Ingrīda Kiršentāle
12.06.1925 – 11.09.1991
Literatūrzinātniece Ingrīda Kiršentāle (1925–1991) ir piecu zinātnisku monogrāfiju autore, to vidū ir grāmatas par Annu Saksi un Ernestu Efertu-Kluso. Nozīmīgs ir pētījums “Latviešu romāns” (1979), kurā pirmoreiz izsekots žanra attīstībai no latviešu romāna pirmsākumiem līdz 1940. gadam, kā arī nodaļas par romānu un garo stāstu kolektīvajā monogrāfijā “Prozas žanri” (1991). 80. gados sekmējusi daudzu latviešu romānu atgriešanos literatūras apritē. Sagatavojusi izdošanai, sarakstījusi priekšvārdu vai pēcvārdu un komentārus vairāk nekā 20 grāmatām, to vidū vairākām Annas Sakses grāmatām, Mārtiņa Krieviņa "Taurupē – viss kā Latvijā" (1978) un "Taurupes romāns" (1988), Anša Leitāna "Autobiogrāfija" (1980), 1940./41. gada dzejas izlasei "Pāri slieksnim" (1980), Andreja Upīša "Laikmetu griežos" (1984) un "Zaļā zeme" (1987), Kārļa Zariņa "Kaugurieši" (1985) un "Cirka mākslinieks" (1990), Jura Dauges "Turaidas jumprava" (1987), V. J. Gregri "Latvijas karalis", Aleksandra Grīna "Nameja gredzens" un "Tobago" (visas 1989). Rūpīga avotu izpēte, literārā teksta sasaiste ar vēstures un rakstnieka biogrāfijas faktiem Ingrīdas Kiršentāles darbos apvienota ar analītisku un argumentētu vērtējumu. Ap 250 rakstu un recenziju autore.