Jānis Straubergs

STRAUBERGS Jānis (1886.24.XI Džūkstes pag. Lielstraģos - 1952.29.IV Rīgā, apbed. Meža kapos) - matemātiķis, vēsturnieks, grāmatniecības vēstures pētnieks. Kārļa Strauberga brālis.
Dz. lauksaimnieka ģim. Māc. Lancenieku un Ērģelnieku pagastskolā. 1901 iestājies Valmieras skolotāju seminārā, no kura par piedalīšanos rev. 1905 tika izslēgts. Ieguvis vēst. un matemātikas mājskolotāja tiesības (1907). 1908 kā eksternis beidzis Jelgavas klas. ģimnāziju. Stud. teorētisko mehāniku Maskavas univ. Fizikas un matemātikas fak. (1908-12). Strād. par matemātikas skolotāju Jekaterinogradas vīriešu ģimn. (1912-17). 1917 pārcēlies uz Maskavu, bijis lektors Stroganova Mākslas sk. un Dailes sk. (1917-18). 1918 dzīv. Valmierā, no 1919 - Rīgā. Strād. Rīgas 3. ģimn. (1919-34). Stud. Getingenes univ. Vācijā (1921-22). Bijis Tautas augstsk. lektors un direktors, lektors ped. inst. Jelgavā un citur. Strād. Rīgas pils. b-kā (1938-41), vēlāk šīs b-kas direktors (1944-46), LVU docētājs (1940-47), ZA Vēst. institūta līdzstr. (1947-50).
Pirmā publikācija - raksts "Krievijas skolu sistēma un tautskolas reforma Baltijā" žurn. "Skola un Māja" 1914 (3.,5./6. nr.). 20. gadu sāk. sar. vairākas matemātikas māc. grām., ar aut. atļauju tulk. A. Einšteina grām. "Relativiātes teorija" (1, 1925). Izzinot matemātikas vēsturi, S. 1928 iepazinās ar arhīvu mater., kuru izpēte kļuva par mūža darbu. Nozīm. pētījumi vēsturē: "Rīgas latviešu pirmās nacionālas cīņas 18. g.s." (1936), "Rīgas vēsture" (1937), "Vecā Rīga" (1951). Pētījis un analizējis 16.-17. gs. grāmatas latv. val., noskaidrojis to avotus, sacerētāju personības. Public. izd. "Rīgas latviešu skolas zviedru laikos" (1, 1932), "Latviešu pirmās dziesmu grāmatas" (1936), žurn. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" public. rakstus: "Andrejs Gecelis", "Kristjānis Lauterbahs un viņa latviešu dziesmiņas", "Johans Rīvijs" (visi 1933), "1615. g. dziesmu hronoloģija" (1934), "1586. g. latviešu katķisma avoti un tulkošanas laiks", "Latviešu bībeles tulkojumu mēģinājumi priekš Glika" (abi 1935), "Cīņa par "Jauno Latviju" 1856. gadā" (1939); "Kā noritēja bībeles tulkošanas darbs" ("Izglītības Mēnešraksts" 1943), "Garlibs Merķelis kā literatūras kritiķis un žurnālists" ("Karogs", 1950, 4) u.c. Daļa rakstu apkopoti krāj. "Sen to Rīgu daudzināja" (Stokholmā 1952).
L. Šiško S. Jānis Straubergs - latviešu grāmatniecības vēstures pētnieks // Bibliotēku zinātnes aspekti. R., 1985; t.p. Jāņa Strauberga atcerei // Karogs, 1986, 11.

mācījiesLancenieku un Ērģelnieku pagastskolā

1901–1905
mācījies seminārāizslēgts par piedalīšanos 1905.gada revolūcijāmācījies Valmieras skolotāju seminārā

1907
citi izglītības veidiieguvis vēstures un matemātikas mājskolotāja tiesības

1908
citi izglītības veidikā eksternis beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju

1908–1912
studējisteorētisko mehāniku Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē

1921–1922
studējisGetingenes universitātē

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Andrejs Gecelis", "Kristjānis Lauterbahs un viņa latviešu dziesmiņas", "Johans Rīvijs".
1934

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Jaunatrastais garīga satura rokraksts Stokholmā (17. gs. beigās)", "1586. g. latviešu katķisma avoti un tulkošanas laiks", "Latviešu Bībeles tulkojumu mēģinājumi priekš Glika", "Latviešu pirmās dziesmu grāmatas", "Latviešu cīņas par
1936

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par grāmatu "Rīgas vēsture".
1938