Meklēt

Jānis Grunts

2 bildes
Jānis Grunts
Jānis Grunts apcietinājumā 1913. gadā.

Avots: Вадим Кириченко. Кандальный Звон. Коломенский Альманах. 2017, Но. 21.
Jānis Grunts
Jānis Grunts (vidū) ar laikraksta "Правда" lauku korespondentu 3. Vissavienības apspriedes delegātiem

Avots: Rīgas Balss, Nr. 57 (10.03.1977)
Lomas: tulkotājs, žurnālists

27.04.1892 – 08.12.1950

Jānis Grunts (1892–1950) ir latviešu revolucionārs, tulkotājs, žurnālists un dzejnieks. 1907. gadā iestājies sociāldemokrātu partijā, kopš tā laika aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā, bijis vairākkārtīgi apcietināts un izsūtīts. Par apcietinājuma gadiem 1918. gadā izdevis dzejas krājumu “Ķēžu zvadzoņa” (“Кандальный Звон”), kurā iekļāva arī Raiņa dzejoļu tulkojumus krievu valodā.
1920. gadā kā pirmais iztulkojis Raiņa lugas “Uguns un Nakts” un “Ģirts Vilks”. 1933. gadā izdevis memuārus “Cīņas gadi” (“Годы борьбы”).
Lielāko mūža daļu veltījis žurnālistikai: ir bijis viens no padomju žurnālistikas pionieriem, tādēļ strādājis redkolēģijā dažādos laikrakstos visā PSRS: “Большевик” Kolomnā, “Известия” un “Пахарь” Ufā, “Тихоокеанская звезда” un “Рабселькор Дальнего Востока” Habarovksā, “Борьба” un “Сталинградская правда” Staļingradā, vadījis strādnieku dzīves nodaļu laikrakstā “Правда” Maskavā, kā arī darbojies daudzos citos izdevumos.
Par godu Jānim Gruntam Kolomnā nosaukta iela.

  • Darba autors (4)
  • Tulkotājs (2)
  • Atdzejotājs (1)
  • Recepcijas persona (2)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    27.04.1892
    Valmiera

    Miršanas laiks/vieta

    08.12.1950
    Ļeņinska

    Personiska informācija

    Dzimis zemnieku ģimenē Valmierā, 10 gadu vecumā zaudējis māti.
    1913. gadā katorgā Narimā saticis revolucionāri Sofiju Zeveļinsku, ar kuru vēlāk apprecējies. Sofija ir bijusi PSRS godalgota mikrobioloģe.
    1915. gadā piedzims dēls Aleksandrs, kurš vēlāk kļuva par zināmu PSRS vēsturnieku, vairāku grāmatu autoru.

    Profesionālā darbība

    Profesionālā darbība saistās ar žurnālistiku: darbojies dažādu izdevumu redakcijās no 1917. līdz 1950. gadam, aktīvi rakstot slejas par sociāliem un politiskiem jautājumiem.

    Dzeja1918: “Ķēžu zvadzoņa” (“Кандальный Звон”); krājumā iekļauti arī Raiņa dzejoļu tulkojumi.

    Memuāri1933: “Cīņas gadi” (“Годы борьбы”).

    Tulkojumi1920: Rainis “Огонь и ночь” (“Uguns un nakts”).
    1920: Rainis “Волков” (“Ģirts Vilks”).

    Nodarbes

    tulkotājs
    žurnālists

    Pseidonīms

    Ив. Почва, Ив. П.

    Papildu vārdi

    Mazais, Poģis

    Izglītība

    1900–1907
    Valmieras ģimnāzija
    Valmiera

    Apcietinājums

    1907–1912
    Butirku cietums
    Maskava
    apcietināts par proklomāciju un laikraksta "Cīņa" izplatīšanu skolā

    1912–1914
    Narima
    Izsutījums katorgā

    1915–1917
    izsūtīts katorgā, bet pēc Februāra revolūcijas tiek atbrīvots

    Dalība organizācijās

    1907
    Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
    partijas biedrs kopš 1907. gada

    Dzīvesvieta

    1914–1915
    Maskava

    Darbavieta

    1917–1918
    Kolomna
    Kolomnas apriņķa komitejas priekšsēdētājs un laikraksta “Большевик” redaktors

    1920–1924
    Ufa
    Laikrakstu “Известия” un “Пахарь” redaktors

    1924–1926
    Maskava
    Laikraksta "Правда" strādnieku dzīves nodaļas vadītājs un darbinieks Ārlietu tautas komisariātā

    1926–1929
    Habarovska
    Laikraksta “Тихоокеанская звезда” redaktors

    1929–1931
    Volgograda
    Laikrakstu “Борьба” un “Сталинградская правда” izdevējs

    1932
    Maskava
    Laikraksta “Строительство Москвы” izdevējs

    1933–1939
    Maskava
    Darbinieks Mossoveta izdevniecībā

    1939–1941
    Maskava
    Diapozitīvu fabrikas direktors

    1944–1950
    Ļeņinska
    Laikraksta “Сталинградская правда” izdevējs

    Dienests

    1918–1920
    Kara tribunāla ārkārtējais izmeklētājs Austrumu frontē 5. armijā. Laikraksta “Гражданская
    война” redkolēģijas loceklis un “Красный стрелок” redaktors.