Jana Tesaržova
Jana Tesaržova (1953) – slovāku literatūrzinātniece un tulkotāja. Rakstījusi recenzijas un apceres par latviešu literatūru. Slovāku valodā tulkojusi gan modernās latviešu literatūras darbus, gan tautas pasakas. Izdevusi aptuveni vienpadsmit latviešu autoru grāmatu tulkojumus.
Dzimšanas laiks/vieta
16.02.1953
Bratislava
Dzimusi Bratislavā, Slovākijā slovāku patriotu un inteliģentu ģimenē.
Profesionālā darbība
Interese par latviešu literatūru Jana Tesaržovai radās lasot Baltijas tautu krievu valodā tulkoto literatūru – lai spētu tulkot nevis ar krievu valodas starpniecību, bet gan no oriģinālvalodas, viņa apņēmās iemācīties latviešu valodu.
Kopš 1978: slovāku, vēlāk arī latviešu un čehu presē publicē rakstus par latviešu trimdas literatūru.
Raksti latviešu valodā
1984: "Groteskais romāns" (Karogs, Nr. 4).1983: "Konceptuālais romāns" (Slavica Slovaca, Bratislava, Nr. 48).
1984: "Atbildības un personības vērtību problēma" (Literatūra un Māksla, Nr. 48).
1984: "Cilvēks kaŗa groteskajā pasaulē" (Romboid, Bratislava, Nr. 5).
1986: raksts par J. Ezeriņu "Anekdotiskas noveles meistars" (Revue svetovej literatury, Nr. 7).
1988: "Cilvēk, kāds tu būsi rīt?" (Kmen, Prāga, Nr. 46).
1989: "Tautas atmiņa" (Nove slovo, Bratislava, Nr. 38).
1989: raksts par A. Jakubānu "Skumjā klauna smaids" (Revue svetovej literatury, Nr. 5).
1990: "Kaŗa tematikas romānu tipoloģijas. Latviešu autori: V. Lāms, R. Ezera, M. Zariņš" (Premeny sveta v literaturach, Bratislava, 138–159 lpp.).
1992: raksts par trimdas latviešu literatūru "Pirmā tikšanās" (Revue svetovej literatury, Nr. 5).
Tulkojumi
1983: latviešu tautas pasaku krājums "Trīs labas lietas" (Tri čarovne vecičky) (Mlade leta).
1983: latviešu tautas pasaku krājums "Eža kažociņš" (Ježkov kožuštek) (Mlade leta).
1983: mūsdienu latviešu stāstu antoloģija "Viena diena uz vecās, labās zemes" (Jeden den na dobrej, milej zemi) (Slovensky spisovatel).
1987: Ēvalda Vilka "Zaļais koks" (Zeleny Strom) (Slovensky spisovatel).
1988: Regīnas Ezeras "Cilvēks ar suņa ožu" (Človek so psim čuchom) (Pravda).
1989: latviešu prozas klasikas antoloģija "Vecais pulkstenis" (Stare hodiny) (Tatran).
1990: Imanta Ziedoņa "Blēņas un pasakas" (Šibalske rozpravky) (Mlade leta).
1990: latviešu tautas pasaku krājums ar Ilonas Ceipes ilustrācijām "Sunītis un kaķītis" (O psikovi a mačičke) (Sprīdītis).
Citātu galerija
Par Janas Tesaržovas profesionālo darbību
"Lieliskā latviešu valodas pratēja – allaž elegantā slovaku zinātniece Jana Tesaržova, kura kopš 1996. gada ir arī mūsu ZA Ārzemju locekle, Rīgā ir vienmēr gaidīts ciemiņš. Nebūs pārspīlējums apgalvot, ka pieredzējusī tulkotāja, vairāku zinātnisku darbu autore, savu dzīvi patiesi saistījusi ar latviešu literatūras un kultūras popularizāciju dzimtajā Slovākijā."
Jundze, Arno. Atbilde pienāca pēc pusotra gada. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 44, 2000.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Jana Tesařová
Izglītība
–1976
Bratislavas Universitāte
Bratislava
Studējusi Bratislavas universitātes Filoloģijas fakultātes tulkotāju nodaļā, angļu un krievu literatūras specialitātē.
1979–1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes aspirantūrā.
1984–1993
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējusi disertāciju "Latviešu un slovaku kara romāns", iegūstot filoloģijas doktora grādu. Disertācijā tika analizētas latviešu un slovaku romāna tipoloģiskās līdzības, no latviešu autoriem sīkāk iztirzāti tika Visvalža Lāma, Regīnas Ezeras un Marģera Zariņa darbi.
Darbavieta
1976–1979
Slovākija
Strādājusi Slovākijas Zinātņu akadēmijas Literatūras pētniecības institūtā.
1983–1991
Bratislava
Pēc atgriešanās Bratislavā turpināusi darbu Slovākijas Zinātņu akadēmijas Literatūras pētniecības institūtā.
1991
Bratislava
Strādājusi Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūtā.
16.11.1992–17.11.1992
Slovākija
Slovākijas radiofonam sagatavojusi literāru pārraidi ar nosaukumu „Ked domov je len v srdci” ("Kad dzimtene ir tikai sirdī"), kas bija veltīta trimdas latviešu literatūrai. Slovaku radioklausītāji varēja iepazīties ne tikai ar trimdas latviešu rakstnieku darbiem (A. Eglītis, A. Dziļums, G. Janovskis, I. Grebzde), bet arī ar viņu uzskatiem, jo pārraidē tika citēti fragmenti no Anšlava Eglīša un Irmas Grebzdes vēstulēm. Raidījums pieredzējis atkārtotas pārraides.
1996
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.
Ceļojums
06.1993–07.1993
Kalamazū
Lai pamatīgāk iepazītos ar trimdas latviešu literāro devumu, iegūstot Slovākijas literatūras fonda atbalstu, devās no Bratislavas uz Kalamazū. Ceļojums deva iespēju iepazīties ar trimdas literāro ražu Kalamazū Latviešu studiju centra bibliotēkā.