Jānis Ūdris

Literārā darbība

Grāmatas
2004: "No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei".
2007: "Zigfrīda Meierovica trīs Annas".
2009: "Gunta Ulmaņa vertikāle".
2010: "Ulmanis. Lielā Kārļa testaments".
2013: "Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē".
2014: "Meierovics. Trīs Annas".
2016: "Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts".
2020: "Ivande Kaija. Sievietes dzelme".
2023: "Belkanto ešafota ēnā".

2015. gadā vēsturiskais romāns "Meierovics. Trīs Annas" tika izdots arī Braila rakstībā.
Kā brīvprātīgais "Radio Marija Latvija" vada rakstnieku pārrunu stundu "Pasaules tulkošana".

Apbalvojumi

Janvāra Barikāžu sarga medaļa
Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" goda zīme
2014: Latvijas Televīzijas akcijā "Lielā lasīšana" biogrāfiskās grāmatas "Ulmanis. Lielā Kārļa testaments", "Zigfrīda Meierovica trīs Annas" un bērniem domātā grāmata "Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē" tika iebalsotas latviešu lasītāko grāmatu "TOP 100" klāstā.

Autors par sevi un savu darbību

"Beletristikā ienācu ar bagātīgu žurnālista pieredzi. Janvāra barikāžu dienās izveidoju patriotisko avīzi "Ābele", pusotru gadu desmitu bija valdības oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" ārpolitikas redaktors. Esmu publicējis desmitiem intervijas ar Latvijas Valsts prezidentiem, īpaši daudz ar Vairu Vīķi-Freibergu, ka arī ārvalstu prezidentiem, monarhiem un augsta ranga diplomātiem. Esmu arī atspoguļojis gandrīz visas mūsu prezidentu valsts vizītes un piedalījies daudzos žurnālista profesionālās izpētes braucienos, kopumā apmeklējot vairāk nekā 70 valstis.
Savos darbos paužu pārliecību, ka par savu valsti jācīnās jebkurā situācijā, ka 1940. gada padošanās bez jebkādas pretestības bija Kārļa Ulmaņa liktenīga kļūda. Cerot pasargāt latviešu tautu no upuriem, K. Ulmanis nespēja paredzēt staļiniskā okupācijas režīma zvērīgumu, un upuri bija daudz lielāki, kā būtu kara gadījumā – par to liecina Somijas piemērs. Taču vienlaikus augstu vērtēju Kārļa Ulmaņa izcilos nopelnus Latvijas valsts nodibināšanā un iestājas par vēsturisko taisnīgumu, par mūsu vēstures un tās spilgtāko personību objektīvu izvērtējumu.
Sabiedrības lielas daļas vājās vēstures zināšanas, noklusētās vai subjektīvi izkropļotās vēstures epizodes uzskatu par vienu no mūsu lēnās attīstības un daudzo nebūšanu saknēm. Manā pārliecībā, 1940. gada nepretošanās iesētais padevības sindroms, ģenētiski pārmantots vairākās paaudzes, klupina arī mūsu šodienas gaitu un ir bīstams aizvien sarežģītākajos globalizācijas procesos, agresīvās kaimiņvalsts draudu kontekstā."

publicists
rakstnieks