Jānis Baltvilks

Dzimis zemnieka Teodora un Emmas Baltvilku ģimenē. Māsa Daila (1937) un brālis Juris Armands (1945).
Dzīvesbiedre Dzintra Baltvilka (dzimusi Spriņģe), bērni – meita Zanda (1972) un dēls Matīss (1977).

LITERĀRĀ DARBĪBA

1970: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnāla "Liesma" 6. numurā.

DZEJOĻU KRĀJUMI

DZEJOĻU KRĀJUMI BĒRNIEM

PROZAS DARBI

POPULĀRZINĀTNISKĀS GRĀMATAS BĒRNIEM

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

PAGODINĀJUMI

Kopš 2004: pēc Jāņa Baltvilka nāves izveidota ikgadēja Jāņa Baltvilka balva par sasniegumiem bērnu literatūrā labākajiem bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem. Balvu pasniedz katru gadu Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, 24. jūlijā.

"Rakstniece Māra Zālīte atrakstīja man skaistas rindas par savu pazīšanos ar Jāni Baltvilku: "Mēs iepazināmies 1972. gadā Rakstnieku savienībā. Jauno autoru studijā. Mūs tuvināja tas, ka bijām no kaimiņu pagastiem. Mana vecāmāte bija gājusi vienā klasē ar Jāņa tēvu. Tuva izcelsme, reāla vēstures izpratne un uz tās balstītas kopīgās vērtības – tas mūs darīja par draugiem. Savstarpējā uzticība toreiz bija liels dārgums. Mēs zinājām, kas mēs esam un ka nekad viens otru nenodosim. Mēs slēpām sevī Latviju un jutām dziļu solidaritāti. Jānis bija ģenētiski godīgs. Krietnums – tas ir īstais vārds, kas caurvija viņa mūžu. Dabas mīlestība kā dzimtenes mīlestības izpausme. Jānim piemita gavilējošs esības prieks. Kā jaunam dzīvniekam. Bet tai pat laikā – liela godbijība pret Dievu, Dabu, sievietēm. Pazemība dzīves mistērijas priekšā. Vitalitāte, karsti garaiņi no muguras un brālīgs maigums.""

Bērziņa, Rita Laima. Cīrulis, atnāks, zaļš, gaisma. Jaunā Gaita, Nr. 236, 2004.

"Māris Rungulis: "Formulēšu šo jautājumu citādāk: kas man patika Jānī? Vispirms jau tas, ka mēs praktiski bijām vienas paaudzes cilvēki (Jānis gan bija sešus gadus vecāks, bet es esmu pirmskaŗa un kaŗa laiku piedzīvojušu vecāku bērns un tos gadus izdzīvojis caur vecāku atmiņām). Un pēckaŗa bērni, kas piedzīvojuši nabadzību, ir diezgan pieticīgi savās materiālās vēlmēs un pateicīgi Dievam par to, kas viņiem ir. Tāds arī Jānis bija. Rakstīja uz kompjūtera izdruku otrajām pusēm, varēja nēsāt vienkāršas drēbes, centās saprast izdevējus, kuŗiem vienmēr, kā zini, naudas pietrūkst tieši honorāriem. Ja bija santīmi, meta tos lūdzēju cepurēs un izstieptās saujās, sacīdams, ka mānīšanās ir uz viņu pašu sirdsapziņas... Tādejādi mums abiem diezgan vienkārši bija saskaņot mūsu apgāda virzību, arī grāmatu un žurnālu cenas. Un vēl pēckaŗa bērniem, kuŗu tuviniekus skāra represijas (Jāņa tēvs uz vairākiem gadiem bija nokļuvis kādās Krievijas ogļu raktuvēs), bija stingrs un nepārprotams uzskats par Latvijas neatkarību. Protams, to vēl vairāk stiprināja Jāņa kādreizējā izslēgšana no Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes par sveču nolikšanu pie Čakstes pieminekļa 1967. gada novembrī. Arī vēlākās pratināšanas un baidīšanas čekā, kur viņu centās piespiest parakstīt visādus papīrus un laipni, bezgala laipni apjautājās par bērnu veselību... Nenoliedzami pastāv uzskats, ka visi dzejnieki ir „gaisā parauti,” un Jānis tātad tai skaitā, bet var droši apgalvot, ka Jānim bija ļoti loģiska un skaidra domāšana. Visam notiekošajam adekvāta uztvere. Par to liecina arī viņa īsie un koncentrētie dzejoļi. Vienmēr mūsu mazajā kolektīvā esmu apgalvojis, ka Jānis galvā rēķina ātrāk un labāk nekā es ar rēķināmo mašīnu.""

Bērziņa, Rita Laima. Cīrulis, atnāks, zaļš, gaisma. Jaunā Gaita, Nr. 236, 2004.

"Man nav neviena ienaidnieka – neviena paša cilvēka, kam es gribētu kaut ko atriebt. Dažu cilvēku – to, kuri kādreiz mēģinājuši mani iebiedēt un apklusināt, – man ir patiesi žēl. Man nav skaudības – ne pret tiem, kam biezāks naudas maks, ne pret tiem, kas talantīgāki par mani. Man ir daudz mākslinieciski vāju dzejoļu, bet nav nevienas rindiņas, par kuru būtu jātaisnojas, ka to esmurakstījis, kaut kādu apstākļu spiests.
Ko es vēl vēlos? Uzrakstīt dažas labas grāmatas, no kurām strāvotu mīlestība. Tā, ar kuru Dievs mani ir apveltījis."

Baltvilks, Jānis. Laimīga cilvēka dzīvesstāsts un 33 dzejoļi. Rīga: Likteņstāsti, 1997, 28. lpp.

dzejnieks
ornitologs
rakstnieks
žurnāla/avīzes redaktors

–1962
Tukuma 1. vidusskola
Lielā iela 9, Tukums

Lielvārde
Skolā sācis iet Lielvārdē.

–1972
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
Lielā iela 2, Jelgava
Agronomijas fakultātes Dārzkopības nodaļa

1962–1967
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Bioloģijas fakultāte

–1974
Ornitologs

1965–1974
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija

1975–1976
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Redakcijas darbinieks

1976–1979
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga

1986–1987
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Redakcijas darbinieks

1987–1999
Žurnāls "Zīlīte" (1958–2016)
Rīga
Literārās nodaļas vadītājs

2000–2003
Žurnāls "Zīlīte" (1958–2016)
Rīga
Žurnāla galvenais redaktors

Latvijas PEN klubs
Stokholma
Biedrs

Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome
Mūkusalas iela 3, Rīga
Biedrs

1977–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2003
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

06.1983
Vācijas Demokrātiskā Republika

06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

09.1985
Stokholma
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

10.10.2003
Rīgas Pirmie Meža kapi

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par darbiem "Brālis ozols, māsa liepa", "Stērstes sniegā" un "Zeme, maizes devējiņa".
1986

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām bērniem, par dzejoļiem un stāstiņiem laikrakstā "Pionieris".
1988

Pastariņa prēmija
1995

Pavasara balva
Balva piešķirta par grāmatu "Pasakas par pasakām".
1997

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Saule met loku".
Dzeja
2003