Jānis Sviestiņš

Dzimis kā trešais bērns turīgā Jādekšu mežsarga Friča un Mīnes Sviestiņu ģimenē.

1945. gada 8. maijā devies bēgļu gaitās uz Zviedriju ar vienu no pēdējām laivām, līdzi paņemot vairākas kastes ar grāmatām, tostarp mācību grāmatām, kas noderēja, strādājot latviešu bēgļu skolā Lundā. "Daļu grāmatu Sviestiņš izmantoja Lundas latviešu svētdienas skola, daļu nodeva latviešu bibliotēkai, bet daļa kļuva par Latviešu palīdzības komitejas bibliotēkas pamatu." (Latvija, 1973, 6. janv.)

Sieva Erna (dzimusi Ceplēviča), meita Rūta (precējusies Sviestiņa-Tetere) – filoloģe un bibliotekāre, dēls Zigurds.

1919–1941: Ventspils pilsētas bibliotēkas izveidotājs, pirmais direktors un lasītavas pārzinis, arī Ventspils vēstures muzeja direktors. 1924: pirmā publikācija – raksts "Pārskats par Ventspils pilsētas bibliotēkas un lasītavas darbību" žurnālā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (3. numurā).

Iesaistījies novada folkloras vākšanā un materiālus iesūtījis Latviešu Folkloras krātuvei, kur glabājas divas viņa savāktās folkloras kolekcijas – LFK 1165, LFK 1215.

1925–1944: "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā", laikrakstā "Ventas Balss", "Kurzemes Balss", "Jaunā Balss", žurnālā "Jaunatnes Draugs" un citos publicējis rakstus par Ventspils literātiem (Ernestu Dinsberģi, Herbertu Dorbi) un vecākās paaudzes rakstniekiem (Kārli Hūgenbergeru, Kārlis Vatsonu, Krišjāni Baronu, Krišjāni Valdemāru, Kronvaldu Ati, Juri Māteru, Annu Brigaderi), kā arī pārskatus par Ventspils pilsētas bibliotēku un Ventspils Valsts vidusskolas darbību, skolotāju konferencēm.

Bijis laikraksta "Jaunā Balss" līdzstrādnieks. Savācis daudz interesantu materiālu par atturības kustību Latvijā, uzstājies ar priekšlasījumiem par atturības un izglītības jautājumiem; darbojies arī literatūrā un avīžniecībā. Raksti par skolu, bibliotēku, atturības jautājumiem publicēti laikrakstos "Jaunais Ventspils apskats", "Ventspils Balss" un citviet, žurnālā "Zeltene", "Audzinātājs" un citviet.

Kopš 1945 (trimdā): līdzstrādnieks Teodora Grīnberga vadībā izdotajā žurnālā bērniem "Bitīte", laikraksta "Londonas Avīze" līdzstrādnieks, publicējies laikrakstā "Latvija", "Londonas Avīze" un citur.
Trimdā turpināja pedagoga darbu – vadīja latviešu skolu Lundā, iesaistījies Lundas evaņģēliski luteriskās draudzes darbā.

SASTĀDĪTĀJS

1934: Ventspils. Vadonis pa Ventspili un apkārtni.
1938: Tautas pasakas un teikas.
1953: dzejoļu un tautas dziesmu izlase “Ir atkal Ziemassvētki”.
1954: rakstu izlase latviskās domas un latviskā gara saglabāšanai svešumā “Mana tēvu zeme”.
1957: mātes dienai veltītu dzejoļu krājums “Par to mazo šūpulīti”.
1963: dzejas un prozas izlase “Ziemassvētki”.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

APBALVOJUMI

Par tūrisma mītņu iekārtošanu Ventspilī apbalvots ar Tūrisma medaļu.
Par nopelniem skolotāja darbā un nacionāli sabiedriskā darbā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

PAR JĀŅA SVIESTIŅA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLO DARBĪBU 

