Inga Žolude

Dzimusi ārstu ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Kopš 2002: publicējas dažādos kultūras un literatūras plašsaziņas līdzekļos. Regulāri raksta recenzijas par latviešu un ārzemju autoru darbiem.

Romāni
2008: Silta zeme
2012: Sarkanie bērni
2013: Santa Biblia
2018: Materia botanica
2021: Vendenes lotospuķe

Stāstu krājumi
2010: Mierinājums Ādama kokam
2015: Stāsti

Garstāsti
2018: 1904. Melanholiskais valsis
2020: Livonijas debesis (grāmatā ievietots arī igauņu rakstnieka Tīta Aleksejeva stāsts)

Proza bērniem
2020: Pirmo reizi uz Zemes

Citi darbi
2023: Raksti! (kopā ar Reini Pētersonu)

Literāro darbu tulkojumi citās valodās
2008: Apfelstraße // Städtebilder. Bremen – Danzig – Riga. [Ābolu iela] Brēmene: Edition Lumière.
2008: Warm Earth (Excerpt from a novel) // Vilenica 23. international festival. Lauris Vanags. Ljubljana: Slovene Writer’s Association.
2008: Smutstvätten // Lettland berättar: Människomuseet. [Netīrā veļa] Aldis Kronbergs. Stockholm: Tranan.
2008: Topla zemlja (Odlomek iz romana) // Vilenica 23. international festival. Lili Potpara. Ljubljana: Slovene Writer’s Association.
2009: Warm Earth (Excerpt from a novel) // European First Novel Festival. Lauris Vanags.
2009: Meleg föld (szemelvény) // Európai Elsőkönyvesek Fesztiválja. Laczházi Aranka.
2011: Křídové princezny [Krītiņu princese] Michal Škrabal // Souvislosti. Nr.1. Prāga.
2011: Raudonieji vaikai: kronika // Po šiaurės dangum VII // Laura Laurušaitė. Saules delta.
2013: Ingas Žoludes proza tulkota armēņu valodā.
2014: stāsts "Netīrā veļa" (tulkotājas Margita Gailītis un Vija Kostoff) iekļauts antoloģijā Best European Fiction 2014 (Dalkey Archive Press, USA).

Citi ar literatūru saistīti darbi
2013: romāna "Sarkanie bērni" audiogrāmata (Rīga: Apostrofs).
2016: Latvijas Literatūras gada balvas 2016 koncepcijas un scenārija autore.

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Atdzejojusi Filipa Larkina, Roberta Kroforda un citu autoru dzeju.

Par romānu "Silta zeme" (Dienas Grāmata, 2008)

"Žolude par varītēm ir gribējusi attālināties no latviešu literatūras vides tradicionalitātes. Tas viņai arī lieliski izdevies, jo romānā nav ne miņas no latviešiem tik mīļās kūts semantikas. Romāna vide un personāžs, līdzīgi kā tas bija Margaritas Perveņeckas stāstos, iezīmē latviešu mūsdienu literatūrā kvalitatīvu uzsvaru maiņu, proti, novirzīšanos no sižetiskas stāstniecības kosmopolītiskas domāšanas un cilvēka esamības neizskaistinātas un baismas uzšķēršanas virzienā. Līdz ar to, iespējams domāt par literatūras procesa virzības maiņu."

Rimands Ceplis. Ģimenes sāga. Diena, Nr. 195, 2008.

Par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (Dienas Grāmata, 2010)

"Stāsti savā starpā ir ārkārtīgi atšķirīgi, turklāt ne tikai tematiski, kas būtu pašsaprotami, bet arī stilistiski – pat tik ļoti, ka lāgiem gluži vai rodas iespaids, ka tos varētu būt sarakstījuši dažādi autori. (..) No vienas puses, rodas iespaids, ka Žolude pārmēru aizrautīgi pielaiko visādu rakstnieku ādas, iemet aci spogulī – ā, šitā neder, metīs laukā, pamēģinās citu, tā arī neder, laukā, prom, varbūt nākamā izskatīsies labāk utt. – un beigu galā krājums pārvēršas tādā kā vingrinājumu burtnīcā, kurā autore ar katru stāstu demonstrē savu stilistisko varēšanu, bet, ja jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti raksta Žolude un piecos vārdos jāmēģina raksturot viņas prozu, par atbildi vienkārši jānoplāta rokas. (..) No otras – Mierinājums Ādama kokam ir no tiem gadījumiem, kad krājuma neviendabība un daudzveidība kļūst par autores trumpi. Turklāt stāsts vienmēr ir kaut kas vairāk par to, ko varētu izstāstīt, un Žoludei piemīt reti sastopamais ķēriens pateikt vairāk, nekā stāstīts tekstā, bet nestāstīt vairāk kā vajag."

