Indra Gubiņa
08.08.1927 – 12.12.2017
Indra Gubiņa (1927–2017) – rakstniece. Literāros darbos pievērsusies galvenokārt trimdas latviešu sadzīvei Anglijā un Kanādā, svešās vides, personības, paaudžunesapratnes radītiem psiholoģiskiem konfliktiem, attiecībām ģimenē un sievietes iekšējai pasaulei. Darbos kavējas pie cilvēku savstarpējām attieksmēm, mīlestības, laulības, dzīves jēgas un mākslas jautājumiem. Rakstniece atspoguļo sava laikmeta dzīvi un kultūru un cenšas rādīt cilvēkus tādus, kādus viņa tos redz, — šī laika cilvēkus ar viņu problēmām. Dzejā ļoti nozīmīgi patriotiskie motīvi un folkloras elementi.
Dzimšanas laiks/vieta
08.08.1927
Līvbērze
Dzimusi Līvbērzes pagastā.
Miršanas laiks/vieta
12.12.2017
Toronto
Personiska informācija
Dzimusi kara ierēdņa Kārļa Bencona (1901–1988) un Anetes Bencones (dzim. Kronīte; 1901–2001; dzimusi Līvbērzes pagasta "Upēs") ģimenē; māsas Biruta Skujiņa, Anna Rostoka-Plēsuma.
1950: rudenī apprecējās ar sporta žurnālistu Gunāru Gūbiņu (1925–1987).
1952: ar ģimeni pārcēlās uz Kanādu; 1953: dēls Arnis, 1956: meita Nora.
Daudz ceļojusi (Meksika, Austrālija, vairākas Eiropas valsts) un ceļojumu iespaidi ietverti vairākās ceļojumu aprakstu grāmatās.
Stāsti, dzejoļi, apceres, mākslas recenzijas, ceļojumu apraksti publicēti latviešu trimdas periodiskajos izdevumos.
Savus darbus rakstniece lasījusi rakstnieku cēlienos Kanādā, ASV, Anglijā Austrālijā, Zviedrijā un Vācijā.
Mācījusi Toronto latviešu svētdienas skolā un latviešu jauniešu semināros Toronto un citviet.
Indra Gubiņa - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1948: ar Indras Bencones vārdu publicēta miniatūra / stāsts "Mājās" baltiešu kristīgo studentu apvienības latviešu nozares izdevumā "Dzirkstele" 4. numurā (aprīlis).1948: kultūras un mākslas mēnešraksta 1. numurā (maijs) publicēts dzejolis "Pavasara vēji".
1951: pirmā publikācija ar Indras Gubiņas vārdu – stāsts "Rudens mīlestība" laikrakstā "Londonas Avīze" 30. decembrī.
STĀSTU UN NOVEĻU KRĀJUMI
1958: "Draugam nepiemērota sieva".1963: "Par sapņiem nemaksā".
1967: "Rītdiena neskaitās"
1974: "Ar diviem punktiem teikums nebeidzas".
1980: "Sidrabkāzas".
ROMĀNI
1959: "Zelta ieleja".1965: "Gandrīz karaliene".
1970: "Raksts putekļos".
1973: "Ziema nāk pretim".
1976: "Iztiksim bez mēness" (J. Jaunsudrabiņa balva).
1979: "Ir katram sava pasaule".
1983: "Uz vienpadsmito stāvu".
"Spoguļa lauska" (laikrakstā "Latvija Amerikā" 1959–1960)
"Es gribu dzīvot" (laikrakstā "Londonas Avīze" 1965–1966)
1986: "Uz akmeņa stāvēdams" (K. Barona prēmija).
1990: "Dzilnas dziesma".
1994: "Vai slīdēja mākonis" (PBLA Kultūras fonda balva 1994; periodikā 1993: ar nosaukumu "Bertolds un Ranta" publicēts Latvijā laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa", savukārt laikrakstā "Laiks" tajā pašā 1993: ar nosaukumu "Vai slīdēja mākonis")
1997: "Kā es tevi mīlēju" (Latvijā).
