PAR J. ANERAUDU LAIKRAKSTĀ "DZIMTENES BALSS"
"Dzimtenes Balss saderīgajā kolektīvā kultūras daļas vadītājs Jānis Anerauds tomēr nespēja pa īstam iedzīvoties. Pirmkārt, ikvienam līdzstrādniekam bija absolūti skaidrs, ka jaunais darbinieks nešaubīgi ziņo čekai par redakcijas ļaužu privātām izdarībām – nodarījums, kas arī padomju režīma apstākļos ir grēks. Otrkārt, Anerauda klātbūtne kultūras daļas vadītāja postenī drīzāk atbaidīja latviešu kultūras darbiniekus no sadarbības ar šo avīzīti nekā veicināja to piedalīšanos tās veidošanā. Un beidzot, treškārt, Jānis gan spēja saproducēt tik daudz "materiāla", ka tā pietiktu visu astoņu lappušu piepildīšanai, taču tas bija drausmīgi garlaicīgs un žurnālistiski nevarīgs."
Lešinskis, Imants. Kalpības gadi. Latvija Šodien, 01.12.1986.
PAR JĀŅA ANERAUDA DAIĻRADI
“Viņa literāro varoņu pulks ir raibs kā dzeņa vēders. Droši vien tāpēc, ka autors pats savā dzīvē izmēģinājis daždažādus amatus. Bijis grāmatvedis, kultūras nama direktors, ceļa meistars, sanitārs, referents, žurnālists. Galu galā palicis uzticīgs vienai mīlestībai – rakstniecībai. Kaut arī nav stažējies “Dadža“ redakcijā, atzīstamākos rezultātus guvis satīras un humora laukā. Jautrākās komēdijas – “Kaut kur pie Gaujas“, “Putekļi”, “Karalistes gals” un tā... kura vēl nav uzrakstīta.”
Jānis Anerauds. Dadzis, 15.04.1990.
PAR ROMĀNU "MIGLA"
"Romānā "Migla", ko 1958. gadā iespiež almanahs "Jauno Vārds", iepazīstamies ar to apkārtni, kur ritējuši rakstnieka pirmie mūža gadi. Kritika savā laikā visai atturīgi vērtē šo darbu. Taču, pārlapojot to šodien, mēs neapšaubāmi jūtam Anerauda krietnas novērotāja un vēstītāja dotības, manām lietišķu un spriegu stilu, kas bez liekiem pušķojumiem un metaforām sniedz uzskatāmu laikmeta un attēlojamās vides ainu."
Vējāns, Andris. Darba vīrs. Karogs, 01.03.1974.