Guntis Berelis. Žoludes visādās ādas. Karogs, Nr. 5/6, 2010.

Par romānu "Sarkanie bērni" (Dienas Grāmata, 2012)

"Ingas Žoludes zīme ir ne tikai pārliecinoša, izaicinoša un skaudra sievišķība, kurā viņa, iespējams, neapzināti apspēlējusi teju visu mūsu labāko "sieviešu literatūru" – Ezeru, Repši, Ikstenu, Ābeli, Manfeldi u. c., bet arī ierakstīšanās (pārsteidzoši, ja ņem vērā viņas izaicinoši kaitinošo tēlainību!) sava veida tautiski ekoloģiskajā mūsu literatūras līnijā ar lauku māju, dārzu un jūras romantizētajām vidēm. Saskaņā ar šo - dabasbērna koncepciju piedzimšanas process romānā simboliski atveidots kā atspārnošanas process. Un, ja Kafkas aprakstītajā metamorfozē riebums rodas, varonim pakāpeniski iegūstot kukaiņa perspektīvu, tad Ingai Žoludei kukaiņi un putni piedzimst par cilvēkiem, taču viņu dzīve izvēršas ne mazāk pretīga."

Ilva Skulte. Augšana un nieze. Diena, 27.04.2012.

Par romānu "Santa Biblia" (Dienas Grāmata, 2013)

"Žoludes trumpis ir precīza un izkopta, taču dabiska un nekonstruēta valoda, kas ļauj nesaviebjoties lasīt arī visai naturālistiskas ainas. Romāna sirreālā laiktelpa un Nīmas mīlestība pret Geraldu veiksmīgi attīstīta arī psiholoģiski. Mazāk izdevusies šķiet sižeta līnija par bijušo prostitūtu Santu un viņas īpašajām attiecībām ar Santa Biblia. Santas tēla duālisms vedina vilkt paralēles ar Baltijas literatūrā jau deviņdesmitajos gados apspēlēto Marijas Magdalēnas tēlu. Par spīti visām šīm interesantajām un latviešu literatūrā salīdzinoši reti sastopamajām atsaucēm uz reliģiju, biezajam simbolu slānim, kam cauri varētu rakties kā teologi, tā filozofi, literatūrzinātnieki un kultūras vēstures pētnieki, raitajam sižetam, precīzajiem, aforistiskajiem teikumiem, kas lasītājam atvieglo identificēšanos ar tekstu un pamatīgajam darbam, kuru romāna autore acīm redzami ieguldījusi, lai pēc iespējas precīzāk attēlotu sievietes un reliģiju dialogu, galu galā Santa Biblia tomēr sagādā vilšanos tieši pārāk vienkāršotā un banālā atrisinājuma dēļ. Vienīgais interesantais, kas sakāms par noslēgumu, – tas ir veiksmīgs māksliniecisks triks, kas, lai gan sagādā ar informāciju un tēliem apgādātajam, tāpēc jau feministiski noskaņotajam lasītājam vilšanos, tomēr vienlaikus arī iznīcina visu iepriekš uzrakstīto, liekot izbrīnītam un neizpratnes pilnam atgriezties izejas punktā, proti, vēstījuma sākumā, lai, kopā ar misijistiem soļojot cauri stacijām, atkal mēģinātu atbildēt uz jautājumu par sievietes sūtību, tās saistību ar reliģiozitāti un, galu galā, pasaules glābšanu."

Ilze Jansone. Sievietes izglābs pasauli. Punctum, 22.05.2014.

