Jānis Krēsliņš
19.08.1924 – 17.02.2021
Jānis Krēsliņš (1924–2021) – dzejnieks. Otrā pasaules kara izskaņā nonāca Vācijā, dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. 1946. gadā publicētas pirmās recenzijas par glezniecību, 1948. gadā – dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda". 1949. gadā izceļoja uz Ameriku, dzīvoja Ņujorkā, iesaistījās Ņujorkas latviešu literārā un kultūras dzīvē. Bijis viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem (1959–1962). Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā. Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Līdzās Gunaram Saliņam, Linardam Taunam un Olafam Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 20. gs. 50.–60. gadu mijā. Izdoti "Raksti" 3 sējumos (2004–2008).
Dzimšanas laiks/vieta
19.08.1924
Mālpils
Miršanas laiks/vieta
17.02.2021
Ņujorka
Personiska informācija
DZIMTA
Dzimtas saknes no Jāņa Krēsliņa mātes un vecmāmiņas puses meklējamas Lūkinu dzimtā. Vecmāmiņa Emma Luīze Lubaus (dzimusi Lūkina, 1877–1943) ir Jāņa Lūkina (1846–1908) un Annas Lūkinas (dzimušas Bergmanes) meita. Vecvectēva (no mātes puses) Jāņa Lūkina brāļa Teņa Lūkina dēls ir rakstnieces Ivandes Kaijas vīrs, ārsts Fēlikss Lūkins (1875–1934), savukārt Teņa Lūkina meita Karolīna Šarlote Liepiņa (1865–1957) – rakstnieces Marijas Liepiņas un pirmās latviešu profesionālās tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes māte.Jāņa Krēsliņa māte Valija (dzimusi Lubaua, 1900–1989) nākusi no Dzērbenes. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Mālpili. Vectēva Augusta Lubaua (1866–1965) dzimtā puse bijusi Straupe.
Tēvs Arnolds Krēsliņš (1892–1958) dzimis Strenčos, kur viņa tēvs, galdnieks Jānis Krēsliņš (1857–1923), ieradies no Valtenberģu (Mazsalacas) muižas. Tēvs bijis farmaceits.
Pēc nesekmīga bēgšanas mēģinājuma uz Zviedriju Jānis Krēsliņš 1944. gadā apcietināts un pārsūtīts uz Vāciju. Pēc kara beigām nonāca latviešu bēgļu nometnē Eslingenā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1948: pirmā dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda" laikrakstā "Nedēļas Apskats" 10. sept.
LITERĀRIE DARBI
1960: dzejas krājums "Tomēr es atceros"
2004–2008: izdoti Raksti 3 sējumos: 1. sējums "Ceļi un neceļi", 2. sējums "Vēstures vārtos", 3. sējums "Laikmeta liecības".
Recenzijas un apceres publicētas žurnālos "Ceļš", Jaunā Gaita", "Nedēļas Apskats', "Laiks" un citur.
1946: Tībingenes latviešu studentu literārās kopas sarīkojumā referējis par rakstnieku Anšlavu Eglīti, pats rakstnieks no Tailfingenas viesojās pie studentiem.
Piedalījās franču pārvaldes zonas latviešu rakstnieku dienās Ebenveilerā (1948).
2000: Collection of Baltic vernacular-language publications in some North-American librabries / with assistance of Edward Kasinec and Robert Davis (Baltic collection in Germany).
Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā.
1959–1962: viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem.
ATDZEJOTĀJS
Atdzejojis Bertolda Brehta, Dž. Donna, Viljama Šekspīra, Tomasa Sterna Eljota, E. E. Kamingsa, F Garsijas Lorkas un citus darbus.Citātu galerija
PAR JĀŅA KRĒSLIŅA LITERĀRO DEVUMU
Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 50.-60. gadu mijā. Krēsliņa dzejas formai raksturīgs variēts verlibrs, sulīga tēlainība, paliekot tēlojamo objektu realitātes robežās. / Viesturs Vecgrāvis.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "TOMĒR, ES ATCEROS" (Ņujorka, 1960)
"Jānis Krēsliņš mīl skaistas, mīl grosteskas, mīl eksotiskas lietas, bet daudz dziļāk viņš mīl savu zemi un tautu – un tādēļ viņa pirmā grāmata, kas visumā sadzejota skaistajā, groteskajā un eksotiskajā Ņujorkā, saucas – Tomēr, es atceros. Krēsliņš kustas pa Ņujorku, pa Ameriku, pa raibo pasauli vaļā acīm; bez liekiem aizspriedumiem viņš tver visu, kas tverams – ielās, muzejos, teātros, burleskās, bibliotēkās, kafejnīcās un tā joprojām, – taču paliek pret visu to ar rezervi. Sirds un prāts velk atpakaļ uz savējo – uz to, ar ko sarasts kopš bērnu dienām un kas saistās ar latviešu tautas vēsturi – gan rakstīto, gan dzīvo."
Saliņš, Gunars. Rīgas rūjienietis Ņujorkā jeb Laikmetīga polifonija. Latvija Amerikā, 1960, Nr. 87.Saiknes
Džemma Lija Skulme - Radiniece
Māra Krēsliņa - Meita
Marija Liepiņa - Radiniece
Marta Liepiņa-Skulme - Radiniece
Mārtiņš Celms - Vīratēvs
Dzīvesvieta
Ņujorka
Izglītība
Rūjienas pamatskola
Rūjiena
Rūjienas vidusskola
Rūjiena
1942
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beidzis mācības.
1945–1949
Tībingenes Universitāte
Tībingene
Studējis vēsturi, mākslas vēsturi un angļu literatūru.
1950–1951
Pensilvānijas universitāte
Filadelfija
Studēja vēsturi.
1952–1963
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
Studējis vēsturi un mākslas vēsturi, ieguva maģistra grādu bibliotēku zinātnē (Library Science Masters degree).
Dalība organizācijās
Elles ķēķis
W 47th St 502, New York
1998
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Ārzemju loceklis.
Apbalvojumi
Annas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbiem "Latviešu tautasdziesmu un latīņu valodas saskare" un angļu valodā "Horācija tulkojumi latviešu valodā".
1984
Ērika Raistera piemiņas fonda balva
1995
PBLA Kultūras fonda Goda balva
Balva piešķirta par izcilu un ilggadēju darbu humanitārajās zinātnēs.
Humanitāro un sociālo zinātņu nozare
1997
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1998. gada 26. oktobra lēmumu.
V šķira
1998