2001: "Pienākums nav mīlestība".
2003: "Sārta svītra debesīs".
2008: "Vēlreiz turp un atpakaļ".
CEĻOJUMA PIEZĪMES
1984: "Kaza kāpa debesīs".1988: "Ar gliemežvāku".
1993: "Ar ēzeli uz Akropoli" (K. Gopera fonda balva 1994).
DZEJA
1974: "Paskaties kļavā" (kopā ar G. Janovski).1979: "Dziesma – tevī esmu".
1982: "Pār plašu jūru".
1989: "Vai ilgi vēl?" (kopā ar G. Janovski).
1999: "Dīvainā spēle".
1976: Latviešu preses biedrības Kanādas kopas balva par īsprozas grāmatu "Ar diviem punktiem teikums nebeidzas".
Citātu galerija
"Indra Gubiņa nu ir tāda burve ka, lasot viņas stāstus, arī mēs paši visu pārdzīvojam. Rakstniece pārāk neapgrūtina ar sausiem faktiem. Viņa it kā ņem lasītāju pie rokas un sev visur līdz."
Kalniņš, Nikolajs. Ar gliemežvāku. Latvija Amerikā, 1988, 22. okt.
"Kā Kaza kāpa debesīs, tā Ar gliemežvāku ir kaut kas vairāk nekā vienkārša reportāža par kādu ceļojumu vienā vai otrā pasaules stūrī, jo šīs ceļojumu grāmatas lasot, atklājas rakstnieces kulturāli bagātā, cilvēku iekšējo problēmu jūtīgas risinātājas personība. [..] Skaisti ir Indras Gubiņas dabas apraksti, kas vietumis robežojas ar dzeju prozā."
Kliešmete, Anna. Ar gliemežvāku. Universitas, Nr. 64, 1989.
"Dzejoļus Indra Gubiņa sākusi rakstīt, kad klajā jau nākušas prāvs skaits romānu un stāstu grāmatu, arī interesantie stāstījumi par redzēto un piedzīvoto ceļojumos. Ar saviem romāniem autore ieguvusi plašu interesi un atzinību. Indrai Gubiņai nekad nav bijis jāžēlojas, ka viņas grāmatām nebūtu lasītāju. Ja romānos viņa attēlo daudz un dažādu cilvēku dzīvi svešumā, tad liekas, ka dzejā viņa izsaka savas personīgās izjūtas, pārdzīvojumus un vērojumus. Daudzus no saviem dzejoļiem viņa veltījusi vientulības stundām un domu ziediem, kas radušies šādos brīžos."
Rumberga, Julieta. Kaut kur virs tevis ir saule. Treji Vārti, Nr. 190, 1999.
"Savos darbos I.Gubiņa visbiežāk kavējas pie cilvēku savstarpējām attieksmēm, mīlestības, laulības, dzīves jēgas un mākslas jautājumiem. Rakstniece atspoguļo sava laikmeta dzīvi un kultūru un cenšas rādīt cilvēkus tādus, kādus viņa tos redz, – šī laika cilvēkus ar viņu problēmām. Viņas dzejā ļoti nozīmīgi ari patriotiskie motīvi un folkloras elementi. Kā savā prozā, tā ari dzejā Indra Gubiņa palikusi dziļi latviska un šo latvisko pasaules uztveri viņa pratusi ļoti saistošā veidā sniegt arī saviem lasītājiem."
