Jānis Princis, seniors
15.11.1796 – 16.01.1868
Jānis PRINCIS (Prints, rakstos arī Prinz, Prinzjahn; 1796.26.XI Popes pag. Pizes c. Viļumos - 1868.16.I Ventspilī. apbed. Cirpstenes kapos) - lībiešu kultūras darbinieks.
Dzimis un uzaudzis kā dzimtcilvēks, bijis autodidakts. Līdzās jūrnieka, zvejnieka un zemnieka darbam no 1826 bijis ķesteris Rindas bazn. filiālē Pizē (tag. Miķeļtornī), vaļasbrīžos nodarbojies ar rakstniecību latv. un lībiešu valodā. 1844. g. pavasarī pametis ķestera amatu un kopā ar ģimeni pārcēlies uz Ventspili. No viņa 9 bērniem lībiešu kult. vēsturē palikuši dēli Jānis Princis (1821-1904), Pizes c. vecākais, un Pēteris Princis (1831-89), Pizes c. skolotājs 1850-60. No Prinču dzimtas nākuši arī citi kult. darbinieki.
P. un viņa dēla Jāņa sar. "Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas" (1845, 1914 ) bija otrais latv. oriģināldzejas krāj. pēc grām. "Tā neredzīgā Indriķa dziesmas" (1806) un ievadīja jūras tematiku latv. literatūrā. P. publicējies arī laikr. "Latviešu Avīzes" (1850, 1854), viņa dēls Jānis rakstījis arī laikr. "Pēterburgas Avīzes" (1863). Lai nākošajām paaudzēm paliktu rakstu liecības par lībiešu valodu, P. Rindas mācītājam nodevis manuskriptā tekstus lībiešu valodā un mazu vārdnīcu. Visi trīs Prinči ir bijuši galv. ziņu devēji par rietumlībiešu izloksni lībiešu val. pētniekiem Kurzemes ekspedīcijās - Pēterburgas ZA akadēmiķim A. J. Šēgrēnam (1846 un 1852) gk. P., F. J. Vīdemanim (1858) gk. P. dēls Pēteris, somu valodn. Ē. N. Setelem (1888) gk. P. dēls Jānis. Visu trīs Prinču oriģinālteksti lībiešu val. un tulkojumi (arī dzeja) ir public. A. J. Šēgrēna lībiešu val. gramatikā ("Livische Grammatik nebst Sprachproben", Pēterburgā, 1861; pabeidzis un publicēšanai sagatavojis F. J. Vīdemanis) kā rietumu izloksnes paraugi. J. Prinča jaunākā teiktais public. ar Ē. N. Seteles vārdu izd. lībiešu tekstu krājumā (Helsinkos 1953). P. kopā ar dēliem Jāni un Pēteri tulk. rietumlībiešu izloksnē Mateja evanģēliju, kas public. vienā gadā ar tā tulkojumu austrumlībiešu izloksnē (abi izd. Londonā 1863) un ir pirmās grām. lībiešu valodā.
L. Vītoliņa L. Ievērojami lībieši Kurzemē 19. gs. vidū // Treji Vārti, 1973, 37; Princis K. Pa kultūras vēstures pēdām // Latvija, 1974, 26.X, 2.XI; Karma T. Kas nāca pēc Neredzīgā? // Lit. un Māksla, 1978, 27.X, 3.XI; Šuvcāne V. Lībiešu kultūras darbinieki 19. gadsimtā // Avots, 1988, 11.
T. Karma