Jānis Ozoliņš

LITERATŪRZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Pētnieciskās intereses
Stāstījuma (naratīva) teorijas, prozas retorika, kognitīvā poētika, dzimtes studijas, maskulinitātes studijas, laikmetīgā latviešu literatūra (no 20. gs. 80. gadu vidus līdz mūsdienām), kino vēsture un teorija.

Zinātniskās publikācijas
2016: Vērdiņš Kārlis, Ozoliņš Jānis (Eds.). Queer Stories of Europe. Newcastle upon Tyne: Cambridge Scholars Publishing.
2018: Ozoliņš Jānis (sast., zin. red.). Andra Neiburga: stāstījums, dzimte, valoda, attēls. Rīga: LU LFMI.
2022: Ostups, Artis, Ozoliņš Jānis, Vērdiņš Kārlis (sast., zin. red.). Monta Kroma: dzeja un refleksija. Rīga: LU LFMI.

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

2012: Rolāns Barts "Teksta bauda" (no franču valodas tulkojuši Indriķis Sīpols un Jānis Ozoliņš)

DARBĪBA MŪZIKĀ

Līdz 2005: rokgrupa "Punch", dalībnieki Jānis Ozoliņš un Uģis Eihvalds. Saņemta balva par labāko debiju festivālā "Sinepes un Medus 2004".
Kopš 2005: indīroka grupa "Sigma", dalībnieki Jānis Ozoliņš (balss, taustiņi), Kaspars Lastovskis (bass) un Uģis Eihvalds (sitamie instrumenti). Izdoti studijas albumi "Sazaroto taku dārzs" (2015), "Mitoloģijas" (2018) un "Ostinācijas" (2022).
2015: saņemta Mūzikas ierakstu gada balva par albumu "Sazaroto taku dārzs" kategorijā "Labākais alternatīvās un indie mūzikas albums".

JĀNIS OZOLIŅŠ PAR MŪZIKU UN LITERATŪRU

"Man patīk konceptuālā māksla un konceptuālā dzeja, kas absolūti nav virzīta uz to, lai radītu emocijas. Man ir svarīga gan tāda māksla, kas virza uz pārdzīvojumu un emocijām, gan tāda, kas virza uz domāšanu. Mani interesē abi šie virzieni. Nav tā, ka, lai paciestu šo dzīvi man ir vajadzīga māksla un kultūra, bet jā, tas ir viens no argumentiem.
Dažkārt mani apbēdina, ka ir cilvēki, kuri nemaz savas dzīves laikā neatklāj kaut ko tādu kā māksla. Tajā pašā laikā, ja tu esi jūtīgs un saistīts ar mākslu, tas brīžiem var arī traucēt dzīvot. Ja tu baudi labu mākslu, tu pārdzīvo līdzi, un tas tevi arī tērē kā cilvēku.
Es teiktu, ka mani interesē, kā mākslinieks domā. Ir tik daudz jau pateikts, un vienmēr ir jautājums – ko jaunu var tam pielikt? Jauns ir tas, ka tu domā par šiem jautājumiem, pat ja tie jau ir skanējuši simt reižu. Domāju, ka likt domāt ir svarīgi."

Jānis Ozoliņš intervijā ar Baibu Vanagu žurnālam "Sestdiena". Izvēlējušies neapnikt. Sestdiena, 2.–8. marts, 2018.

"[..] Melodiskums un muzikalitāte – no literatūras vistuvākā mūzikai ir dzeja. Manuprāt, mūzikas komponēšana ļoti līdzinās tam procesam, kā dzejnieki strādā ar tekstu, kā viņi izjūt vārdus. Tādā ziņā es spēju saprast arī tos draugus un kolēģus, kas ir dzejnieki – es spēju iztēloties, kas notiek viņu galvās, kad viņi pārvietojas telpā, kas notiek, kad viņi raksta. [..]
Es pats gan pētu un rakstu kritiku tikai par prozu, bet ne par dzeju, jo man ir grūtāk par to izteikties, tas šķiet personiskāk. Mūzika ir mana saskarsme ar dzeju."

Jānis Ozoliņš intervijā ar Andreju Vīksnu. Eksistenciālā nepieciešamība. Veto Magazine, Nr. 34, 2015.

"[..] gatavs dzejolis jau nosaka lielu daļu no tā, kā vari to muzikāli interpretēt. Ir ļoti svarīgi, ka "Mitoloģijās" izmantotie dzejoļi ir muzikāli teksti. Un muzikalitāte nav tikai ritms un atskaņas, arī verlibrā radītu tekstu dzejnieks var muzikāli iznest.
Runājot par teksta un mūzikas attiecībām, protams, dzejoļa atšķirība no dziesmas teksta ir tāda, ka tas ir pabeigts mākslas darbs, vērtība pati par sevi. Dzejolim nevajag mūziku, man vajag šo dzejoli, ja vēlos radīt dziesmu.
[..] Lai būtu gan teksta un mūzikas saplūsme, gan pievienotā vērtība, ir arī pašam jāsniedz subjektīvais ieguldījums – sava interpretācija. Nedomāju, ka, izvēloties kādus aspektus pasvītrot vai dekonstruēt, dzejolim tiek nodarīts pāri. Dzejnieki tam ļaujas, jo saprot, ka tie ir citi spēles noteikumi. Galu galā, arī skaitot dzejoli, parādās runātāja interpretācija, tas ir neizbēgami.
Jūs jau zināt, ka man ļoti tuva ir arī konceptuālā dzeja, bet mūzikas aspekts dzejā man kā lasītājam vienmēr ir bijis svarīgs. Vēsturiski dzeja ir tikusi dziedāta – antīkā dzeja tika izpildīta mūzikas pavadījumā. Lai arī mūsdienās tas nav obligāts nosacījums, es domāju, ka arī šobrīd daudziem talantīgiem dzejniekiem muzikalitāte nav zudusi, tāpēc gribas oponēt viedoklim, ka latviešu mūsdienu dzeja nav komponējama. Ar dzeju kā dziesmu tekstu ir jābūt uzmanīgam – ja dziesmā var ielikt citu dzejoli, un tā principā nemainās, tas liecina par to, ka dzejolis nav centrā."

Jānis Ozoliņš intervijā ar Lauru Brokāni un Aivaru Madri. Dzeja, kas aizslauka šaubas. punctum, 19. februāris, 2018. Tiešsaiste. Pieejams punctummagazine.lv

komponists
literatūrkritiķis
literatūrzinātnieks
mūzikas autors
mūziķis
pianists