Indulis Zvagūzis

Dzimis rentnieka ģimenē.
Darbu oriģināli atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

50. gadu beigās pievērsies grāmatu ilustrēšanai un mākslinieciskajai apdarei. 
No 1959. gada I. Zvagūzis piedalījās izstādēs, sešdesmitajos gados gleznoja ainavas akvareļa tehnikā. 
1963. gadā kopā ar Uģi Mežavilku izveidoja personālizstādi Madonā. 
70. un 80. gados veica līgumdarbus izdevniecībās "Zinātne" un "Zvaigzne", zīmēja ilustrācijas latviešu periodiskajiem izdevumiem – žurnāliem "Bērnība", "Draugs", "Zīlīte", "Padomju Latvijas Sieviete", "Veselība" un "Zvaigzne", kā arī pasaku kalendāriem. Ar I. Zvagūža ilustrācijām un grafisko apdari pie lasītājiem nonākuši folkloras, bērnu un pieaugušo daiļliteratūras izdevumi, kā arī mācību grāmatas.

ILUSTRĒTIE DARBI

1960: Antanas Baranauskas"Anīkšu sils".
1963: Bruno Saulītis "Ziema klāt".
1964: "Bārenīte un mātes meita".
1965: "Padomju Latvija” (Sovetskaja Latvija).
1965: Rainis "Puķu lodziņš".
1965: Fransuā Rablē "Gargantija un Pantagriēls".
1966: Vija Ripa (sast.) "100 mīklu".
1967: Žanis Grīva "Bitītes Dūcenītes ceļojums".
1967: Ferencs Kašaji "Telecilvēks".
1968: Aspazija "Zila debess zelta mākoņos".
1968: "Garā pupa".
1969: Ernests Eferts-Klusais "Plinšu sieva".
1969: Vilis Samsons "Kurzemes katlā. Partizāņu un frontes izlūku cīņas 1944-1945".
1969: Aleksandrs Čaks "Kļava lapa".
1970: Hanss Kristians Andersens "Princese uz zirņa".
1971: Herberts Dorbe "Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī".
1971: "Vērša būdiņa" (latviešu tautas pasaka, pasaku kalendārs).
1971: Teodors Dreizers "Važas".
1972: Pērs Lāgerkvists "Punduris".
1972: Brāļi Grimmi "Ansītis un Grietiņa".
1973: Jūlijs Vanags "Mazā Mikiņa lielie darbi".
1974: Kārlis Grigulis "Zīlītes dziesma".
1974: Kārlis Skalbe "Kaķīša dzirnavas".
1975: Rejs Bredberijs "451 grāds pēc Fārenheita".
1975: Ojārs Vācietis "Tās dienas acīm".
1977: Alberts Bels "Būris".
1978: Harijs Gāliņš "Laivas lellis".
1982: "Zirgi" (krāsojamā grāmata).
1984: Bernārs Klavels "Spānietis”.
1985: Džeimss Boldvīns "Bildstrītas blūzi".
1987: Regīna Ezera "Pie klusiem ūdeņiem".
1989: Agata Kristi "Rodžera Ekroida nāve".
1991: Imants Auziņš, Nora Kalna "Mūža acis".
1994: Jānis Poruks "Pērļu zvejnieks".
1995: Dāņu pasakas.

PAR INDUĻA ZVAGŪŽA DIPLOMDARBU

"Mūsu Mākslas akadēmijas gadskārtējā diplomdarbu izstādē pērnvasar vērīgs skatītājs labu brīdi pakavējās arī pie paprāvas, pelēkas krāsas toņos darinātas gleznas kas, gan nedaudz atturīgi, taču veiksmīgi gleznota, attēloja burātāju gatavošanos sacīkstēm. Priekšplānā smiltīs izklāts liels audums, pāris cilvēku tam piestiprina ciparus un burtus, tālāk – ūdens malā jachtu grupa un pāri visam vējaini mākoņi. Liekas, nekas sevišķs, parasta, redzēta aina, kas nepārsteidz kārtējā jaunuma alkstošos. Un tomēr gleznotāja lnduļa Zvagūža diplomdarbs nebija vieglu roku malā stumjams – monumentālais kompozicionālais vēriens, savdabīgais kolorīts, rūpīgi veidotās krāsu saskaņas runāja oriģinālu valodu, kas jo sevišķi izdalījās slikti tradicionālās "brūnās mērces" noskaņās darināto gleznojumu vidū. Jā tiešām jaunais mākslinieks bija spējis teikt pats savu vārdu." 

Skulme, J. Būsim pazīstami. Indulis Zvagūzis. Stars, 18.07.1957. Nr. 83.

I. ZVAGŪZIS KĀ MĀKSLINIEKS

"Lai cik skaisti būtu rakstnieku stāsti, dzejoļi, pasakas, šķiet, ka bērnu acīs tie noteikti zaudētu daļu no sava savdabīgā skaistuma, ja tos neilustrētu mākslinieki. Tādēļ tikpat rūpīgi kā rakstnieku darbus “Zīlīte” izvēlas arī māksliniekus, kas tos ilustrēs, jo katram māksliniekam taču ir savs īpatnējs rokraksts, vienam labāk patīk jautras pasakas un humors, citi turpretī labprātāk zīmē nopietnākus stāstus. Dažiem patīk zīmēt dzīvniekus, citiem nerātnus puikas. Viens no māksliniekiem, kas ilgus gadus sadarbojas ar "Zīlīti", ir mākslinieks Indulis Zvagūzis, žurnāla "Zīlīte" redakcijas kolēģijas loceklis. Indulis Zvagūzis izvirza stingras prasības savu un citu mākslinieku darbiem arī izdevniecībā "Liesma", kur viņš jau ilgāku laiku strādā par galveno mākslinieku." 

Indulis Zvagūzis. Zīlīte, 01.12.1978.

PAR H. K. ANDERSENA PASAKU ILUSTRĀCIJĀM

"Ilustrēta Andersena pasaku grāmata Latvijā pirmo reizi izdota 1897. gadā, to rotā melnbalti zīmējumi. Krājums “Princese uz zirņa”, kura māksliniecisko apdari un ilustrācijas veidojis Indulis Zvagūzis, jāatzīst par pagaidām mākslinieciski veiksmīgāko Andersena pasaku grāmatu latviešu valodā. Nav viegls uzdevums ilustrēt tik plašu pasaku krājumu. Pārdomātai jābūt ilustrējamo pasaku atlasei, pie tam vienā ilustrācijā jāprot atklāt būtisku momentu no pasakas sižeta (ievērojot tās idejisko saturu) un galvenos varoņus raksturīgās situācijās. Ar labu gaumi un pasaku satura izpratni Indulis Zvagūzis veidojis melnbaltos iniciāļu zīmējumus."

Stepiņš, Laimonis. Jauna Andersena pasaku grāmata. Karogs, 01.01.1971.

gleznotājs
grafiķis
ilustrators

1947
Madonas vidusskola
Madona

1948–1956
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Glezniecības nodaļa. Absolvējis ar Eduarda Kalniņa vadībā izstrādāto diplomdarbu "Gatavošanās regatei".

1947–1948
Ļaudonas 6-klašu pamatskola
Ļaudona
Skolotājs

1958–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Mākslinieciskais redaktors

1977–1988
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Mākslinieciskais redaktors. No 1980. gada - vecākais mākslinieciskais redaktors.

1964
LPSR Mākslinieku savienība
Rīga

1994
Rīgas Pirmie Meža kapi