Jānis Greste
05.07.1876 – 02.02.1951
GRESTE Jānis (1876.5.VII Smiltenes pagasta Mālovas skolā - 1951.2.II Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) - skolotājs un muzeju darbinieks, literāts.
Dzimis skolotāja Jēkaba Grestes ģimenē. Mācījies Strautiņu (Ķemera) pamatskolā, kur tēvs strādājis par skolotāju. Beidzis Alsviķu pagastskolu, Pleskavas pilsētas skolu, Pēterburgas skolotāju institūtu (1903). Studējis Pēterburgas universitātē Dabaszinātņu fakultātē (1910-12), Pēterburgas komercinstitūtā (1912-18). Strādājis par skolotāju Valmierā (1904-06), Rīgā (1906-10), Pēterburgā (1910-21), Jēkabpilī (1921-22), Jelgavā (1922-34). Finanšu ministrijas Zemes bagātību pētīšanas institūta konsultants (1936-40), LPSR ZA Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta muzeja pārzinis (1946-51). LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1946).
Ierīkojis Latvijasjas Skolotāju savienības Pedagoģisko muzeju (1923, ar ekspozīcijām par izcilākajiem latviešu rakstniekiem), Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju. Viņa savāktie materiāli ir pamatā vairāku muzeju kolekcijām.
Pēterburgā kļuva par vienu no R. Blaumaņa tuvākajiem draugiem, 1908. gadā pavadīja viņu uz Takaharju sanatoriju Somijā. Grestes atmiņas par R. Blaumani publicētas krājumā "Rūdolfs Blaumanis" (1923). Daudz dabaszinātņu un pedagoģisku rakstu publicējis periodikā, sarakstījis grāmatu "Latvijas derīgie izrakteņi" (1937). Grestes autobiogrāfiskos tēlojumus, vēstules L. Volkova apkopojusi grāmatā "... kā dzeņa vēders" (1977), "Krist un celties" (1990).
Raiņa kapos uzstādīts tēlnieka L. Blumberga piemineklis.