Jānis Bičolis

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē. Tēva Pētera Bičoļa dzimta no Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Leimaņiem, māte Dārte (dzimusi Lapiņa) Bičole, kalpa meita no Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Augšķiešiem.
Vecāki un radi viņu pazinuši kā Voldemāru, tāds ieraksts arī pasē, otrais vārds – Jānis, ierakstīts gatavības apliecībā, beidzot vidusskolu un pamazām kļuvis par pamatpersonvārdu. Arī pirmās publikācijas gatavojot publicēšanai valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis lietot – Jānis Bičolis.
Kristīts Krustpils baznīcā.

Meita – dzejniece Baiba Bičole.

PIRMĀ PUBLIKĀCIJA

PAR JĀŅA BIČOĻA PERSONĪBU UN DARBĪBAS JOMĀM

"Par sava mūža uzdevumu J. Bičolis tomēr nebija spraudis poētisko radīšanu, bet gan zinātnieka un kritiķa darbu. Paralēli studijām strādādams Jelgavas vai Rīgas vidusskolās, viņš savu pētījumu klāstu nemitīgi papildināja ar aizvien jauniem darbiem. Daudzos tirzājumos viņš atkārtoti pievērsies mūsu tautas dziesmām; še iespējams tikai pavisam īsi atzīmēt, ka viņam ir pētījumi, piemēram, par dainu struktūru, hronoloģijas jautājumiem, dažādām daiļskanības problēmām, atskaņām, asonancēm utj. No visjaunākajiem darbiem šinī nozarē var atzīmēt viņa Amerikā publicēto pētījumu par variantu skaitu latvju dainās. Domas asums, teicamas analītiķa spējas, liels skaits patstāvīgu, jaunu spriedumu, filologu visaugstākās klases cienīgs rūpīgums un precizitāte, plaša un dziļa materiāla pazīšana izvirza Bičoļa folkloristiskos pētījumus izcilā līmeni. Kritisks un rūpīgs pats būdams, viņš palaikam ar īgnumu vērsies pret dažādiem frāžu vārstītajiem vai diletantiskiem fantazētājiem vienā vai otrā filoloģijas nozarē. Latviešu valodas pētīšanā J. Bičolis sniedzis vērtīgu pienesumu – ļoti labu birziešu izloksnes aprakstu, kas iespiests Filologu biedrības Rakstos. Nozīmīga bija arī viņa piedalīšanās lielās Mīlenbacha vārdnīcas sastādīšanā, gar ko, kā zināms J. Nedzellns un E. Hauzenberga-Šturma strādāja daudzus gadus. J. Bičoļa sniegums šīs vārdnīcas materiāliem bija jo vērtīgs tāpēc, ka viņš sīki pazina gan sava novada valodu, gan darbus, darba rīkus un to lietošanu  un pašu lauku dzīvi Augšzemē vispār. Jau kā students un ģimnāzijas skolotājs J. Bičolis bija ļoti pamatīgi iepazinies ar visu periodu latviešu literatūru."
Draviņš, Kārlis Viedais daudzzinis. Laiks, 1964, 21. nov.

