Jānis Grunts
27.04.1892 – 08.12.1950
Jānis Grunts (1892–1950) ir latviešu revolucionārs, tulkotājs, žurnālists un dzejnieks. 1907. gadā iestājies sociāldemokrātu partijā, kopš tā laika aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā, bijis vairākkārtīgi apcietināts un izsūtīts. Par apcietinājuma gadiem 1918. gadā izdevis dzejas krājumu “Ķēžu zvadzoņa” (“Кандальный Звон”), kurā iekļāva arī Raiņa dzejoļu tulkojumus krievu valodā.
1920. gadā kā pirmais iztulkojis Raiņa lugas “Uguns un Nakts” un “Ģirts Vilks”. 1933. gadā izdevis memuārus “Cīņas gadi” (“Годы борьбы”).
Lielāko mūža daļu veltījis žurnālistikai: ir bijis viens no padomju žurnālistikas pionieriem, tādēļ strādājis redkolēģijā dažādos laikrakstos visā PSRS: “Большевик” Kolomnā, “Известия” un “Пахарь” Ufā, “Тихоокеанская звезда” un “Рабселькор Дальнего Востока” Habarovksā, “Борьба” un “Сталинградская правда” Staļingradā, vadījis strādnieku dzīves nodaļu laikrakstā “Правда” Maskavā, kā arī darbojies daudzos citos izdevumos.
Par godu Jānim Gruntam Kolomnā nosaukta iela.