Jānis Krastiņš

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

No čehu valodas (grāmatas)
1987: Františeks Kožīks (František Kožík), romāns "Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika" (Kronika života a vlady Karla IV, krale českého a cisare rimského) (Liesma)
1991: Jaromīra Kolārova (Jaromíra Kolárová), romāns "Cerībai ir dziļas saknes" (Naděje má hluboké dno) (Liesma) (tulkots kopā ar Tamāru Liseku)
1999: Helena Sobkova (Helena Sobková) "Sagānas Katrīna" (Kareřina Zahańska) (Zinātne)
2006: Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek) "Krietnais kareivis Šveiks pirms kara un citi jocīgi stāstiņi" (Nordik) (tulkots kopā ar Vinifredu Kauči)
2007: Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek) "Jaroslava Hašeka stāsti bez Šveika) (Reelní podnik) (Tapals)
2009: Vāclavs Havels (Václav Havel), luga "Aiziešana" (Odcházení)
2010: Zdeņeks Jirotka (Zdeněk Jirotka) "Saturņins" (Saturnin) (Mansards)
2012: Mihals Vīvegs (Michal Viewegh) "Suniski pasakainie gadi" (Báječná léta pod psa) (Mansards)
2014: Josefs Škvoreckis (Josef Škvorecký) "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts" (Příběh inženýra lidských duší) (Mansards)
2016: Pāvels Štolls (Pavel Štoll) "Latviešu kultūra un brāļu draudze" (Lotyšská kultura a Jednota bratrská) (u. c.)
2016: Josefs Škvoreckis (Josef Škvorecký) "Lieliskā sezona" (Prima sezóna) (Mansards)
2018: Jans Ņemecs (Jan Němec) "Gaismas vēsture" (Dějiny světla) (Lasītava)
2019: Alena Mornštainova (Alena Mornštainová) "Hana" (Hana) (Pētergailis)
2021: Jiržījs Kratohvils (Jiří Kratochvil) "Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika" (Liška v dámu) (Pētergailis)
2021: Jakuba Katalpa, īstajā vārdā Terēza Jandova (Tereza Jandová) "Vācieši" (Němci) (Pētergailis)
2022: Alena Mornštainova (Alena Mornštainová) "Klusie gadi" (Tiché roky) (Pētergailis)
2023: Viktorije Hanišova (Viktorie Hanišová) "Sēņotāja" (Houbařka) (Pētergailis)
2023: Irena Douskova (Irena Dousková) "Lāču deja" (Medvědí tanec) (Pētergailis)
2024: Viktorije Hanišova (Viktorie Hanišová) "Smilšu kastes detektīvs. Rekonstrukcija" (Pētergailis)

No slovāku valodas
2020: Viliams Klimāčeks (Viliam Klimáček) "Karstā 68. gada vasara" (Horúce leto 68.) (Pētergailis

PAR JOSEFA ŠKVORECKA GRĀMATAS "CILVĒKA DVĒSELES INŽENIERA STĀSTS" TULKOJUMU

"Pēc noskaņas un teksta šo romānu varētu dēvēt par čehu "Ulisu" ar izteiktu nacionālu humoru. Josefs Škvoreckis, kurš pēc 1968. gada Prāgas pavasara apspiešanas pusi sava mūža nodzīvojis Kanādā, ir viens no spilgtākajiem Eiropas rakstniekiem. Viņš brīvi improvizē ar dažādu valstu kultūras, vēstures, politikas un literatūras kontekstiem, psiholoģiski smalki atklājot romāna varoņa, Kanādā dzīvojošā čehu emigranta Danija Smiržicka (iespējams, paša rakstnieka) izjūtas un pārdzīvojumus. Apbrīnojami daudzbalsīgs teksts, pārsteidzoši precīzi modulēts un saskaņots. Romāna intonācija, stilistika, humors, groteska, vārdu izvēle, dialogi, daudzo faktu un citātu gūzma ir milzīgs pārbaudījums, ar ko tulkotājs ir lieliski ticis galā. Ilgu gadu rūpīgais un prasmīgais Jāņa Krastiņa darbs mums ir dāvinājis, manuprāt, pēdējā laika spilgtāko tulkoto grāmatu."

Guntars Godiņš. "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts". laligaba.lv, 2015. https://www.laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2015/cilveka-dveseles-inzeniera-stasts

