Inguna Jansone

Dzeju raksta no 17 gadu vecuma.

1997: dzejoļi tulkoti un ietverti latviešu literatūras antoloģijā somu un zviedru valodā (izdotas Somijā un Zviedrijā).

DZEJA

1993: "Sikspārņa sindroms" 
1998: "Šampūns ar balzamu"
2009: "Injan"

TULKOJUMI NO ANGĻU VALODAS

1993: Ēriks Sīgels. "Mīlas stāsts" (Lauku Apgāds).
1993: D. H. Lorenss. Stāstu krājums "Saule" (kopā ar Ingunu Beķeri u.c.) (Puse).
1994: Kurts Vonnegūts. "Balagāns jeb Vientulībai - nē" (Vaga).
1995: Feja Veldone. "Sievietes - sātana dzīve un mīlestības" (Sprīdītis).
1997: Kurts Vonnegūts. "Māte Nakts" (Enigma) (kopā ar Jāni Rambu).
1997: Džeims Džoiss. Īsstāsti: "Māsas", "Evelīna" un "Traģisks gadījums" (stāstu izlase "Traģisks gadījums"; "Vienradža" divvalodu sērijas grāmata)(Musica Baltica).
1997: Roberts Ladlems. "Skorpionu izlūzijas" (Vaga).
1998: Džilija Smita. "Tantra un Dao" (Madris).
1999: Metjū Svīnijs. Dzejas krājums "Līgavas tērps" (Nordik).
2000: Džons Ērvings. "Atraitne uz gadu" (Jumava).
2001: Ričards Brotigans. "Sapņi par Babiloniju" (Jumava).
2006: Džordžs Orvels. "Posts Parīzē un Londonā" (Dienas Grāmata).

“(..) pārskrienot Jansones un “par Jansoni” publikācijām, neatstāj sajūta, ka šajā dzīvē vienmēr ir bijis par maz vietas (vai laika) dzejai (un virs-sadzīvei plašākā nozīmē) – negribēti par maz vietas. Grāmatas vienmēr iznākušas vēlāk, nekā it kā būtu vajadzējis (pazīstama kopš 80. gadiem, pirmā grāmata iznākusi tikai 1993. u.tml.), disertācija par bītu (bitņiku) dzeju palikusi nepabeigta – un arī viņpus šiem faktiem tāda globāla līdz galam nepiepildītības un ilgošanās sajūta.”

Baklāne, Anda. Būt sievietei, būt mūžīgi. Delfi, 5.10.2009.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "SIKSPĀRŅA SINDROMS" (1993)

"Dzīves alkām, vitalitātei Jansones grāmatā nav sakara ar īstu dzīves prieku, mīlas liriku. To viņa atklāti atzīst – jaunā interjerā / vecie grēki. Jaunais interjers ir amerikāniskā popkultūra ar destruktīvo absurdu un neglītā estētiku, ar seksu bez gara, ar miesu Dieva vietā un spēlēm ar nāvi. Ja gara nav, nav arī kaislību, kas vienīgās atdzīvina literatūru. Miesas kultu autore atveido, papildinot sikspārņa nozīmju lokus ar metafonzētām pusdienu, vakariņu, kafijas galdu ainām, kad neviļus prātā nāk Renesanses pāri malām plūstošais dzīvesprieks un flāmu glezniecība. Pašas ainas emocijās tomēr uzsver garīgumu, nejaušību, pamestību, varmācību, izdzisušu pavardu, iztukšotību, kas cer dzīslās spēku saliet ar svešo, japānisko. Norobežošanos no nacionālās kultūras ideāliem stiprina apzināta laika kategorijas degradācija ar sarūsējuša pulksteņa, gaidās izdegušas svecītes u. c. tēliem. (..) Rezumējot: Jansone ņem gatavu ideju, tēlus un bez pietiekama transformējuma mēģina tos pārstādīt latviešu dzejā. Lai patapinātie tēli, alūzijas, reminiscences, paradoksi dzirkstītu radošā spēles priekā, autorei nepietiek ritma un stila ožas, – trūkst gara, tālab dzejoļi sanāk tādi plakani. Taču ir lieta, par ko Ingūna Jansone pelna uzteikumu: viņa (un vēl Rambaj prot izteikties pareizā latviešu valodā, kas vairumam jauno ģēniju rādās grūti aizsniedzama augsta. Tas tad būtu lielākais "Sikspārņa sindroma" ieguldījums, un ironijas teiktajā ir krietni mazāk, nekā var šķist."