M. Kr. Indra Gubiņa Ņujorkā. Laiks, 1983, 7. maijs.
Par romānu "Ir katram sava pasaule" (1979; Grāmatu Draugs)
"Indra Gubiņa ir ļoti redzīga aktuālās latviešu trimdinieku dzīves vērotajā, izpratēja un tēlotajā. Arī viņas jaunākais darba - romāns Ir katram sava pasaule, kura darbība risinās Anglijā Londonā un tās apkaimē. Īsti spilgti atspoguļo daudzas zīmīgas trimdinieku dzīves parādības un problēmas. Rakstnieces stiprā puse ir apgaismot šo problēmu psiholoģiskos motīvus un to izpausmes. Romāna vielas izkārtojums interesants tādā ziņā, ka tanī katra nodala ir it kā patstāvīga novele vai stāsts, kur centrā viena pēc otras ievirzītas atsevišķās romānā sastopamās personas, viņu dzīves gaitas, pārdzīvojumi un raksturu īpatnības. Te. tātad, nav viena vienīga centrāla tēla, tā sauktā galvenā varoņa, bet vairāki. [..] Cauri visam romānam kā virstēma vijas ģimenes locekļu, īpaši vira un sievas, arī saderināto, nespēja dzīvot īsta un tuvā saskaņā, tiem katram ir "sava pasaule". [..] Apskatāmajā romānā nav lielu un dramatisku notikumu, tomēr rakstnieces stāstījums saistīt saista ar valodas tēlainību, vienkāršību un skaidrību. lepriecina raitie un trāpīgie dialogi."Valtere, Nora. Indras Gubiņas Ir katram sava pasaule. Universitas, Nr. 46, 1980.
Par stāstu krājumu "Sidrabkāzas" (1980)
"Stāstu kopīgais motīvs par cilvēka ilgam pēc īstas tuvības draudzība un mīlestība piešķir grāmatai vienību, un liek lasītajam dziļāk ieskatīties cilvēka un atzīt, ka cilvēks sava būtība ir vientuļš gājējs."Cēbere, Irma. Universitas, Nr. 48, 1981.
Par romānu "Uz vienpadsmito stāvu" (1983)
"Indra Gubiņa savā jaunākajā romānā Uz vienpadsmito stāvu, tāpat kā vairākās iepriekšējās grāmatās, iesniedzas šo jūtīgo attieksmju kompleksā ar apzinīgu un bijīgu cieņu pret tiem trauslajiem pavedieniem, kas cilvēku dzīves un dienas saista, bet kas nekopti, neievēroti, pārāk saspriegti var arī ļoti sāpīgā veidā pārtrūkt. Sava jaunā romāna cilvēku raksturu koncentrēto zīmējumu rakstniece uzlikusi ar atmiņu atblāzmām, kārtojot lietas, pārceļoties uz jaunu dzīvokli - vienpadsmitajā stāvā. Tas notiek diennakts laika posmā. Tā rakstniece redzīgi devusi savam romānam virzīgu kompozīcijas ietvaru. Romāna centrā ir trīs personu ģimene - sieva Sarma, vīrs Arvīds un viņu meitene Margrieta. Viņi ir ieceļotāji un savas ģimenes dzīves sācēji Kanādā, kas ap dienām un jūtām savij kāpinātas raizes, kādu nav iezemiešiem: svešā valoda, ierobežota darba izvēle, tuvinieku un pierasto draugu trūkums jaunajā dzīves rietā. [..] Romāns Uz vienpadsmito stāvu uzrakstīts ļoti koncentrētā stāstījumā, kurā nav lieko vārdu vai teikumu. Notikumu psiholoģiskais sasējums ir ciešs. Raksturu izgleznojums un "saāķējums" lasītāju rauj uz priekšu: kas būs tālāk? Dialogu saspriegums pilns ar jūtu apakštoņiem."Klīdzējs, Jānis. Indras Gubiņas iekšredze. Latvija Amerikā, 1983, 25. jūn.