PAR JAKUBAS KATALPAS ROMĀNA "VĀCIEŠI" TULKOJUMU

"Pavisam nelielas teritorijas vēstures virzībā mēdz kļūt par lieliem klupšanas akmeņiem. Tāda reiz bijusi Sudetija, kas ir Jāņa Krastiņa tulkotā čehu rakstnieces Jakubas Katalpas romāna “Vācieši” darbības vieta. Čehu literatūras tulkotājs Jānis Krastiņš, kurš lielākoties pats izvēlas tulkojamos darbus, šoreiz latviešu lasītāju iepazīstinājis ar romānu, kas ne tikai skar vāciešu un čehu sarežģīto attiecību jautājumus, bet liek domāt vēl plašāk – par kolektīvām kļūdām traģiskā vēstures virzībā. Sudetijas reģiona pieredzē balstītā “zaudējumu ģeogrāfija” vispirms ir vēstījums par cilvēkiem, kuri, varas un kara plosīti, zaudē sev vistuvāko – bērnu, māti, mājas, bet tas ir vēstījums arī par vēstures gaitu, kas kādā brīdī gluži vai neticami zaudē jebkādu cilvēcību. Šajā romānā caur cilvēku likteņiem rādītas divas vēsturiskas kļūdas, kas izraisījušas noziegumu virkni. Pirmā – kad Eiropa pirms Otrā pasaules kara piedzīvo diplomātijas krahu un, mēģinot nomierināt Vāciju, kura “taisnīguma” vārdā vēlas iegūt vāciešu apdzīvoto Sudetijas reģionu Čehoslovākijā, Minhenes konferencē pieļauj šo pretenziju apmierināšanu. Tādējādi tiek dota iespēja nākamajiem nacistu soļiem – Čehijas okupācijai un Otrā pasaules kara iecerēm. Otrā, kad nacistu mestais bumerangs griežas atpakaļ un pēckara Čehoslovākija ar sabiedroto atbalstu nolemj izsūtīt etniskos vāciešus no Sudetijas reģiona. Tādējādi ne tikai šajā Austrumbloka zemē, bet arī citviet notiek noziedzīga “etniskā tīrīšana”. Abos gadījumos tiek izpostītas varas ambīcijās neiesaistītu cilvēku dzīves. Romāns “Vācieši” uzdod šodien īpaši saasinātu jautājumu – vai tiešām no vēstures nav iespējams mācīties? Jāņa Krastiņa veikums pārliecina, ka Čehijā godalgotais romāns patiesi ir emocionāli ietilpīgs un stilistiski noslīpēts meistardarbs, kas rosina gan emocijas, gan kritisko domāšanu."

Zanda Gūtmane. "Vācieši". laligaba.lv, 2022. https://www.laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2022/vaciesi

"Jāņa Krastiņa meistarīgi iztulkotais Čehijā augstākās literatūras balvas saņēmušais nozīmīgais čehu autora romāns ir par austrumeiropiešu un vāciešu likteņa samezglojumiem un sekām pēc abiem pasaules kariem. Romāna centrā ir Māleru ģimenē, kas ir izkaisīta pasaulē un ko saved kopā tēva nāve. Ģimenes locekļiem nākas atgriezties vēsturē, šķetinot vecmāmiņas Klāras ciešanas un upurēšanos savai ģimenei pēc izraidīšanas no Sudetijas. Ikviena ģimenes locekļa nosacīti komfortablā dzīve 21. gadsimta Eiropā ir izpirkta ar Klāras ciešanām un to nākas apzināties katram savā veidā. Svaigu skatuleņķi uz 20. gadsimta nežēlīgajiem un dramatiskajiem notikumiem sniedz galvenās varones, Klāras mazmeitas tulkotājas, apņemšanās izmeklēt savas ģimenes stāstu. Romāns ir aizraujošs, laikmetīgs un virtuozi uzrakstīts. Vēsture ir saistoši reflektēta caur ģimenes lietas detaļām un notikumiem, saglabājot intrigu līdz pēdējai lapai. To ir bauda lasīt latviski."

Liāna Langa. "Vācieši". laligaba.lv, 2022. https://www.laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2022/vaciesi

PAR VIKTORIJES HANIŠOVAS ROMĀNA "SĒŅOTĀJA" TULKOJUMU (2023)

"Viktorijas Hanišovas romāns “Sēņotāja” pēc izlasīšanas vēl ilgi nelaiž vaļā, nespējot aptvert tuvāko līdzcilvēku nežēlības un vienaldzības robežas. Ģimene, kurai vajadzētu būt drošajam patvērumam, ir baiļu un vardarbības pilna vieta, un dažāda veida vardarbība tajā tiek leģitimēta. Jāņa Krastiņa tulkojums ir vērtīgs ne tikai tādēļ, ka ļauj kaut nedaudz iepazīties ar latviešu valodā iepriekš netulkotās čehu rakstnieces Viktorijas Hanišovas daiļradi, bet tas ir arī būtisks pienesums sabiedriskajā telpā, lai turpinātu runāt par neērtajām un smagajām tēmām – vardarbību ģimenē, seksuālo vardarbību, mentālās veselības problēmām, ko daļa sabiedrības labprātāk izvēlētos neredzēt, nedzirdēt un nezināt."

Eversone, Madara. Sēņotāja. laligaba.lv, 2024.

ķīmiķis
tulkotājs
tulks

Latvijas Literatūras gada balva
Par Zdeņeka Jirotkas darba "Saturņins" tulkojumu
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums
Nominants
2011

Gracias agit
Čehijas Ārlietu ministrijas piešķirtā balva pasniegta tulkotājam Jānim Krastiņam par nozīmīgu ieguldījumu čehu literatūras tulkošanā latviešu valodā un tās atpazīstamības veicināšanā Latvijā.
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Par Josefa Škvoreckas darba "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Par Jakuba Katalpa darba "Vācieši" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2022

Latvijas Literatūras gada balva
Par Viktorijes Hanišovas darba "Sēņotāja" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2024