"Filologs Jānis Bičolis pieder mūsu valsts sākuma gadu jaunajai paaudzei, kas iegāja dzīvē ar degošu zinātkāri izpētīt latviskuma pamatus, nodibināt tos zinātniski un pēc tam īstenot katrā dzīves solī un nozarē. Šim pamatu likšanas darbam vajadzēja būt rūpīgam, katrā detaļā pārbaudītam, stingri zinātniskam. Sirdsdedze bija liela, ideālisms neaprobežots, un darba gaitā paļaušanās ne uz jūsmu, bet uz neapgāžamiem faktiem. Jānis Bičolis ar šādu pamatīgumu darbojās valodniecībā, folklorā un literatūras vēsturē. Katru izvēlēto tematu viņš pūlējās izpētīt līdz pēdējiem sīkumiem, aptvert visu par to iepriekš izzināto un katru faktu un spriedumu daudzkārtīgi pierādīt. Viņš rīkojās kā milzis, kas var darboties mūžības aplodās, un kaut viņš aizvadīja samērā ilgu mūžu, viņam pietrūka laika saviem lielajiem pasākumiem – latviešu rakstniecības vēsturei un dainoloģijai, jo viņš centās pēc absolūtas pilnības, kas cilvēkam noliktajās mūža robežās grūti iespējama. Bet viņa pamatīgums un atbildības sajūta ir paraugs, kas vienmēr staros visu nopietno latviskuma pētītāju un kopēju acu priekšā. [..] Jānis Bičolis gribēja būt nevien pētnieks, bet ari aktīvs kultūras plūsmas virzītājs, tāpēc blakus maizes darbam viņš ar pilnu krūti metās trimdas atskabargainajā dzīvē: bija Preses biedrības priekšnieks, ALAs Kultūras biroja biļetena redaktors, izdeva žurnālu Mūsu valoda, strādāja gar pareizrakstības vārdnīcu, deva referātus, vadīja seminārus. Viņa presē publicētie raksti aizņemtu daudzus sējumus. Runātajā vārdā viņš bija nepārspējams ar domu skaidrību un neapgāžamu loģiku, rakstos ar plašu detalizējumu un drošiem faktiem."
Andrups, Jānis. Jānis Bičolis. Universitas, Nr. 52, 1983.

Jānis Valdemārs Bičolis

Hersbruka
Strādājis par skolotāju latviešu bēgļu ģimnāzijā Hersbrukā.

Jelgava
Skolotājs Jelgavas pieaugušo ģimnāzijā.

01.08.1939
Pētera Dzeņa ģimnāzija
Latviešu valodas skolotājs.

1913–1914
Zīlāni
Skolas gaitas uzsācis pie Vestingauza jaunkundzes.

1914–1916
Biržu Muižgala 6-klašu pamatskola
Birži

1916–1917
Mācījies privāti pie Zīlānu stacijas kasiera Vecumnieka, jo bija vēlējies iestāties Rēzeknes tirdzniecības skolā. Ģimene tolaik atradās bēgļu gaitās Krievijā.

01.1918–1920
Rēzeknes tirdzniecības skola
Rēzekne

1920–1923
Jēkabpils Valsts vidusskola
Jēkabpils
Skolas laikā rediģēja savas klases žurnālu "Dzirkstele", kurā publicēja arī dažus savus literāros prozas darbus. Ar interesi darbojies senatnes pētīšanas pulciņā, kur vadīja šī pulciņa valodniecības resp. folkloras sekciju.

1924–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.

1929
Akadēmiskā organizācija "Ramave"
Rīga
Sācis baltu filoloģijas studijas Latvijas universitātē, sastapās ar līdzīgas gara ievirzes jaunekļiem, to starpā ar Alvilu Augstkalnu, Krišjāni Ancīti, Kārli Plukšu, Kārli Draviņu un citiem. Radās nodoms izveidot filoloģijas studentu vienību, kurai pirmajā vietā būtu sadarbība latvisko vērtību pētīšanā un apgūšanā. 1929. gadā nodibinājās LU filoloģijas un filozofijas studentu Ramave (trimdā Akadēmiskā organizācija Ramave); Jānis Bičolis bija pirmais tās vadītājs

1966
Latviešu preses biedrība
Amerikas Savienotās Valstis
1974: ievēlēts par priekšsēdi.

1944
Vācija
1944. gada rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1951
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja uz ASV.

1951–1953
Baltimora

02.09.1984
Birži
1984. gada 2. septembrī apglabāts Montklērā, Ņūdžersijā, ASV. Pelnu urna 1984. gada 24. augustā pārapbedīta Biržu ciema Leimaņu Augstajos kapos. Kapa pieminekli veidojis tēlnieks Ojārs Feldbergs.