Jānis Skučs

Dzimis strādnieku ģimenē. Tēvs – Benedikts Skučs.

22.11.1936: salaulājies ar dzejnieci Mirdzu Bendrupi (laulība šķirta 1939. gada 10. augustā).

2009: Gundega Cēbere "Jānis Skučs" (Neputns).

Jānis Skučs ir viens no pazīstamākajiem Latvijas marīnistiem. Gleznojis jūras ainavas dažādos gadalaikos, vecās zvejnieku tīklu būdas un laivas jūrmalā.

1938: sāk piedalīties izstādēs.

1951: piedalījies jūras braucienā uz Roņu salu, kopš tā laika gleznojis marīnas.

1967: Valsts aizrobežu mākslas muzejā atklāta mākslinieka Jāņa Skuča darbu izstāde, kas saucas “No Baltijas jūras līdz Antarktīdas ledājiem” (56 gleznas). Autors attēlo iespaidus, ko guvis astoņu mēnešu ilgajā ceļojumā kopā ar vaļu zvejas ekspedīciju.

2009: LNMM Mazajā zāle atver gleznotāja Jāņa Skuča marīnu izstādi “Jūra”.

Jānis Skučs par Baltijas jūru

"Piekraste spēj savaldzināt tikai sākumā. Bet tās šaurība nedrīkst savā gūstā turēt ilgi. Nedrīkst par sīkām lietām ilgi priecāties. Mīlu Baltijas jūru, bet negribu jau pēc pāris stundām no jauna ieraudzīt krastu. Okeāns – cita lieta. Cilvēks nedēļām, mēnešiem ilgi kuģo un zemi neredz. Tādi apstākļi rada izjūtas un liek māksliniekam izvēlēties to vienīgi lielo un nozīmīgo, liek runāt vispārinātā valodā, īstas mākslas valodā. Bet okeāns jau priekš mākslinieka ir vēl milzīga krāsu bagātība…"

Skučs, Jānis. Mākslinieks nokāpj krastā. Komunists, 03.01.1968. Nr. 1.

Jānis Skučs kā marīnists

"Jānis Skučs ir marīnists šī vārda tiešākajā nozīmē. Jūra un tās stihija ir viņa mākslas smaguma centrs. Viņš tiecas dot anatomiski un fizioloģiski perfektu jūras rakstura zīmējumu, noskaņas un iespaida tiešumu, ūdens materialitāti, viļņu uzbūves smagnējo plastiku. To visu J. Skučs panāk visai skopiem līdzekļiem. Tverdams sakāpinātas, pat dramatiskas ainas, mākslinieks panāk pārliecinošu tēlojumu (daži viņa darbi jūras nepazinējos izraisa vaicājumu – "vai dabā tā ir?"). Pēdējos piecos gados J. Skučs ir ievērojami progresējis, un jādomā, ka nākotnē no viņa sagaidīsim nopietnus darbus."

Ivanovs, Miķelis. Vērojumi un pārdomas marīnistu izstādē. Literatūra un Māksla, 29.06.1957. Nr. 26.

"Lūk, tālo jūru apbraucējs Jānis Skučs, marīnists pēc dziļākās būtības. Viņa audeklos jūra veļ tumšus viļņu kalnus bezgalīgos plašumos vai sasit tos nevaldāmās baltu putu vērpetēs pret majestātiskiem pelēkiem akmeņiem. Gleznā “Vētraina jūra” vairs nevar runāt vienīgi par saviļņotu jūru – tā ir izaicinoša stihija, kas reizē ir varena un krāšņa."

Brāķere, Rūta. Mainīgā jūra. Cīņa, 23.11.1968. Nr. 273.

"Pagājušā gadsimta otrajā pusē Skučs strādājis gandrīz vai vienīgi marīnas žanrā. Mākslinieku interesēja ne tikai jūrasskatu virspusējais raksturojums, bet saistīja būtiskais — jūra kā telpa ar dziļumu un gaismas piepildījumu, iztukšota no visa liekā; viņa marīnās jūra attēlota bez tādiem raksturīgiem elementiem kā zvejas laivas un tīkli piekrastē. Turpinot romantisko līniju un izceļot ūdens dinamiku, jūra gandrīz vienmēr parādīta vieglā viļņojumā vai vētrā, saulainās un pelēkās dienās, un tvertas ne tikai redzamās dabas parādības, bet vērotais atraisījis dramatiskas izjūtas, kāpinātas emocijas. Mākslinieka Artura Ņikitina teikto, ka "Skučs skaitījās pats labākais jūras viļņu anatoms", pamato gan viņa rūpīgā iedziļināšanās darbā, gan publikas atzinība."

Cēbere, Gundega. Jānis Skučs. Neputns. 2009.

Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Pirms kara strādājis par dekoratoru.

1940–1941
Rīgas Pionieru pils
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Tēlotājas mākslas studijas vadītājs. 

1951–1964
Laikraksts "Literatūra. Māksla. Mēs" (1995–1999)
Rīga
Lietišķās mākslas kombināts "Māksla".

1964–1965
Matrozis uz vaļu zvejas kuģa. No Kaļiņingradas astoņus mēnešus devies apkārt Rietumeiropai, pa Atlantijas okeānu gar Āfrikas rietumkrastu līdz Antarktīdai un Austrālijas dienvidu piekrastei.

1928
Rīgas pilsētas krievu ģimnāzija
Rīga

1933
Rīga
Apguvis gleznošanas iemaņas Alfona Mihailovska studijā.

1934–1942
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Beidzis Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Pie kokzāģētavas".

1944–1951
Rīgas Pionieru pils
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Tēlotājas mākslas studijas vadītājs. 

1945
LPSR Mākslinieku savienība
Rīga

1998
Rīgas Pirmie Meža kapi

Ordenis "Goda Zīme"
Par izciliem nopelniem latviešu mākslas un literatūras attīstīšanā un sakarā ar latviešu mākslas un literatūras dekādi Maskavā.
1956