Jānis Silazars

06.11.1912 – 20.09.1975

Jānis Silazars (1912–1975) — dzejnieks. Vidusskolu beidzis Ventspilī (1932), pārcēlies uz Liepāju un strādājis ostā, rūpnīcā "Sarkanais metalurgs", laikraksta "Komunists" redakcijā un citur. Izdoti dzejoļu krājājumi "Mana rūpnīca" (1955), "Dziesma dzīvei" (1957), "Rozes logos" (1962), "Viena uguns" (1965), "Septembra sudrabs" (1970). Dzejā dominē rūpnīcas strādnieku jūtu un domu tēlojums, Latvijas (īpaši Kursas un Liepājas) dabas apdziedājums, pārdomas par dzīves jēgu mūža rudens pusē. Dzejas intonācija liriska, forma — tradicionāla.

Darba autors (32)

Recepcijas persona (16)

Dzimšanas laiks/vieta

06.11.1912
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

20.09.1975
Rīga

Personiska informācija

Dzimis fabrikas strādnieka ģimenē.

Profesionālā darbība

1930: pirmā publikācija — dzejolis "Augšāmcelšanās" (Māras Vēstnesis, 16.04.1930.).

Dzejas krājumi
1955: "Mana rūpnīca" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: "Dziesma dzīvei" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: "Rozes logos" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: "Viena uguns" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1970: "Septembra sudrabs" (Liesma).
1972: dzejas izlase "Mūža mozaīkas" (Liesma).
1976: dzejas izlase "Pēdējais sniegs" (Liesma).

Citātu galerija

Par dzeja krājumu "Rozes logos" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1962)
"1962. gadā iznāca dzejoļu grāmata "Rozes logos" — vīrišķīga, ar spēcīgu sabiedrisko skanējumu. Cikls "Skaudrās mozaīkas" gan mākslinieciskuma, gan idejiskuma ziņā ir lielākais Jāņa Silazara sasniegums."

Cauna, Māra. Starp pirmo un pēdējo sniegu. Karogs, 01.04.1978.

Par dzejas krājumu "Viena uguns" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1965)
"J. Silazaram raksturīgi, ka viņš savas ieceres allaž pamato konkrētā, tiešā pieredzē, būdams neskaļš, viņš jūtīgi un dziļi tver sev vistuvākās, viņa pieredzei radniecīgās parādības, labprāt pie tām ilgi kavējas. Daba, darbs un darba cilvēki, ļaužu attiecības sadzīvē un ģimenes tuvinieku lokā — taisni te viņš pateicis vairāk jauna un svaiga. Tas spilgti redzams dzejoļu cikla "Gruzijas akvareļi" vārsmās — "Uz Tbilisi", "Sauli dzeru", daļēji arī "Viena uguns", bet jo sevišķi lieliskajā divrindenī "Kalnos" [..]. Vienā krājumā tīri labi var sadzīvot publicistiskā un intīmā lirika, jo autors ir viens un viņa darbu mērķis un uzdevums arī ir vienots un kopīgs. Un patiešām, ja atkal un atkal ielasāmies J. Silazara "Rudens lirikā", tad ātri vien iepriecināti pārliecināmies, ka tas taču ir mums jau tuvs kļuvušais stāsts par dzejnieka dzimto pusi, par Liepāju, par tās cilvēku likteņiem kara gados, par viņa bērnību un jaunību, par kādu, varbūt nelaimīgu, mīlestību, par sirmo māmuļu. Tikai te autors raugās uz dzīvi ne vairs no publicistiska oratora viedokļa, bet runā valdzinošos muzikālākos ritmos, spēlē, kā saka, uz dvēseles smalkākajām stīgām, lieto liegākus krāsu toņus [..]."

Rudzītis, Meinhards. Kāds esi, kāds būsi, rudens brieduma laiks? Karogs, 01.09.1965.

Par dzejas izlasi "Mūža mozaīkas" (Liesma, 1972)
"Visuzkrītošākais iesējums – cieti vāki, zelta burti uz tumšzila fona – ir Jāņa Silazara vārsmu izlasei. Diemžēl, zelta burtu iespiedums vietām ļoti nelīdzens, izplūdis, tādēļ vāks izskatās nemākulīgi vai nevīžīgi darināts - stachanoviešu darbs. Saturs nav labāks. Silazars (īstajā vārdā Teodors Simanovičs) ir daudzrakstītājs ar pavisam niecīgu talantiņu. Ja sekmīga dzejošana ir iespiešanās dzīves raibuma būtībā un vielas homogeno vai heterogeno sastāvdaļu gaumīga, īpatnēja un mērķtiecīga organizēšana, tad Silazara vārsmas gandrīz vienmēr nesekmīgas, jo tās raksturo bezgaumība, seklums, epigonisms un "grābstīšanās". Zīmīgi, ka anekdotiskā tema par svešas sievietes matu, kas palicis uz lauleņa žaketes, Silazara pieejā izvērtusies par nopietni domātu melodrāmu ("Melnais mats"). Vairāk nekā duci šīs grāmatas lappušu aizņem B. Gudriķes apcere, kas Silazara peršošanas evolūciju saskaņo (negribēti komiskā veidā) ar marksisma un sociālistiskā reālisma dogmām. Šāda pārsvarā "idejiska" uztvere, kuŗai trūkst pietiekamas sajēgas vai intereses par māksliniecisko aspektu, dažkārt manīta arī Rietumos. Te varētu runāt par gudriķismu literātūras apcerēšanā."

Pļavkalns, Gundars. Visa laba jāņuzāle? Jaunā Gaita, Nr, 73, 1973.