Par romānu "Dzilnas dziesma" (1990, Amber Printers)
".. viens no spēcīgākajiem psīcholoģiskiem romāniem, kas pēdējā laikā parādījušies. Interesants ir šī romāna galvenais temats: atraitnes mēģinājums samierināties ar savām sāpēm, cenšanās iekļauties normālā dzīvē. Šķiet, ka Gubiņas romāns ir vienīgais, kas šo tematu apstrādājis tik pilnīgā veidā. Katrā ziņā romāns var interesēt ne tikai latviešu literatūras vēsturniekus, bet arī psīchologus, kas psīcholoģisku problēmu var skatīt iestrādātu mākslas darbā. Psīcholoģiskā romānā, kurā sīki un rūpīgi iztirzātas galvenās personas emocijas, stāstījumam nav tik liela nozīme kā sadzīves romānā. Fābulai ir tikai sekundāra loma. Tā ir balsts, ap kuru rakstnieks var vīt jūtu, pārdzīvojumu, domu analizēs, centrs, kas daudziem psīcholoģiskiem samezglojumiem dod zināmu kārtību un jēgu. Pārdzīvojumi - no vissmagākiem līdz visvieglākiem - var tīties ap šo centrālo balstu."Bērziņa, Lūcija. Indra Gubiņa: Dzilnas dziesma. Universitas, Nr. 68, 1992.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Bencone
Ceļojums
Lielais kanjons
Hurons
Daudzas vasaras atvaļinājuma dienas Indra Gubiņa pavadīja pie šī ezera, kur ģimenei bija neliela vasaras mājiņa.
10.1955
Hamiltona
Piedalījās Latviešu Kultūras dienu Kanādā rakstnieku vakarā.
01.1958
Monreāla
Piedalījās rakstnieku rītā Kanādas Latviešu Kultūras dienu ietvaros.
1959
Itālija
1959
Francija
1959
Vācija
1959
Skotija
05.1959
Anglija
31. maijā uzstājas DVF Bradfordas Daugavas vanadžu sarīkojumā.
1960
Itālija
01.1960
Londona
Piedalās Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā.
04.1960
Otava
Piedalījās literārā pēcpusdienā.
04.1960
Detroita
Piedalās muzikāli literārā sarīkojumā.
01.1961
Bostona
Piedalās Preses balles Rakstnieku dienās.
01.1962
Čikāga
Piedalās Rakstnieku cēlienā Kultūras dienu Draudzīgā aicinājuma ietvaros.
07.1962
Čikāga
Piedalās jauno literātu sarīkojumā Jaunatnes dienu ietvaros.
05.1963
Bufalo
Piedalās literārā sarīkojumā.
09.1963
Londona
Literārs sarīkojums.
04.1964
Monreāla
Piedalījās rakstnieku vakarā.
03.1965
Londona
Piedalījās rakstnieku pēcpusdienā.
09.1965
Grandrepidsa
Piedalījās rakstnieku vakarā Kultūras dienu ietvaros.
1967
Bahamu salas
1968
Muskoka
Vasarā 3 nedēļas pavadīja pie Six-mile-lake, Ontario provincē.
08.1968
Hannovere
Piedalījās Eiropas Latviešu dziesmu svētku Rakstnieku sarīkojumā.
10.1968
Milvoki
Piedalījās Preses dienu literārā sarīkojumā.
09.1970
Milvoki
Piedalās literārā sarīkojumā.
04.1971
Florida
02.1972
Barbarosa
04.1972
Florida
04.1972
Grandrepidsa
Piedalās literārā sarīkojumā.
04.1972
Kalamazū
Piedalās literārā sarīkojumā.
06.1972
Itālija
1973
Somija
01.1973
Otava
Piedalās rakstnieku sarīkojumā.
07.1973
Ķelne
Piedalās Eiropas Latviešu dziesmu svētkos, rakstnieku rītā.
09.1973
Klīvlenda
Piedalās Amerikas Latviešu dziesmu svētkos, Rakstnieku cēlienā.
02.1974
Ņujorka
09.1974
Anglija
Turneja; lasīja savus darbus DVF izkārtojumā: 7. septembrī Mansfildā, 8. septembrī Notinghamā, 12. septembrī Donkasterā, 13. septembrī Boltonā, 14. septembrī Bradfordā, 21. septembrī; Korbijā; 22. septembrī Londonā.
