Jānis Anerauds
06.03.1924 – 26.05.2010
Jānis Anerauds (1924–2010) – rakstnieks, dramaturgs. Bērnību pavadījis Valkas apriņķa Ziemera pagastā, kopš 15 gadu vecuma dzīvojis Rīgā. Strādājis Kuzņecova porcelāna fabrikā, nokārtojis vidusskolas kursa eksāmenus Rīgas Tautas augstskolā. 2. pasaules kara laikā atradies ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, pēcāk dienējis Padomju armijā. Pēc demobilizācijas strādājis dažādus darbus, tostarp ilgus gadus bijis Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs. Sarakstījis romānu, dokumentālu stāstu, vairākus ceļojumu aprakstus, kā arī daudzas lugas. Veidojis scenārijus mākslas filmām "Vella kalpi" (1970), "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972) un "Melnā vēža spīlēs" (1975). Sastādījis un komentējis ārzemēs dzīvojošo latviešu rakstnieku prozas antoloģiju "Pasaules spogulī" (1–2).
Dzimšanas laiks/vieta
06.03.1924
Ogre
Miršanas laiks/vieta
26.05.2010
Rīga
Personiska informācija
Dzimis strādnieku ģimenē. Bērnību pavadījis Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1949: stāsts "Māte un dēls" (ar pseidonīmu Jānis Vaidavs) žurnālā "Karogs" (Nr. 5).
Romāni
1958: "Migla" (“Jauno vārds”).
Lugas
1956: "Grēku grāmata" (komēdija, almanahs "Jauno vārds").
1957: "Kaut kur pie Gaujas" (satīriska komēdija, iestudējums Drāmas teātrī, luga – žurnālā "Karogs", 1958, Nr. 3).
1957: "Ceļakāja".
1958: "Trīs".
1958: "Kad liesmo sirds" (atainoti vēsturiski notikumi).
1959: 'Putekļi".
1960: "Arī māksla".
1960: "Kūrortnieces"
1960: "Intermēdijas".
1960: "Tava vieta" (televīzijas luga).
1960: "Asakas".
1964: "Karalistes gals".
1966: "Nelūgtais viesis".
1974: "Nezināmais" (drāma).
1974: "Juku laiki priekšpilsētā" (grāmatā 1978, satīriski tēlota kāda trimdas latvieša ciemošanās dzimtenē).
Scenāriji
1970: 'Vella kalpi' (pēc Rutku tēva romāna).
1972: 'Vella kalpi Vella dzirnavās" (pēc Rutku tēva romāna).
1975: "Melnā vēža spīlēs".
Ceļojumu apraksti
1962: "Smiltis, saule, sirds".
1981: "Cilvēki, gadi un ūdeņi".
1984: "Zem saules – cilvēku zemē".
Dokumentāls stāsts
1990: "Neprāta varā".
SASTĀDĪTĀJS
1990: sastādījis un komentējis ārzemēs dzīvojošo latviešu rakstnieku prozas antoloģiju "Pasaules spogulī" (1–2).
Citātu galerija
PAR J. ANERAUDU LAIKRAKSTĀ "DZIMTENES BALSS"
"Dzimtenes Balss saderīgajā kolektīvā kultūras daļas vadītājs Jānis Anerauds tomēr nespēja pa īstam iedzīvoties. Pirmkārt, ikvienam līdzstrādniekam bija absolūti skaidrs, ka jaunais darbinieks nešaubīgi ziņo čekai par redakcijas ļaužu privātām izdarībām – nodarījums, kas arī padomju režīma apstākļos ir grēks. Otrkārt, Anerauda klātbūtne kultūras daļas vadītāja postenī drīzāk atbaidīja latviešu kultūras darbiniekus no sadarbības ar šo avīzīti nekā veicināja to piedalīšanos tās veidošanā. Un beidzot, treškārt, Jānis gan spēja saproducēt tik daudz "materiāla", ka tā pietiktu visu astoņu lappušu piepildīšanai, taču tas bija drausmīgi garlaicīgs un žurnālistiski nevarīgs."
Lešinskis, Imants. Kalpības gadi. Latvija Šodien, 01.12.1986.
PAR JĀŅA ANERAUDA DAIĻRADI
“Viņa literāro varoņu pulks ir raibs kā dzeņa vēders. Droši vien tāpēc, ka autors pats savā dzīvē izmēģinājis daždažādus amatus. Bijis grāmatvedis, kultūras nama direktors, ceļa meistars, sanitārs, referents, žurnālists. Galu galā palicis uzticīgs vienai mīlestībai – rakstniecībai. Kaut arī nav stažējies “Dadža“ redakcijā, atzīstamākos rezultātus guvis satīras un humora laukā. Jautrākās komēdijas – “Kaut kur pie Gaujas“, “Putekļi”, “Karalistes gals” un tā... kura vēl nav uzrakstīta.”
Jānis Anerauds. Dadzis, 15.04.1990.
PAR ROMĀNU "MIGLA"
"Romānā "Migla", ko 1958. gadā iespiež almanahs "Jauno Vārds", iepazīstamies ar to apkārtni, kur ritējuši rakstnieka pirmie mūža gadi. Kritika savā laikā visai atturīgi vērtē šo darbu. Taču, pārlapojot to šodien, mēs neapšaubāmi jūtam Anerauda krietnas novērotāja un vēstītāja dotības, manām lietišķu un spriegu stilu, kas bez liekiem pušķojumiem un metaforām sniedz uzskatāmu laikmeta un attēlojamās vides ainu."
Vējāns, Andris. Darba vīrs. Karogs, 01.03.1974.
Nodarbes
Pseidonīms
Jānis Vaidavs
Darbavieta
Rīga
Kuzņecova porcelāna fabrika
Ķemeru sanatorija
Ķemeri
Grāmatvedis
1949
Ķemeri
Kultūras nama vadītājs
1965–1984
Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs
Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga
1965
Laikraksts "Dzimtenes Balss" (1958–1989)
Rīga
Literārais līdzstrādnieks
Izglītība
1931–1937
Ziemera Kaktiņu pagastskola
Kaktiņi
1941
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Nokārtojis vidusskolas kursa eksāmenus
1941
Rīgas 1. strādnieku jaunatnes vidusskola
Rīga
Mācījies abiturienta kursos
Apcietinājums
1942–1943
Rīgas Centrālcietums
Dienests
1943–1944
Latviešu leģions
1944–1947
Padomju Armija
Dalība organizācijās
1957–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
1966
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs.
Ceļojums
11.1971
Venecuēla
Speciāls 22 dienu tūristu grupas brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.
11.1971
Kolumbija
Speciāls 22 dienu tūristu grupas brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.
11.1971
Peru
Speciāls 22 dienu tūristu grupas brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.
03.1978–04.1978
Austrālija
Brauciens pēc privāta ielūguma.
03.1979–04.1979
Somija
Brauciens pēc personīga ielūguma.
09.1982
Somija
05.1985
Grieķija
Brauciens biedrības "Rodina" spectūristu grupas sastāvā uz 15 dienām.
Apglabāts
01.06.2010
Raiņa kapi