Par stāstu krājumu "Stāsti" (Dienas Grāmata, 2015)

"Ingas Žoludes jaunākā literārā artava apliecina vērā ņemamu rakstnieces izaugsmi, turklāt apliecinot, ka reālpsiholoģiskā tradīcija latviešu literatūrā tomēr neizirst. (..) "Stāstu" ieguvums ir godīgākā (..) sievietes un vīrieša attiecību anatomija jaunākajā latviešu literatūrā. (..) Stilistiski un emocionāli tik dažādie stāstu varoņi ir – lai cik absurdi tas šķistu – "īsti" cilvēki, kuri ar savu rīcību līdzās cildenajam un trauslajam rada arī rūgtuma un zemiskuma pēcgaršu. (..) Krājumu stiprina rafinēti pievilcīgais humors ("Putekļi") un skaidra nopietnība ("Mati"), kas šoreiz ir daudzkārt dziļāka un nobriedušāka par autores iepriekšējām psihodrāmām. (..) "Stāsti" galvenokārt ir nerimstoši plūstošas dzīvības apliecinājums, brīvi no latviešu literatūras pašradītās mitoloģijas spožuma un posta – tik bieži liekā nolemtības smaguma."

Arnis Koroševskis. Tā, lai var redzēt ceļu. Domuzīme, Nr. 1, 2016, 57. lpp.

Par romānu "Materia Botanica" (Dienas Grāmata, 2018)

"Žolude acīmredzami jūtas un rīkojas spēcīgāk un drošāk īsprozas žanrā, kuru pati ir izkopusi līdz kristāldzidram līmenim (joprojām viena no desmitgades nenovērtētākajām grāmatām ir "Stāsti" (2015), kuros autores izaugsme salīdzinājumā ar krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (2010) bija gluži vai kolosāla). Savdabīgs izņēmums šajā gadījumā ir romāns "Sarkanie bērni" (2012), kurā analoģisko ģimenes un paaudžu attiecību jautājumu autore risina emocionāli piesātinātā, teju vai personīgā intonācijā. Diemžēl diloģijā ["Silta zeme" (2008) un "Materia Botanica" (2018)] – gluži tāpat kā romānā "Santa Biblia" (2013) – ir pārāk daudz liekā un haotiskā. Vēl jo ļaunāk – atšķirībā no autores pēdējā romāna, kurš lasītājā radīja vēlmi just līdzi tā elles lokus izstaigājušo varoņu likteņiem, "Siltas zemes" un "Materia botanica" ģimenes savrupums, agonija, eksistenciālie meklējumi un monumentālais atsvešinājums ir ne tikai neuzrunājoši, bet šķiet nepārliecinoši un mākslīgi."

Arnis Koroševskis. Bioloģiskais sapnis. Satori, 22.11.2018.

Par garstāstu "1904. Melanholiskais valsis" (Dienas Grāmata, 2018)

""1904. Melanholiskais valsis" ir Žoludes līdzšinējai daiļradei kaut kādā mērā netipisks. Proti, prozā viņa allaž ir tik uzstājīgi distancējusies no reāliem faktiem un norisēm, ka lāgiem rakstnieces darbos sižets izvēršas ārpus laika un telpas un viņas proza, gan saglabājot augstu nosacītības pakāpi, atgādina tādu kā butaforiju, kurā "laika elpu" ienes vien dažas kultūrzīmes (..) "1904. Melanholiskais valsis" ir principiāli citāds. Stāstā zibinās reālas vēsturiskas personības, darbība notiek reālās vietās, arī ļoti lakoniskais 20. gs. sākuma ikdienas raksturojums šķiet trāpīgs un precīzs. (..) Žoludei [ieviest ticamības ilūziju] izdevies reti veiksmīgi, turklāt ar apbrīnojami skopiem līdzekļiem. Stāsta apjoms ir tikai mazliet vairāk par četrdesmit mazformāta lappusēm, taču autores skatījums ir bezmaz panorāmisks. (..) Iekšējais konflikts, kurš lielā mērā noteica Dārziņa dzīvi, izrādījies tik auglīgs, ka jau pārdesmit gadus pēc Dārziņa nāves mitoloģizējās un pārtapa par reti pliekanu un bezmaz komisku leģendu. Inga Žolude popkultūras mitoloģijas virskārtiņu ir noslīpējusi nost un visām tajā iesaistītajām personām no jauna piešķīrusi gluži cilvēciskas iezīmes."

Guntis Berelis. Priekšvārds meistardarbam. konTEKSTS, Nr. 3, 2019, 9. lpp.

rakstniece

Eiropas Savienības Literatūras balva
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam".
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais oriģinālliteratūras darbs
Nominants
2011

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Balva piešķirta par romānu "Sarkanie bērni".
Proza
2012

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Balva piešķirta par romānu "Sarkanie bērni".
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Nominācija piešķirta par darbu "Stāsti"
Labākais prozas darbs
Nominants
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2019

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2021

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2022