Ingrīda Kiršentāle

12.06.1925 – 11.09.1991

Literatūrzinātniece Ingrīda Kiršentāle (1925–1991) ir piecu zinātnisku monogrāfiju autore, to vidū ir grāmatas par Annu Saksi un Ernestu Efertu-Kluso. Nozīmīgs ir pētījums “Latviešu romāns” (1979), kurā pirmoreiz izsekots žanra attīstībai no latviešu romāna pirmsākumiem līdz 1940. gadam, kā arī nodaļas par romānu un garo stāstu kolektīvajā monogrāfijā “Prozas žanri” (1991). 80. gados sekmējusi daudzu latviešu romānu atgriešanos literatūras apritē. Sagatavojusi izdošanai, sarakstījusi priekšvārdu vai pēcvārdu un komentārus vairāk nekā 20 grāmatām, to vidū vairākām Annas Sakses grāmatām, Mārtiņa Krieviņa "Taurupē – viss kā Latvijā" (1978) un "Taurupes romāns" (1988), Anša Leitāna "Autobiogrāfija" (1980), 1940./41. gada dzejas izlasei "Pāri slieksnim" (1980), Andreja Upīša "Laikmetu griežos" (1984) un "Zaļā zeme" (1987), Kārļa Zariņa "Kaugurieši" (1985) un "Cirka mākslinieks" (1990), Jura Dauges "Turaidas jumprava" (1987), V. J. Gregri "Latvijas karalis", Aleksandra Grīna "Nameja gredzens" un "Tobago" (visas 1989). Rūpīga avotu izpēte, literārā teksta sasaiste ar vēstures un rakstnieka biogrāfijas faktiem Ingrīdas Kiršentāles darbos apvienota ar analītisku un argumentētu vērtējumu. Ap 250 rakstu un recenziju autore.

Darba autors (128)

Sastādītājs (4)

Redaktors (4)

Komentāra autors (26)

Fotogrāfs (1)

Recepcijas persona (21)

Dzimšanas laiks/vieta

12.06.1925
Rīga

Miršanas laiks/vieta

11.09.1991
Rīga

Personiska informācija

1925: 12. jūnijā dzimusi ierēdņa un vēstures skolotājas Irmas Behmanes (1895–1988, dzimusi Riekstiņa) ģimenē.

Profesionālā darbība

1952: 15. maijā pirmā publikācija – recenzija par Annas Sakses romānu "Dzirksteles naktī" laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1954: ieguvusi filolģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Annas Sakses romāni".
1984: 30. maijā ieguvusi filoloģijas doktora grādu par pētījumu "Latviešu romāns. Žanra tapšana un attīstība līdz 1940. gadam".
1990: piešķirts Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces nosaukums.

Monogrāfijas

1955: Anna Sakse
1962: Ernests Eferts-Klusais
1975: Dzīve un pasaka
1979: Annas Sakses dzīve un personība
1979: Latviešu romāns: Žanra attīstība līdz 1940. gadam
1985: Анна Саксе
1991: Prozas žanri (kopā ar Benitu Smilktiņu un Dzidru Vārdauni)

Izdevumi par rakstnieku dzīves un darba vietām

1961: Ernesta Eferta-Klusā dzīves un darba vietas
1979: Annas Sakses dzīves un darba vietas

Citātu galerija

Par Ingrīdu Kiršentāli

"Viņas [Ingrīdas Kiršentāles] rakstos parasti vispirms iezīmēts plašāks konteksts, kurā ieskicētas vairākas problēmas vai izpētes virzieni, laikmeta fons vai darbības apstākļi. Tad tiek pateikts, kuru no šiem aspektiem un kāpēc apskatīs konkrētais topošais raksts, kāda ir šī aspekta vieta plašajā kontekstā. Seko tēmas izvērsums – stingri plānveidīgs, secīgs, ar dominējošu vienu līniju un ar nereti stiegru skaidru vispārinājumu, par ko liecina jaunatklātās vērtības, ko mums dod to zināšana. Faktu dominente bija vienlaikus iespēja izvairīties no tukšām frāzēm un arī laikmeta uzspiests rakstības veids, jo, kā atzina I. Kiršentāle, "... tanī laikā jau nekādas esejas nevarēja rakstīt. Eseja bija subjektīvisms, un nekādu subjektivitāti mums nevajadzēja vispār. Mums vajadzēja objektīvus vērtējumus: marksistiskus un objektīvus. Nekādu marksismu jūs ar savām esejām nevarat pamatot!""

Rožkalne, Anita. Ingrīdas Kiršentāles devums latviešu literatūrzinātnē. Materiāli par radošajiem meklējumiem 20. gadsimta latviešu literatūrā. Rīga: Zinātne, 1996. 82.–83. lpp.