Ita Saksa
03.12.1921 – 23.03.2003
Ita Saksa (Ita Saks, 1921–2003) – latviešu literatūras tulkotāja igauņu valodā. Studējusi igauņu valodu un literatūru Tartu Universitātē (1950–1956), strādājusi igauņu preses izdevumos (1944–1971), no 1971. gada nodarbojusies tikai ar tulkošanu. Tulkojusi no vācu, krievu, bet galvenokārt no latviešu valodas. Latviešu valodu apguvusi jau bērnībā, dzīvojot Valkas un Valgas apkaimē. Tulkojusi latviešu prozu – Dagnijas Zigmontes, Alberta Bela, Andra Jakubāna, Egona Līva, Bruno Saulīša, Andreja Dripes, Imanta Ziedoņa, Marģera Zariņa, Jāņa Poruka, Aleksandra Čaka, Elzas Stērstes, Noras Ikstenas un citu prozas darbus. Atdzejojusi Vitauta Ļūdēna, Ojāra Vācieša, Jāzepa Osmaņa dzeju un latviešu tautasdziesmas. Igaunijas teātriem tulkojusi latviešu dramaturgu Raiņa, Gunāra Priedes, Ventas Vīgantes, Harija Gulbja, Pētera Pētersona un citu lugas. Apbalvota ar Andreja Upīša prēmiju (1982), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1997).
Dzimšanas laiks/vieta
03.12.1921
Miršanas laiks/vieta
23.03.2003
Personiska informācija
Bērnībā dzīvojusi Valkas un Valgas pusē. Saksas auklīte bijusi latviete.
Brālis – publicists Elhonens Sakss (1927–2014), vairāku grāmatu autors.
Bijusi precējusies ar igauņu rakstnieku Juhanu Smūlu (Juhan Smuul, 1922–1971), igauņu rakstnieka Ādu Hinta (Aadu Hint, 1910–1989) partnere.
Meita Mare Zareva (19.09.1956.) – tulkotāja, tulko bulgāru literatūru igauņu valodā. Tēvs – Ādu Hints.
Profesionālā darbība
1956: pirmais pārtulkotais darbs – Gunāra Priedes luga "Jaunākā brāļa vasara" (pirmizrāde Pērnavā 1956. gada 26. decembrī).
1980: bija viena no 40 igauņu intelektuāļiem, kas parakstīja "Atklāto vēstuli no Igaunijas PSR", kurā igauņu inteliģence centās aizstāvēt igauņu valodas statusu un protestēja pret republikas vadības attieksmi pret jauniešu protestiem, ko izraisīja panku grupas "Propeller" uzstāšanās aizliegums.
"Šo vēstuli organizēja cilvēku grupa, kurā ietilpa Andress Tarands, Jāns Kaplinskis, Marju Lauristīna un citi. Vēstuli uzrakstīja Jāns Kaplinskis. No šīsdienas viedokļa – tur tika prasīts viss, kas pašlaik iegūts. Vēstuli parakstīja četrdesmit kultūras darbinieku – rakstnieki, dzejnieki, zinātnieki, žurnālisti un citi. Arī es parakstīju. Pēc tam sākās saukšana uz sarunām. [..] Mani izsauca uz rajona partijas komiteju. Tur bija krievu tautības sekretārs. Viņš mani tā lamāja, tā lamāja, ka, šķiet, sāku raudāt. Pirms šīs vēstules strādāju jaunatnes žurnālā "Noorus", no kura politisku iemeslu dēļ biju spiesta aiziet. Man toreiz pateica skaidri un gaiši – ar žurnālistiku vairs nedrīkstu nodarboties. Tā sāku tulkot."
"Esmu sākusi tulkot Vizmas Belševicas "Billi"": ar Itu Saksu sarunājas Guntars Godiņš. Literatūra. Māksla. Mēs, 1998, 26. marts.
Tulkojumi un atdzejojumi igauņu valodā
Tulkojumi
1966: Zigmonte, Dagnija. Mere väravad (Jūras vārti)
1969: Bels, Alberts. Uurija (Izmeklētājs)
1969: Purs, Laimonis. Valguskiirte sõõris (Gaismas staru lokā)
1970: Jakubāns, Andris. Hakkas sadama kell neli üksteist (Mana baltā ģitāra)
1972: Līvs, Egons. Sõge-Kaulsi kaksikud (Velnakaula dvīņi)
1973: Bels, Alberts. Puur (Būris)
1973: Saulītis, Bruno. Saare puiestee (Ošu gatve)
1976: Čaks, Aleksandrs. Minu armastus (Mana mīlestība)
1977: Dripe, Andrejs. Viimane barjäär (Pēdējā barjera)
1977: Ziedonis, Imants Minu Kuramaa (Kurzemīte)
1979: Ziedonis, Imants. Epifaaniad (Epifānijas)
1981: Zariņš, Marģeris. Vale-Faust, ehk, Parandatur ja täiendatud kokraamat (Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata)
1987: Rudzītis, Edmunds. Möödakäijad ja läbikäijad (Garāmgājēji un caurigājēji)
1989: Poruks, Jānis. Palukavartest pärg (stāsti)
1993: Stērste, Elza. Armastusjutt ja teisi jutte
1995: Janovskis, Gunars. Linn jõe ääres (Pilsēta pie upes)
1999: Žīgure, Anna. Ja siiski nii lähedal (Un tomēr tik tuvu)
2003: Ikstena, Nora. Elu pühitsus (Dzīves svinēšana)
Atdzejojumi
1971: Vācietis, Ojārs. Sabad sõlmes (Sasiesim astes!)
