertācijas tēma - "Latvija un Ļevs Tolstojs: daiļrades recepcija cariskās cenzūras un policijas uzraudzības apstākļos".
Darbavieta
1974–1993
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
1993–1996
Nordik
Rīga
Galvenais redaktors.
1993–1996
Tapals
Elijas iela 17, Rīga
Galvenais redaktors.
1996–1999
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Galvenais speciālists.
1999
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pasniedzējs LU Pirmsstudiju centrā.
2007–2009
Rakstniecības, teātra un mūzikas vēstures muzejs
Rīgas pils
Raiņa daiļrades izpētes grupa.
2009
Memoriālo muzeju apvienība
Baznīcas iela 30, Rīga
Vecākais eksperts Raiņa un Aspazijas muzejā.
2009
Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga
Vecākais eksperts
2010
Valsts valodas prasmes komisijas loceklis.
Dalība organizācijās
2001
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga