Jānis Juškēvičs
14.07.1886 – 1961
Jānis Juškēvičs (1886–1961) – poļu izcelsmes rakstnieks un vēsturnieks. Beidzis pilsētas skolu un reālskolu Rīgā, virsnieku kursus Maskavā, Herdera institūta Filoloģijas nodaļu Rīgā. Brīvprātīgi iestājās Krievijas impērijas armijā, piedalījies Krievijas-Japānas karā, smagi ievainots. Kādu laiku darbojies par menonītu mācītāju. Rīgas pilsētas arhivārs, no 1929. gada pieminekļu valdes darbinieks. Sarakstījis vēsturiskus pētījumus "Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē" (1931), "Kurzemes hercogi un viņu laikmets" (1935), "Vecā Rīga" (1936); vēsturisku romānu "Zobens pār Rīgu" (1936). Publicējis rakstus periodikā par vēstures jautājumiem. Viņš ir studējis Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas arhīvos. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV.
Dzimšanas laiks/vieta
14.07.1886
Rīga
Miršanas laiks/vieta
1961
Linkolna
Personiska informācija
Dzimis amatnieka ģimenē.
Sieva Valija, dz. Kubušs, adoptēts dēls Jānis Oskars, dz. 1930. g.
Profesionālā darbība
1934: Pirmā literārā publikācija – stāsts "Jelli Kea - Gambijas dziedošais vīrs" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 24.-28.III.
Citātu galerija
Par J. Juškēviča romānu "Zobens pār Rīgu. Vēsturisks romāns." "Zemnieka Domas", 1936
J. Juškēvičs ir vairāku krietnu vēsturisku darbu autors. Krietns vēsturisks fons ir arī viņa jaunākajam romānam "Zobens pār Rīgu". Tanī notēlotas sarežģītās cīņas mūsu dzimtenē toreizējo varas kungu (ordeņa un archibīskapa) starpā 15. gadsimta beigās. Šai cīņā ņem aktīvu un pasīvu dalību arī latvieši. Tā 501. lpp. autors tēlo: "Rīgas osta bija tukša, tuk šas bija arī noliktavas. Zemnieks savu labību, savus linus un ādas aiz veda uz citām pilsētām — uz Salacgrīvu, Limbažiem, Ikšķili, Lielvārdi, Koknesi. Ja Rīgas rāts nebūtu gādājusi par labības uzbēršanu pilsētas torņos un piedraudējusi markas zemniekiem, rīdzinieki būtu no bada no miruši". Sākumā ordeņa mestram izdodas pieveikt archibīskapu, jo Rīga izšķirīgā brīdi paliek neutrāla. Tad tā nosveras baznīcas vadības pusē, un tās karotāju došanās cīņā izšķir uzvaru. 1484. gadā rīdzinieki demonstrātīvi noārda Baltās Klints svina torni, kā ordeņa varas simbolu. Akmeņiem zemē birstot, skan saucieni: "Brīva pilsēta, brīva zeme, brīva straume!" Brīvie namnieki atceras tos laikus, kad viņi bij Daugavmalas neiero bežotie īpašnieki un valdītāji, un viņu sirdis gavilē: Rīga, tikai Rīga! Mūslaiku lasītājs zina, cik relatīva bij šī "brīvība" tais laikos un cik vāji tā uzsmaidīja tieši latviešiem. Tomēr lasītājs nevēlas, lai mūsu senčus rādītu, kā nemitīgus gaudotājus un vaimanātājus sešu gadu simteņu ilgā posmā. To nav darījis arī J. Juškēvičs, kurš ir zinājis, ka latviešu tauta ir pratusi dzīvot un gaidīt labāku nākotni arī drūmākos cīņu un postījumu laikos. Jaunā romāna valoda un uzbūve ir samērā labāka par autora iepriek šējiem vēsturiskiem darbiem. Tomēr dažviet autors, gribēdams mūs labāk iepazīstināt ar to dienu juceklīgo norisi, par daudz aizraujas no sīku miem. Vielas koncentrēšana un personu skaita ierobežošana ir nepiecie šama arī plaši iecerētos romānos. Autors ir bieži pieturējies pie veclai cīgās valodas un apzīmējumiem. Tā, Rīgas pilsoņi viscaur ir "birģeri". Bet telpas gan nebija vajadzīgs dēvēt par "rūmēm" (piem., 9. Ipp.). Tieši romantiskais nav viņa stiprā puse, tomēr viņa darba 616 lappusēs tīri pieņemami iekomponēts seno dienu sentiments, un vietumis pat tīri labi sajūtama veco laiku elpa.
E. M. Militārais Apskats, Nr.2 (01.02.1938)
Nodarbes
Papildu vārdi
Juschkewitsch, Juszkiewitz, Juškevičs
Izglītība
Maskava
Beidzis virsnieku kursus Maskavā
Rīgas Pētera un Pāvila pilsētas skola
Rīga
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Rīgas Herdera institūts
Elizabetes iela 29, Rīga
Beidzis Herdera institūta filoloģijas nodaļu Rīgā
Dienests
1904–1905
piedalījies Krievijas-Japānas karā
Apcietinājums
1929–1939
Latvijas Pieminekļu valde
Rīga
Pieminekļu valdes darbinieks
Emigrē
1939
Vācija
Repatriācija