Ingrīda Sokolova
10.08.1923 – 27.10.2012
Ingrīda Sokolova (1923–2012) – rakstniece, literatūrzinātniece. Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas sastāvā bija politdarbiniece, vēlāk izlūku daļas tulks armijā. Sarakstījusi monogrāfijas par Žani Grīvu, Robertu Sēli, Vili Lāci, Miervaldi Birzi, Zentu Mauriņu. Rakstījusi literārus portretus un apceres par dažādu profesiju pārstāvjiem. Autobiogrāfisko darbu "Mana triloģija" (1973), "Vienas paaudzes biogrāfija" (1977) autore. Rakstījusi arī stāstus, kuru galvenā tematika – Otrā pasaules kara gadu tēlojums. Daiļrade atbilstoša padomju ideoloģijas nostādnēm. Rakstījusi publicistiku, publicējusi presē daudzas ideoloģizētas apceres, recenzijas, rakstus par Padomju Latvijas literatūru, rakstījusi scenārijus filmām.
Dzimšanas laiks/vieta
10.08.1923
Vecauces pagasts
Miršanas laiks/vieta
27.10.2012
Rīga
Personiska informācija
1929–35: mācījusies Vecauces pamatskolā.
1935–40: mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā. Ar komjaunatnes rekomendāciju dodas uz Rīgu, Republikas partijas skolā mācīties žurnālistiku.
1940: laikraksta "Zemgales Komunists" līdzstrādniece.
Mācījusies komunistiskās partijas preses skolā.
Otrā pasaules kara laikā: politdarbiniece, vēlāk izlūku daļas tulks armijā.
1946–50: strādājusi par tulku Austrijā, Vīnes Sabiedroto kontroles komisijas padomju daļā.
1951: neklātienē beigusi Saratovas universitātes Filoloģijas fakultāti.
Kādu laiku dzīvojusi Somijā, tad Karēlijas APSR.
Kopš 1953: dzīvoja Rīgā un nododas literāram darbam.
1956: Ļeņingradas universitātes neklātienes aspirantūrā aizstāv disertāciju krievu valodā "Viļa Lāča agrīnā daiļrade" filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai.
1975: filoloģijas zinātņu doktore. Doktores disertācija "Vilis Lācis. Dzīves ceļš. Radošā evolūcija".
1989: pēc Ingrīdas Sokolovas ierosmes atjaunota Mūrmuižas Tautas universitāte, kuru viņa vadījusi.
1992: habilitētā filoloģijas doktore.
Profesionālā darbība
1941: pirmā publikācija – recenzija par O. Foršas romānu "Akmenī kaltie" laikrakstā "Zemgales Komunists" (11. maijā).
1958: publicēts pirmais stāsts "Piekalnē".
1990: sastādījusi Zentas Mauriņas darbu izlasi "Uzdrīkstēšanās".
1997: sastādījusi un komentējusi grāmatas "Zenta Mauriņa vēstulēs un atmiņās", "Zenta Mauriņa un viņas mīļie, tuvie...".
MONOGRĀFIJAS
1961: "Žanis Grīvu"
1964: "Roberts Sēlis"
1977: "Vilis Lācis"
1987: "Miervaldis Birze" (arī 2001)
1991: "Zenta Mauriņa" (2. papildināts izdevums 1993)
2000: "Zenta Mauriņa. Pielūgtā un peltā"
LITERĀRI PORTRETI UN APCERES
1971: "Tādi viņi bija, tādi viņi ir"
1978: "Balsis"
1981: "Uz kapteiņa tiltiņa"
1982: "Atskaite"
2000: "Gaismas pils" (aplūkojusi Mūrmuižas universitātes vēsturi)
AUTOBIOGRĀFISKI DARBI
1973: "Mana triloģija"
1977: "Vienas paaudzes biogrāfija"
STĀSTI
1966: "Tikšanās ar jaunību"
1969: "Cik jauni mēs bijām"
1970: "Meitenes un zēni"
1976: "Atvasaras saule"
1979: "Ideālu meklējot"
1988: "Zaudējuši raudam"
PUBLICISTIKA
1985: "Par mieru un māju domājot"
1990: "Sirdssāpe – sirdsprieks"
1998: "Par ko es domāju"
SCENĀRIJI
1985:"Tikšanās uz Piena Ceļa" (režisors Jānis Streičs)
1989: "Carmen horrendum" (režisors Jānis Streičs)
1997: "Baltā spīts" (dokumentāla filma)
Dzimtais vārds
Ida Levitace
Izglītība
1929–1935
Vecauces pagasta 6-klašu pamatskola
Vecauce
1935–1940
Jelgavas 2. ģimnāzija
Mātera iela 44, Jelgava
1951
Saratova
Neklātienē studējusi Saratovas universitātes Filoloģijas fakultātē.
1956
Ļeņingradas Valsts universitāte
Sanktpēterburga
Beigusi Ļeņingradas universitātes neklātienes aspirantūru.
1975
Rīga
Filoloģijas zinātņu doktore. Doktores disertācija: "Vilis Lācis. Dzīves ceļš. Radošā evolūcija."
Dzīvesvieta
1953
Rīga
Dalība organizācijās
1962–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1990–2012
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre
Ceļojums
1970
Berlīne
1977
Vācijas Demokrātiskā Republika
Ārstniecības brauciens.
08.1978–09.1978
Brauciens reisā ar tirdzniecības kuģi ar iebraukšanu ārzemju ostās.
12.1981
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
07.1982
Beļģija
Brauciens pēc personīga ielūguma.
07.1982
Nīderlande
Brauciens pēc personīga ielūguma.
07.1982
Luksemburga
Brauciens pēc personīga ielūguma.
11.1982
Kipra
Brauciens Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības specgrupas sastāvā uz 12 dienām.
03.1984
Vācijas Federatīvā Republika
08.1984
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
05.1985–06.1985
Zviedrija
Brauciens pēc personiska ielūguma.
Darbavieta
1988–2012
Mūrmuižas Tautas universitāte
Mūrmuiža
Atjaunošanas ierosinātāja un Mūrmuižas Tautas universitātes vadītāja
Apglabāts
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Nikolaja Ostrovska prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Vienas paaudzes biogrāfija".
1980
