Jānis Ūdris

1 bilde

Jānis Ūdris (1945) – rakstnieks, publicists, astoņu vēsturiski biogrāfisku romānu autors. Pirms ienākšanas rakstniecībā bijis 1991. gada barikāžu laikā un pirmos atjaunotās Latvijas gados iznākošās Latvijas Zemniecības fonda avīzes "Ābele" (1991–1995) redaktors, oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" ārpolitikas redaktors. Latvijas Televīzijas akcijā "Lielā lasīšana" (2014) Jāņa Ūdra vēsturiskie romāni "Ulmanis. Lielā Kārļa testaments", "Zigfrīda Meierovica trīs Annas" un bērniem domātā grāmata "Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē" tika iebalsoti latviešu lasītāko grāmatu "TOP 100" klāstā. Apbalvots ar Janvāra barikāžu sarga piemiņas medaļu un Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmi.

Dzimšanas laiks/vieta

30.06.1945
Teika
Dzimis Rīgā, Teikas rajonā.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

Grāmatas
2004: "No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei".
2007: "Zigfrīda Meierovica trīs Annas".
2009: "Gunta Ulmaņa vertikāle".
2010: "Ulmanis. Lielā Kārļa testaments".
2013: "Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē".
2014: "Meierovics. Trīs Annas".
2016: "Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts".
2020: "Ivande Kaija. Sievietes dzelme".
2023: "Belkanto ešafota ēnā".

2015. gadā vēsturiskais romāns "Meierovics. Trīs Annas" tika izdots arī Braila rakstībā.
Kā brīvprātīgais "Radio Marija Latvija" vada rakstnieku pārrunu stundu "Pasaules tulkošana".

Apbalvojumi

Janvāra Barikāžu sarga medaļa
Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" goda zīme
2014: Latvijas Televīzijas akcijā "Lielā lasīšana" biogrāfiskās grāmatas "Ulmanis. Lielā Kārļa testaments", "Zigfrīda Meierovica trīs Annas" un bērniem domātā grāmata "Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē" tika iebalsotas latviešu lasītāko grāmatu "TOP 100" klāstā.

Citātu galerija

Autors par sevi un savu darbību

"Beletristikā ienācu ar bagātīgu žurnālista pieredzi. Janvāra barikāžu dienās izveidoju patriotisko avīzi "Ābele", pusotru gadu desmitu bija valdības oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" ārpolitikas redaktors. Esmu publicējis desmitiem intervijas ar Latvijas Valsts prezidentiem, īpaši daudz ar Vairu Vīķi-Freibergu, ka arī ārvalstu prezidentiem, monarhiem un augsta ranga diplomātiem. Esmu arī atspoguļojis gandrīz visas mūsu prezidentu valsts vizītes un piedalījies daudzos žurnālista profesionālās izpētes braucienos, kopumā apmeklējot vairāk nekā 70 valstis.
Savos darbos paužu pārliecību, ka par savu valsti jācīnās jebkurā situācijā, ka 1940. gada padošanās bez jebkādas pretestības bija Kārļa Ulmaņa liktenīga kļūda. Cerot pasargāt latviešu tautu no upuriem, K. Ulmanis nespēja paredzēt staļiniskā okupācijas režīma zvērīgumu, un upuri bija daudz lielāki, kā būtu kara gadījumā – par to liecina Somijas piemērs. Taču vienlaikus augstu vērtēju Kārļa Ulmaņa izcilos nopelnus Latvijas valsts nodibināšanā un iestājas par vēsturisko taisnīgumu, par mūsu vēstures un tās spilgtāko personību objektīvu izvērtējumu.
Sabiedrības lielas daļas vājās vēstures zināšanas, noklusētās vai subjektīvi izkropļotās vēstures epizodes uzskatu par vienu no mūsu lēnās attīstības un daudzo nebūšanu saknēm. Manā pārliecībā, 1940. gada nepretošanās iesētais padevības sindroms, ģenētiski pārmantots vairākās paaudzes, klupina arī mūsu šodienas gaitu un ir bīstams aizvien sarežģītākajos globalizācijas procesos, agresīvās kaimiņvalsts draudu kontekstā."

Dzīvesvieta

Sīkrags
Pēdējos 20 gadus vasaras pavada Sīkragā.

Darbavieta

1960–1961
Rīga
Sanitārs Rīgas 2. slimnīcā.

1961–1963
Rīga
Atslēdznieks Rīgas Vagonu rūpnīcā.

1963–1964
Rīga
Frēzētājs Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā.

1964–1989
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Tehniķis, korespondents, redaktors, komentētājs

1990–1993
APN pastāvīgais korespondents Latvijā

1991–1995
Latvijas Zemniecības fonda avīze "Ābele"
Rīga
Redaktors

1993–2007
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Bruņinieku iela 41, Rīga
Ārpolitikas nozares virsredaktors

Izglītība

1963
Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1965–1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa

Dalība organizācijās

1968–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs

1990
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Biedrs