Kubuliņa, Anda. Mākslinieciskie meklējumi un atradumi 1994. gada dzejas debijās. Karogs, Nr. 4, 01.04.1995.

"Visai zīmīgi man liekas arī, ka divos krājuma dzejoļos, kas veltīti "spalvas māsām" (Aijai Austrumai — "Dievs ir mans liecinieks..." un Andrai (Neiburgai) – "Uzrakstīsim vēl vienu mīlas stāstu..."), mākslinieka pasaule raksturota kā bērna rotaļu pasaule, pie kam abu darbu beigās bērns tiek izdzīts; tas ir tāds traumēts, iekšēji nedrošs bērns, kurš neko lielu neatļaujas un pats zin, ka viņa smilšu vai iedomu pilis nav "pa īstam", un nevar izturēt realitātes spiedienu. Manuprāt, visos šajos motīvos (mirklis, sikspārnis, bērna dvēsele) atšķirīgā veidā izpaužas viena un tā pati mākslinieciskā problēma – nedrošība par savu suverēno redzējumu, pārāk bieža atskatīšanās pār plecu (ja mākslinieks pats nav bezkaunīgi drošs par savām vīzijām, kā gan var gaidīt, lai tām noticētu citi?). Tādēļ pirmajā grāmatā (ar maz izņēmumiem) spilgtākie ir groteskie, ironiskie dzejoļi, intelekta skalpelis. Tas ir labi (un, jo daudzveidīgāks un plašāks spēj būt dzejnieks, jo labāk), tomēr dzejas pasaules dzīvības ādere (un pazemes ūdeņi, kas baro arī citas tēmas un citus veidus) ir liriskā patosa strāva, dzejnieka ticība sava iekšējā redzējuma vērtībai un patiesībai."

Čaklā, Inta. Sikspārņa ambivalence. Karogs, Nr. 6, 01.06.1994.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "ŠAMPŪNS AR BALZAMU" (1998)

"Krājumā "Šampūns ar balzamu" spilgtākais motīvs ir mīlestība, tuvība. Tā risinājums atgādina impresijas, emocionālas, nostalģiskas uzplaiksnās, tomēr kaleidoskopisko fragmentu kopums piedāvā to, ko varētu nosaukt par ieskatu mūsdienu sievietes intīmajā dzīvē, ar daudzām būtiskām niansēm: ko nozīmē tuvība ar vīrieti ("Paparde", "Tu ienāc istabā", "Lūdzu man biļeti"), sāpes ("Viss ir kārtībā"), bērns ("Šonakt būs vētra", "Vājprāts ir lipīgs"), vientulība utt. Dzejoļu "liriskā varone" jeb subjekts, kas reflektē savas izjūtas, ir ironiska (Tev vajag piedošanu pag man te viena bija / paskaties virtuvē pie koka karotēm / apslauki ja noputējusi ņem un staigā vesels), rezignēta (Kāpēc tu atnāci, pavasari, / kāpēc, kas tevi sauca? / Es biju tik skaisti aizsalusi, / pār mani kamanas brauca / un pikojās bērni.), filozofiska (Kad visa nafta izdzerta akmeņogles apēstas / postmo (rt) dernā gadsimta beigās / ko tu vari cilvēks dzīvam cilvēkam / piedot piemest pārdot pārmest / kūleni nostāties pats uz savas galvas), liriska (Es tevi mīlu bez cepures lietū). Visas šīs daudzveidīgās izjūtas ir izteiktas poētiski spilgti, radot negaidītus spēcīgus tēlus (..)"

Puriņa, I. Inguna Jansone "Šampūns ar balzamu". Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 42, 22.10.1998.

Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
Rīga

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļa

1985
Jauno Autoru seminārs
Rīga

1991
Jauno Autoru seminārs
Rīga

1994
Boldera
Naropas institūts. Vākusi materiālus disertācijai "Amerikas bītu dzeja".

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Bibliotekāre.

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Svešvalodu fakultāte. Pasniedzēja.

Rīga
Reklāmas aģentūra "AGE"

Annas Dagdas prēmija
Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Šampūns ar balzamu".
1998