"Savu personīgo dzīvi kā Latvijā, tā arī trimdā J. Sviestiņš ir uzskatījis par kalpošanu citiem. Sviestiņš kopš jaunības vienmēr bijis pretalkohola kustības atbalstītājs un, protams, arī nesmēķētājs, tādēļ palīdzības saiņi uz Vāciju un vēlāk uz okupēto Latviju tika regulāri paredzēti ģimenes budžetā. [..] Pēc kara [1. pasaules kara], atgriežoties atkal Ventspilī, viņš turpināja skolotāja gaitas, līdz drīz vien tika izraudzīts par pamatskolas pārzini. Tāds bija sākums patiesa patriota, ideāla audzinātāja un ražena sabiedriska darbinieka mūžam, ko J. Sviestiņš turpinājis 27 gadus arī trimdā, universitātes pilsētā Lundā, Zviedrijā."

Norītis, Rūdolfs. Jānim Sviestiņam aizsaulē aizejot. Latvija Amerikā, 1973, 17. marts. 

"Skolotāju darbs bija Sviestiņa mūža uzdevums. Būdams stingrs pret sevi, viņš pulcināja skolotājus, kuri gribēja strādāt, neprasot, kāda būs atlīdzība par lieki nostrādāto laiku. [..] Blakus skolotāja darbam Jānim Sviestiņam bija liela interese par grāmatām un bibliogrāfiju. [..] Jāņa Sviestiņa skolotāja darba paraugs bija Dinsberģu Ernests, kurš savu izglītību bija ieguvis pašmācības ceļa un nemitīgi strādāja latviešu tautas labā."

Kārkliņa, Līvija. Mūža vainaga gali. Latvija, 1973, 6. janv.

"Meža klusums un daļējā nošķirtība no ļaudīm, varbūt, ir atstājuši arī savu ietekmi uz zēna raksturu, kas palicis arī vēlāk pieaugot – viņam nepatīk skaļums, ļaužu drūzma, dižošanās un ārišķības. Visai dzīvei pamatā Jānis Sviestiņš ir licis klusu, nenogurstošu darbu savas tautas labā. Vienkāršība, sātīgs dzīvesveids un darbs ir faktori, kas devuši svētību viņa mūža dienām. Darbs un grāmatas. Grāmatas kā draugi, grāmatas kā ceļa rādītāji plašākam skatam dzīvē."

[b. a.] Trimdas Skola, 1962, Nr. 22.

bibliotekārs
literāts
sabiedriskais darbinieks
skolotājs

Vec. B., Vecais Balcers

Lauciene

1910–1913
Lejas Bulāna

1913
Ventspils
Atgriezies Latvijā.

1918–1945
Ventspils

1945
Zviedrija

1946–1972
Lunda

Talsu pilsētas pamatskola
Talsi

1905
Cēsis
Beidzis pedagoģiskos kursus.

1905–1910
Nurmuižas 6-klašu pamatskola
Laucienes skola
Palīgskolotājs Nurmuižas (Laucienas) tolaik pagasta skolā.

1910–1913
Lejas Bulāna
Skolotājs Jeņisejas guberņas Lejas Bulankas latviešu kolonijā.

1913–1914
Ventspils
Strādāja Pārventas skolā.

1918
Ventspils 3. pilsētas pamatskola
Ventspils
Skolas pārzinis.

1919–1941
Ventspils
Ventspils pilsētas bibliotēkas un lasītavas vadītājs, Ventspils etnogrāfiskā muzeja direktors.

1926–1945
Ventspils pilsētas 1. 6-klašu pamatskola
Ventspils
Skolas pārzinis, skola atradusies Saules ielā.

1945
Krišanstade
Arheologa palīgs.

1946–1968
Lunda
Lundas universitātes Etnogrāfijas (Senatnes) institūta bibliotēkā kā bibliotekārs.

1951–1972
Lunda
Lundas Latviešu bibliotēkas pārzinis.

1914–1918
Ribinska
Bēgļu gaitās, strādāja par skolotāju un bēgļu apgādes komisijā.

08.05.1945
Zviedrija

Stokholma
Kremēts, urna Stokholmā.