1971: Vācietis, Ojārs. Venuse käed (Veneras rokas)
1972: Osmanis, Jāzeps. Kirju liblikas (Burtiņu taureņi)
1978: Ļūdēns, Vitauts. Uneveski (Sapņu dzirnas)
1985: Õhtu eeli laulma läksin (Latviešu tautasdziesmu izlase "Ik vakarā dziedāt gāju")
2000: Godiņš, Guntars. Öö päike (Melnā saule; kopā ar Guntaru Godiņu un Dorisu Karevu)
Tulkojusi latviešu dramaturgu lugas Igaunijas teātriem, piemēram, Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", Gunāra Priedes "Lai arī rudens", "Jaunākā brāļa vasara", "Normunda meitene", "Vikas pirmā balle", "Udmurtijas vijolīte", "Zilā", Ventas Vīgantes, Harija Gulbja, Pētera Pētersona, Aleksandra Čaka "Spēlē, spēlmani".
Citātu galerija
Par latviešu tautasdziesmu atdzejojumu igauņu valodā izlasē "Õhtu eeli laulma läksin" ("Ik vakaru dziedāt gāju")
"Atdzejotāja labi pārzina ne tikai latviešu valodu, poētiku, tradīcijas, bet arī apzinās, ka akla dainu "pārlikšana" igauņu tautasdziesmu ritmiskajā rāmī būtu aplama: zustu četrrindes melodija. Ita Saksa veiksmīgi interpretē arī deminutīvu formas, cenšoties tās atdzejot tur, kur to prasa izjūta un loģika, bet ne gadījumos, kad deminutīvi lietoti, lai aizpildītu dipodiju. Vēlreiz varam pārliecināties par atdzejotājas kompetenci. Latviešu tautasdziesma ir lakoniska un precīza, tajā mēs nevaram saskatīt neko no igauņu estētikas nepabeigtības, poētikas un vārdu izšķērdības. Arī šo precizitāti Ita Saksa nav zaudējusi. Ne mazāk svarīgi ir arī vārdu un vārsmu atkārtojumi, šeit nav runa par ornamentālu zīmējumu un liekvārdību. Gandrīz nevienā mūsu četrrindē neatradīsim lieku vārdu. [..] Mūsu tautasdziesmas ir ļoti vienkāršas, taču ne vienkāršotas. No atdzejotāja tas prasa nesarežģīt, neiznīcināt šo dabiskumu. Kaut arī Ita Saksa izmanto senās valodas formas, vietām pat apostrofus, igauņiem ne visai pierastus vārdus deminutīvā, vieglums un latviešu dainu intonācija ir jūtama. [..] Tulkotāja darbs ir grūts un riskants, taču šis grūtums un risks ir divtik liels, atdzejojot tautasdziesmu, gadsimtiem spodrinātu izziņu, izjūtu un pārliecību. Mēs varam uzticēties Itai Saksai, ar viņas pūlēm mūsu pieredzes mantojums nepaliks nespodrāks, un igauņu lasītājs saklausīs ne igauniskotas, bet īsti latviskas tautasdziesmas."
Godiņš, Guntars. Ne igauniskotas, bet īsti latviskas tautasdziesmas. Literatūra un Māksla, 1986, 7. marts.
Nodarbes
Izglītība
–1941
Valga
Beigusi Valgas vidusskolu
1950–1956
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējusi neklātienē Vēstures un filoloģijas fakultātē igauņu filoloģiju.
Evakuācija
1941–1944
Voroņeža
Evakuējusies uz PSRS (Vjazņiki, Miškina, Voroņeža, Maskava, Ļeņingrada), sākumā strādājusi fabrikā un bērnudārzā, vēlāk par komjaunatnes instruktori.
Darbavieta
1944–1949
Tallina
Strādājusi par sekretāri un nodaļas vadītāju laikrakstā "Noorte Hääl".
1949–1953
Tallina
Redaktore laikrakstā "Säde".
1953
Tallina
Korespondente laikrakstā "Noorte Hääl".
1957–1971
Tallina
Žurnālās "Noorus" nodaļas vadītāja.
1958
Tallina
Literārā līdzstrādniece žurnālā "Nõukogude naine" ("Padomju Sieviete").
1958–1959
Tallina
Televīzijas literāro raidījumu redakcijas darbiniece.
1971–2003
Profesionāla tulkotāja
Dalība organizācijās
1947–1989
Igaunijas Komunistiskā partija
Biedre
1980–2003
Igaunijas Rakstnieku savienība
Tallina
Biedre
Apbalvojumi
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par latviešu rakstnieku darbu tulkošanu igauņu valodā. I. Saksa atdzejojusi A. Čaka, O. Vācieša, I. Ziedoņa dzejoļus, tulkojusi Raiņa, H. Gulbja, G. Priedes lugas, A. Bela, A. Jakubāna un citu autoru prozas darbus.
1982
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1997. gada 22. janvāra lēmumu.
IV šķira
1997