Jānis Peņģerots
13.07.1863 – 25.11.1932
Jānis Peņģerots (1863–1932) – literāts, tulkotājs, dārzkopis. Darbojies dārzkopības jomā un sarakstījis vairākas grāmatas par dārza uzturēšanu un kopšanu. Ar rakstniecību sācis nodarboties agrā jaunībā, būdams dārzkopības māceklis Koknesē. Tulkojis no vācu valodas, kā arī rakstījis dzejoļus, stāstus un skices. Dzejoļus, oriģinālstāstus, literāro darbu tulkojumus publicējis laikrakstos "Balss", "Baltijas Vēstnesis", "Mājas Viesis" un žurnālā "Austrums".
Dzimšanas laiks/vieta
13.07.1863
Kokneses muiža
Miršanas laiks/vieta
25.11.1932
Koknese
Personiska informācija
Dzimis Kokneses muižas aitkopja, vēlāk lopkopja Mārtiņa Peņģerota ģimenē kā vecākais dēls.
1879: pēc tēva vēlēšanās iestājies pie maiznieka par mācekli, taču tā kā šī nodarbošanās nepatikusi, tad jau pēc dažām dienām to pametis.1883: pārcēlies dzīvot uz Rīgu.
1884: sācis strādāt K. Šoha dārzniecībā Rīgā, kur papildinājis dārzkopības zināšanas. Vēlāk bijis dārznieks Linkovecas muižā Kauņas guberņā, Valmieras muižā, Nežadva muižā Pēterburgas guberņā.
1885: devies strādāt uz Valmieru, Koknesē iepazinies ar savu topošo līgavu Madi Svili-Peņģerotu.
1893: K. Šoha dārzniecībā vadījis sēklkopības nozari.
1905: strādājis par dārzkopības instruktoru.
1920: strādājis par skolotāju dārzkopības tehnikumā Saratovā, kur bijis arī žurnāla "Saratovas dārzkopis" redaktors.
1921: ar ģimeni atgriezies Latvijā un līdz aiziešanai pensijā 1927. gadā strādājis par Zemkopības ministrijas dārzkopības nodaļas tehniķi sēklkopībā.
Dzīvesbiedrene Made Svile-Peņģerota bijusi viena no Kristīnes prototipiem rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa novelē "Purva bridējs" un lugā "Ugunī".
Dēls – mākslas zinātnieks Visvaldis Peņģerots.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1881: anekdotes un stāstiņi laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā (nr. 2).
Romāns
1887: "Mīlestības upuri" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".
Stāsti
1891: stāsts "Laimes vēstule" (M. Jakobsons).
1902: stāstu krājums "Ceļi un tekas" (K. Orlovska izdevniecība).
DARBĪBA PERIODIKĀ
1907: palīdzējis veidot Saratovas latviešu pulciņa izdoto hektografēto žurnālu "Sētuve" un "Druva". Daži raksti, kas parādījušies šajos žurnālos, izdoti drukātajā rakstu krājumā "Volgas krastu atbalsis" 1908. gadā.
DĀRZKOPJA DARBĪBA
Grāmatas
1894–1904: "Lauksaimnieka sakņu dārzs" 1. un 2. daļa (Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļa).
1895–1907: kopā ar A. Eglīti "Dārzkopju padomnieks" (K. Orlovska izdevniecība).
1900: "Augļkopība" (Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļa).
1901: "Dārzkopja grēki" (K. Orlovska izdevniecība).
1904–1906: "Augļu dārzs" 1. un 2. daļa (Ernsta Plates izdevniecība).
1910: "Dārzu ienaidnieki un viņu apkarošana" (Fr. Lasmaņa apgāds).
1922–1926: "Lauksaimnieka augļu un ogu dārzs" 1. un 2. daļa (Valters un Rapa).
1923: "Dārzāju sēklu audzēšana" (Lauksaimniecības departamenta izdevums).
1927: "Mūsu dārzu kaitēkļi un viņu apkarošana" (Lauksaimniecības pārvalde).
