Jānis Mauliņš
16.06.1933 – 12.06.2009
Jānis Mauliņš (1933–2009) – rakstnieks, publicists, jurists. Strādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā, Latvijas Radio un televīzijas komitejā par arhīva pārzini, kā arī pildījis jurista pienākumus dažādās iestādēs. Latviešu literatūrā ienācis ar stāstu krājumu "Minūtēm ritot", kam drīz sekojoši vēl divi stāstu apkopojumi – "Rīta migla" un "Pelēkais māls". Pēcāk izdevis virkni romānu. Atsevišķās grāmatās izdota arī publicistika, dokumentālā un autobiogrāfiskā proza. J. Mauliņa daiļradei raksturīgas sociāli asas problēmas, racionālisms, publicistikas un socioloģiskas analīzes elementi, detaļu un situāciju precizitāte, nereti socioloģisko aspektu un atsevišķu detaļu pārsvars pār mākslinieciskumu.
Dzimšanas laiks/vieta
16.06.1933
Veclaicenes pagasts
Dzimis Veclaicenes pagasta "Mauriņos".
Miršanas laiks/vieta
12.06.2009
Juveris
Gājis bojā, peldoties Juvera ezerā Dzērbenes pusē.
Personiska informācija
Dzimis zemnieku ģimenē.
20. gadsimta 60. gados apprecējies, ar dzīvesbiedri Annu bijuši četri bērni.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1964: stāsts "Liepājas jūrmalā" žurnālā "Liesma" (Nr. 8)
Stāstu krājumi
1968: "Minūtēm ritot"
1971: "Rīta migla"
1975: "Pelēkais māls"
1983: "Malēnieši"
Romāni
1974: "Kājāmgājējs" (periodikā 1974, grāmatā 1982)
1980: "Pēdas" (vēsturiskais romāns; ekranizācija 1983 ar nosaukumu "Vilkatis Toms")
1981: "Ragana"
1982: "Mīlestības infraskaņas"
1982: "Pelēkie zīmējumi"
1983: "Spriegums"
1986: "Jo vakar skanēja si mažors"
1986: "Tālie zvani" (bērnības atmiņu romāns)
1989: "Apakšzemes straumes"
1990: "Tālava" (vēsturiskais romāns)
1994: "Garīgā pagrīde" (dokumentālais romāns)
1994: "Austrumi sārtojas" (autobiogrāfiskās tetraloģijas "Individuālists" pirmā grāmata)
1998: "Dēmonu spēles" ("Jaunā Avīze", 09.01.–08.05.)
2003: "Aizvēstures traģēdija"
2005: "Vilkaču sila līdumnieks" (vēsturiskais romāns)
2008: "Pelnrušķītes stāsts"
2010: "Burve"
Proza bērniem
1988: "Ezera salu vilinājums"
PUBLICISTISKĀ DARBĪBA
Publicējis slejas un polemiskus rakstus par latviešu literatūrai un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem tādos izdevumos kā "Karogs, "Latvijas Jaunatne", "Malienas Ziņas", "Neatkarīgā Rīta Avīze". Padomju gados rakstītā publicistika apkopota divos krājumos.
Publicistikas krājumi
1987: "Tendence vai likumsakarība?"
1988: "Nenotikušais un īstenība"
Citātu galerija
PAR JĀNI MAULIŅU
"Mauliņš sarakstījis vairākus stāstu krājumus, bet smagumcentru literārajā mantojumā veido viņa romāni. Mauliņš netiecas pēc gleznieciski spilgtām ainām vai asiem sižeta pavērsieniem, bet cieši turas pie ikdienišķās dzīves. (Liekas, nav nejaušība, ka divu grāmatu nosaukumā likta pelēkā krāsa.) Sadzīves norises, stabilas ģimenes attiecības, cilvēka stiprums šauros eksistences apstākļos, kur gaišās puses nav tik viegli ieraugāmas, – tā ir Mauliņa joma pirmajā romānā "Kājāmgājējs" (1974), kas piesaista lasītāju uzmanību, vienlaikus izraisot nepatiku toreizējos "vadošajos biedros". Jo Mauliņš ir nācis ar savu vērtību sistēmu, kurā liela loma ir cilvēku savstarpējām attiecībām, ne t.s. ražošanas problemātikai vai kādreiz populārajai cīņai par gaišo nākotni.
Mauliņa romānos biedrojas prozas rakstnieks ar publicistu, ar ieinteresēta zinātnieka tipu. Pats būdams kuplas saimes galva, viņš savulaik daudz rakstījis par ģimenes problēmām, bērnu audzināšanu, par demogrāfijas jautājumiem. Racionālās un pilsoniskās domāšanas sakņojums jūtams romānos "Spriegums" (1973–1974) un "Ragana" (1981).
Pētnieka zinātniskā urdoņa atklājas arī Mauliņa vēsturiskajos romānos "Pēdas" (1980) un "Tālava" (1990). Romāns Pēdas piedzīvojis ekranizējumu filmā "Vilkatis Toms". Daži prozas darbi adresēti jaunatnei.
Jānis Mauliņš bija stipra rakstura un netrafaretas domāšanas cilvēks. Bet viņš nebaidījās atstāt naivuļa vai pat vientiesīša iespaidu, jo tas likās saistoši: varēja uzzināt ko jaunu, varēja arī polemizēt.
"Tā literatūra, kas nesakņojas dzīves īstenībā, izputina literatūru, " – tāda bija Jāņa Mauliņa atziņa. Šā vadmotīva ievērošana sagādājusi rakstniekam paliekošu vietu latviešu literatūrā."
Čākurs, Jānis. Jānis Mauliņš. Diena, 06.07.2009.
PAR JĀŅA MAULIŅA PROZU
"Kā Jāņa Mauliņa vēsturiskajos romānos, tā grāmatās par mūsdienām tēloti vienkārši cilvēki viņu parastajā dzīvē: bieži vien viņi ir it kā naivi, vienlaikus būdami ar patstāvīgu domāšanu, tādi, kas nepieņem izplatītos domāšanas stereotipus. J. Mauliņa daiļradei nav raksturīgi sašķelti, pretrunīgi varoņi, rakstnieka ideāls ir viengabalaina, mērķtiecīga personība, stipra paša iegūtā pārliecībā, savā ģimenē, savā tautā. Rakstnieka varoņos ir īsts zemnieku pamatīgums, viņu mērķi ir vienkārši, konkrēti, pat šķietami pieticīgi: ģimene, mājoklis tai, labi padarīts darbs tās labā."Kiršentāle, Ingrīda. Jānis Mauliņš. Hausmanis, Viktors (sast.). Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994.
Nodarbes
Izglītība
–1952
Alūksnes vidusskola
Kanaviņu iela 14, Alūksne
–1948
Veclaicenes pamatskola
Romeškalns [uo]
1952
Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts
Brīvības gatve 333, Rīga
1953–1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pēc nelaimes gadījuma (rokas zaudēšanas) studējis Juridiskajā fakultātē. 1956. gadā izslēgts par padomju dogmatiskās domāšanas kritiku.
1957–1959
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Atsācis un pabeidzis studijas Juridiskajā fakultātē.
Darbavieta
Latvija
Strādājis kolhozā.
Rīga
Strādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā.
Valsts Televīzijas un radio raidījumu komiteja
Rīga
Arhīva pārzinis.
Rīga
Jurists dažādās iestādēs.
1995–1998
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Deputāts.
Dalība organizācijās
1971–2009
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Apglabāts
2009
Dzērbene
Dzērbenes evanģēliski luteriskās draudzes Vecie kapi.