PAR INGVARA JAKAIŠA DZEJU
"Dzejoļu krājumā "Aiz mūriem jūra" (1977) galvenokārt lielpilsētas dzīves ainas, daudz konkrētu sadzīves detaļu, īpatnējas atskaņas. Krājumā "Un diena sadzirdēs" (1981) Jakaitis tiecies apgūt plašāku kultūras slāni, lietotas klasiskās pantformas, vairāk vispārinājumu. Krājuma "Pirmās salnas" (1986) centrālajā darbā – poēmā "Septiņas dienas – Zeme" tverts plašs tēmu loks – no kolektivizēto lauku pagrimuma ainām līdz Visuma norisēm. Krājumā "Latviešu zodiaks. Gadalaiki" (1990) akcentēti dabas, cilvēka un tautas dzīves saskaņas sākumi."
Inguna Sekste. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
INGVARS JAKAITIS PAR DZEJAS RAKSTĪŠANU
"Dzeja tagad ir kļuvusi par pašmērķi. Agrāk tā bija līdzeklis, lai apliecinātu valodu, mentalitāti, domas brīvību. Neuzskati pašmērķi par negatīvu lietu. Pasaulē nekas nedrīkst būt līdzeklis, bet gan mērķis. Dzeja šobrīd ir pašmērķīga, un es to vērtēju atzinīgi. Dzeja atpazīst sevi, kā sieviete sevi pie spoguļa. Tā noņem lieko grima kārtu, lietišķi novērtē noraustā pūdera daudzumu, viņa skatās un redz, ka ir pasaulē, ka pasaule pieder ari viņai."
Mārtuža, Eva. Uz redzēšanos nekad, nekur, bet vienmēr... Evas Mārtužas saruna ar dzejnieku Ingvaru Jakaiti. Neatkarīgā Cīņa, nr. 174, 09.09.1993.