Irma Brača

Dzimusi lauksaimnieka ģimenē, agri zaudējusi tēvu; pēc tēva nāves 33 gadu vecumā māte pārdeva mājas un ar bērniem pārcēlās uz Rīgu. Māsa tautskolotāja Erna Brezovska (dzimusi 1890), brāļi Jēkaba Vītols un Vilis Vītols vēlāk profesori Latvijas Universitātē, brālis Miķelis Vītols kā Tautas padomes loceklis piedalījās Latvijas neatkarības pamatu likšanā.

1908: pēc Voldemāra Maldoņa ģimnāzijas beigšanas apprecējusies ar grāmatrūpnieku Jūliju Braču. Pārvaldījusi Pirmā pasaules kara iepirktās Zušu mājas un saimniecību Ikšķilē, pretim Nāves salai, kamēr vīrs lielākoties strādāja Rīgā.

1928: pēc vīra nāves dzīvojusi Rīgā. Dēli vēsturnieks Jūlijs Bračs (1909–1984), beidzis Latvijas Universitāti, bijis Sabiedrisko lietu departamenta informācijas nodaļas vadītājs, un Egidijs Romāns Bračs. Par dēliem vairāk rūpējusies māsa Erna Brezovska.
1944: bēgļu gaitās nonākusi Vācijā, dzīvoja Hanoverā.

Literārā darbība

1924: pirmā publikācija – satīrisks viencēliens "Leļļu teātris" (autorizdevums), 1924: autorizdevumā izdotas "Pasakas".
1930: drāmā "Velni" psiholoģiski pārliecinoši atklāts Rūdolfa Blaumaņa lugai "Indrāni" radniecīgs konflikts starp veco un jauno saimnieku. Šī luga autobiogrāfiska, tās dēļ vīratēvs iesūdzējis Irmu Braču tiesā par goda laupīšanu. Luga tika godalgotu lugu sacensībā un 1930: 21. maijā Alekša Mierlauka režijā iestudēta Nacionālajā teātrī.

Vairākas lugas palikušas rokrakstos: "Ar pakulu grīsti", "Maršala sirds" (tulkota lietuviešu valodā).
Publicējusi rakstus par sabiedrības un kultūras jautājumiem laikrakstos "Jaunākās Ziņas" un "Pēdējā Brīdī".

1962: teātrī iestudētas trimdā Vācijā sarakstītās drāmas "Indīgie ziedi" un "Kad sitīs tā stunda".
Sarakstījusi viencēlienus "Sastapšanās" un "Asiņu balss".
Stāsti un dzejoļi publicēti trimdas laikrakstos.
Nodarbojusies ari ar glezniecību un tēlniecību.

Lugas

1924: satīrisks viencēliens "Leļļu teātris".
1930: drāma "Velni".
1932: traģēdija 4 cēlienos "Zirneklis".
1933: vēsturiska luga "Gaismas pili" (manuskripts).
vēsturiska traģēdija "Likteņu krustceļos" (manuskripts).
manuskriptā palicis stāstu un atmiņu krājums "Krelles".

Autobiogrāfisks romāns

1979: "Apsolītā zeme".

Par romānu "Apsolītā zeme" (Gauja, 1979)

"Irmas Bračas stāstījums ir ne tikai personisko pārdzīvojumu romantisma apvīts, pašas fabulas neatņemamā daļa, bet tas skarbi saskarā arī ar tā laika problēmām un personām, kuras dažkārt sauktas īstā vārdā un nebūt nav izskaistinātas. Tie gan ir tikai atsevišķi cilvēki un atgadījumi, tālab sabiezinātā krāsa neraksturo vispārējo stāvokli jaunajā valsts iekārtā. (..) Pozitīvais romānā ir Irmas Bračas izteiktā mīlestība un turēšanās pie zemes. Kur rakstniece tam pieskaras, tēlojums iegūst vizošu nokrāsu. Tie ir klusie, darbīgie lauku ļaudis ar savām ikdienas rūpēm. (..) Kā dzīvē viss ir realitāte, tā notikumi virknējas arī Apsolītajā zemē, dažkārt šķietami pārspīlēti, bet savā būtībā un saskaņā ar Irmas Bračas dzīves drāmu, kas mūs saista ar reiz bijušo un neizdzēšamo pagātni. No šī aspekta arī romāns vērtējams un var interesēt lasītājus."Jānis Sudrabiņš. Literarizēta autobiogrāfija. Latvija, Nr.42 (08.11.1980)

Irmgarde Karlīne Berta Brezovska

Irmgarde Brača