PAR JĀŅA SVIESTIŅA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLO DARBĪBU
"Savu personīgo dzīvi kā Latvijā, tā arī trimdā J. Sviestiņš ir uzskatījis par kalpošanu citiem. Sviestiņš kopš jaunības vienmēr bijis pretalkohola kustības atbalstītājs un, protams, arī nesmēķētājs, tādēļ palīdzības saiņi uz Vāciju un vēlāk uz okupēto Latviju tika regulāri paredzēti ģimenes budžetā. [..] Pēc kara [1. pasaules kara], atgriežoties atkal Ventspilī, viņš turpināja skolotāja gaitas, līdz drīz vien tika izraudzīts par pamatskolas pārzini. Tāds bija sākums patiesa patriota, ideāla audzinātāja un ražena sabiedriska darbinieka mūžam, ko J. Sviestiņš turpinājis 27 gadus arī trimdā, universitātes pilsētā Lundā, Zviedrijā."
Norītis, Rūdolfs. Jānim Sviestiņam aizsaulē aizejot. Latvija Amerikā, 1973, 17. marts.
"Skolotāju darbs bija Sviestiņa mūža uzdevums. Būdams stingrs pret sevi, viņš pulcināja skolotājus, kuri gribēja strādāt, neprasot, kāda būs atlīdzība par lieki nostrādāto laiku. [..] Blakus skolotāja darbam Jānim Sviestiņam bija liela interese par grāmatām un bibliogrāfiju. [..] Jāņa Sviestiņa skolotāja darba paraugs bija Dinsberģu Ernests, kurš savu izglītību bija ieguvis pašmācības ceļa un nemitīgi strādāja latviešu tautas labā."
Kārkliņa, Līvija. Mūža vainaga gali. Latvija, 1973, 6. janv.
"Meža klusums un daļējā nošķirtība no ļaudīm, varbūt, ir atstājuši arī savu ietekmi uz zēna raksturu, kas palicis arī vēlāk pieaugot – viņam nepatīk skaļums, ļaužu drūzma, dižošanās un ārišķības. Visai dzīvei pamatā Jānis Sviestiņš ir licis klusu, nenogurstošu darbu savas tautas labā. Vienkāršība, sātīgs dzīvesveids un darbs ir faktori, kas devuši svētību viņa mūža dienām. Darbs un grāmatas. Grāmatas kā draugi, grāmatas kā ceļa rādītāji plašākam skatam dzīvē."
[b. a.] Trimdas Skola, 1962, Nr. 22.