Ingrīda Kiršentāle
12.06.1925 – 11.09.1991
Literatūrzinātniece Ingrīda Kiršentāle (1925–1991) ir piecu zinātnisku monogrāfiju autore, to vidū ir grāmatas par Annu Saksi un Ernestu Efertu-Kluso. Nozīmīgs ir pētījums “Latviešu romāns” (1979), kurā pirmoreiz izsekots žanra attīstībai no latviešu romāna pirmsākumiem līdz 1940. gadam, kā arī nodaļas par romānu un garo stāstu kolektīvajā monogrāfijā “Prozas žanri” (1991). 80. gados sekmējusi daudzu latviešu romānu atgriešanos literatūras apritē. Sagatavojusi izdošanai, sarakstījusi priekšvārdu vai pēcvārdu un komentārus vairāk nekā 20 grāmatām, to vidū vairākām Annas Sakses grāmatām, Mārtiņa Krieviņa "Taurupē – viss kā Latvijā" (1978) un "Taurupes romāns" (1988), Anša Leitāna "Autobiogrāfija" (1980), 1940./41. gada dzejas izlasei "Pāri slieksnim" (1980), Andreja Upīša "Laikmetu griežos" (1984) un "Zaļā zeme" (1987), Kārļa Zariņa "Kaugurieši" (1985) un "Cirka mākslinieks" (1990), Jura Dauges "Turaidas jumprava" (1987), V. J. Gregri "Latvijas karalis", Aleksandra Grīna "Nameja gredzens" un "Tobago" (visas 1989). Rūpīga avotu izpēte, literārā teksta sasaiste ar vēstures un rakstnieka biogrāfijas faktiem Ingrīdas Kiršentāles darbos apvienota ar analītisku un argumentētu vērtējumu. Ap 250 rakstu un recenziju autore.
Dzimšanas laiks/vieta
12.06.1925
Rīga
Miršanas laiks/vieta
11.09.1991
Rīga
Personiska informācija
1925: 12. jūnijā dzimusi ierēdņa un vēstures skolotājas Irmas Behmanes (1895–1988, dzimusi Riekstiņa) ģimenē.
Profesionālā darbība
1952: 15. maijā pirmā publikācija – recenzija par Annas Sakses romānu "Dzirksteles naktī" laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1954: ieguvusi filolģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Annas Sakses romāni".
1984: 30. maijā ieguvusi filoloģijas doktora grādu par pētījumu "Latviešu romāns. Žanra tapšana un attīstība līdz 1940. gadam".
1990: piešķirts Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces nosaukums.
Monogrāfijas
1955: Anna Sakse1962: Ernests Eferts-Klusais
1975: Dzīve un pasaka
1979: Annas Sakses dzīve un personība
1979: Latviešu romāns: Žanra attīstība līdz 1940. gadam
1985: Анна Саксе
1991: Prozas žanri (kopā ar Benitu Smilktiņu un Dzidru Vārdauni)
Izdevumi par rakstnieku dzīves un darba vietām
1961: Ernesta Eferta-Klusā dzīves un darba vietas1979: Annas Sakses dzīves un darba vietas
Citātu galerija
Par Ingrīdu Kiršentāli
"Viņas [Ingrīdas Kiršentāles] rakstos parasti vispirms iezīmēts plašāks konteksts, kurā ieskicētas vairākas problēmas vai izpētes virzieni, laikmeta fons vai darbības apstākļi. Tad tiek pateikts, kuru no šiem aspektiem un kāpēc apskatīs konkrētais topošais raksts, kāda ir šī aspekta vieta plašajā kontekstā. Seko tēmas izvērsums – stingri plānveidīgs, secīgs, ar dominējošu vienu līniju un ar nereti stiegru skaidru vispārinājumu, par ko liecina jaunatklātās vērtības, ko mums dod to zināšana. Faktu dominente bija vienlaikus iespēja izvairīties no tukšām frāzēm un arī laikmeta uzspiests rakstības veids, jo, kā atzina I. Kiršentāle, "... tanī laikā jau nekādas esejas nevarēja rakstīt. Eseja bija subjektīvisms, un nekādu subjektivitāti mums nevajadzēja vispār. Mums vajadzēja objektīvus vērtējumus: marksistiskus un objektīvus. Nekādu marksismu jūs ar savām esejām nevarat pamatot!""Rožkalne, Anita. Ingrīdas Kiršentāles devums latviešu literatūrzinātnē. Materiāli par radošajiem meklējumiem 20. gadsimta latviešu literatūrā. Rīga: Zinātne, 1996. 82.–83. lpp.
Nodarbes
Izglītība
–1944
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga
1945–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.
Dzīvesvieta
10.1944–12.1944
Ugāle
01.1945–09.1945
Ventspils
Strādājusi par ierēdni.
Darbavieta
01.1945–08.05.1945
Ventspils
Karavīru ietērpes daļa, kantoriste
05.1945–09.1945
Ventspils
Strādājusi dažādās padomju iestādēs
01.06.1950–1990
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Vecākā zinātniskā līdzstrādniece
Dalība organizācijās
Apglabāts
Rīga
Meža kapi
Apbalvojumi
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu literatūras zinātnē un kritikā.
1987