Citātu galerija
PAR JĀNI PEŅĢEROTU
"Pie pēdējiem mūsu tautas darbiniekiem ir bez šaubām pierindojams Jānis Penģerots-Svešais, jo kurš gan no latviešu dārzkopjiem, biteniekiem un lauksaimniekiem nepazīst J. Penģerota-Svešā vārda un kurš gan ar lielāko interesi nebūs lasījis viņa sarakstītās grāmatas par dārzkopību un citiem ar šo nozari attiecošiem jautājumiem. Bet J. P.-S. vien nav apmierinājies ar populāru dārzkopības grāmatu sarakstīšanu, viņa smagie literāriskie graudi tiek jau no vietas 40 gadus izkaisīti vai visā latviešu presē, neskatoties uz to, ka viņš ilgus gadus sabijis Iekškrievijā."
Grūnups, P. Latvijas sabiedriski darbinieki biškopībā. Latvijas Biškopis, nr. 6, 01.06.1923.
PAR JĀŅA PEŅĢEROTA LITERĀRO DARBĪBU
"Ar rakstniecību J. Peņgerots sācis jau nodarboties agrā jaunībā Koknesē būdams dārzkopības māceklis. Tulkojis no vācu valodas visu, kas tik nācis priekšā, kā arī rakstījis dzejoļus, stāstus, skices. Pirmās trīs grāmatiņas – tulkotus indiāniešu stāstus – izdevis M. Jakobsons savā sērijā "Īsta tautas bibliotēka", par ko tulkotājs saņēmis 17 rubļu honorāru.
Rīgā pievērsies nopietniem darbiem – oriģinālstastiem, kurus publicējis "Balsī", "Baltijas Vēstnesī", "Austrumā", "Mājas Viesī" un citos izdevumos. Peņģerots 1899. gadā publicē stāstu "Pienākums". Jāpiebilst, ka vispirms šī stāsta ideja izteikta 4 cēlienu lugā ar nosaukumu "Padzītais dēls". Pie tam autors to pārveidojis par romānu, un, visubeidzot, kā stāsts tas ieguva žurnāla "Baltijas Vēstnesis" gada trešo godalgu."
Olte, O. Jānim Peņģerotam – 120. Komunisma Uzvara, Nr. 82, 12.07.1983.
Saiknes
Made Svile-Peņģerote - Sieva
Pseidonīms
Ilgvars Zaigonis, Svešais, J. P. Svešais, Pērses Līcis, -ero-, Svaigonis, Zibeņzellis, ts, Echo
Papildu vārdi
Jānis Peņģerots-Svešais
Darbavieta
Kauņas guberņa
Dārznieks Linkovecas muižā.
Valmiermuiža
Dārznieks Valmieras muižā.
Sanktpēterburga
Dārznieks Nežadva muižā Pēterburgas guberņā.
1883–1884
Rīga
Strādājis K. Šoha dārzniecībā.
1891
Rīga
Strādājis K. Šoha dārzniecībā.
1893–1905
Rīga
Vadījis sēklkopības nozari K. Šoha dārzniecībā.
1905–1920
Saratova
Dārzkopības instruktors.
1907–1914
Saratova
Žurnāla "Saratovskij sadovod" redaktors.
1920–1921
Saratova
Skolotājs dārzkopības tehnikumā.
1921–1927
Zemkopības ministrija
Rīga
Dārzkopības nodaļas tehniķis sēklkopībā.
Izglītība
1872–1877
Kokneses muiža
Mācījies Kokneses muižas skolā pie skolotāja M. Damba.
1877–1879
Kokneses pareizticīgo draudzes skola
Koknese
Mācījies Kokneses pareizticīgo skolā, lai iemācītos krievu valodu.
1879–1883
Kokneses muiža
Mācījies pie Kokneses muižas dārznieka P. Vickofta. Piecos gados iemācījies gan mērnieka, gan nivelētāja prasmes.
Apglabāts
1932
Ūsiņu kapi