1975
Anglija
Piedalījās Anglijas Latviešu dziesmu dienās, rakstnieku sarīkojumā.
03.1975
Otava
Latviešu kultūras dienu rakstnieku rītā.
06.1975
Mičigana
Piedalījās LaRAs rīkotajā Rakstnieku nedēļā Gaŗezerā.
08.1975
Lestera
Piedalās Anglijas Latviešu dziesmu dienu Rakstnieku cēlienā.
1976
Meksika
1976
Īrija
1976
Anglija
01.1977
Monreāla
Piedalījās Kultūras dienu literārajā sarīkojumā.
07.1977
Londona
Piedalījās Dziesmu dienās Londonā.
08.1977
Norvēģija
11.1977
Hamiltona
Lasīja savus darbus 18. novembra sarīkojumā.
15.12.1977–03.1978
Austrālija
Piedalījās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās, 2.-12. janvārim piedalījās 2. Rakstnieku nedēļā Džīlongā.Ielidoja Sidnejā, 30. janvārī literārs sarīkojums Brisbenā, 18. martā literārs sarīkojusm Adelaidē.
08.1978
Anglija
Pavada atvaļinājumu, satiekas ar draugiem, atpūšas Anglijas jūrmalā.
08.1979
Gotlande
Piedalījās PLBA Dziesmu dienu rakstnieku sarīkojumā.
02.1980
Ēģipte
06.1980
Anglija
Lasīja savus literāros darbus DVF nodaļās: 1. jūnijā, Bradfordā; 4. jūnijā, Donkasterā; 5. jūnijā, Notinghamā; 6. jūnijā, "Straumēnos".
11.1980
Florida
02.1981
Venecuēla
03.1981
Kalamazū
Piedalās Kultūras dienās.
04.1981
Madeira
04.1981
Spānija
05.1981
Portugāle
09.1981
Aļaska
Rudenī.
09.1981
Jukona
Rudenī.
09.1981
Vankūvera
Piedalījās literārā sarīkojumā.
11.1981
Vinipega
Piedalās literārā sarīkojumā.
1982
Skotija
1982
Anglija
Piedalās Anglijas Latviešu dziesmu dienās Līdsā.
02.1982
Meksika
06.1982
Portlenda
Piedalās LaRAs kongresā un Rietumkrasta Dziesmu svētku rakstnieku cēlienā.
1983
Rokija kalni
01.1983
Kvebeka
02.1983
Londona
Piedalījās Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā.
03.1983
Klīvlenda
Piedalās literārā sarīkojumā.
03.1983
Otava
Lasa dzeju literārā sarīkojumā.
04.1983
Ņujorka
Piedalās Ņujorkas studenšu korporāciju kopas rīkotā literārā pēcpusdienā.
05.1983
Florida
04.1984
Anglija
Piedalījās rakstnieka Eduarda Līča 100-gades svinībās.
08.1984
Minstere
Piedalījās Eiropas Latviešu dziesmu dienu Rakstnieku cēlienā.
11.1984
Kalgari
Piedalās 18. novembra sarīkojumā.
1985
Ziemeļmaķedonija
1985
Bosnija un Hercegovina
1985
Horvātija
04.1985
Florida
1986
Īrija
1986
Anglija
Piedalījās Anglijas dziesmu dienu rakstnieku cēlienā Lesterā, bija arī Londonā.
1986
Vācija
11.1986
Kopenhāgena
Uzstājās 18. novembra sarīkojumā.
03.1987
Kirasao
04.1987
Mineapolisa
Piedalās Studenšu korporācijas literārā sarīkojumā.
06.1987
Kalamazū
Piedalās Rakstnieku nedēļā`87.
10.1987
Florida
12.1987
Meksika
1988
Anglija
1988
Skotija
05.1988
Kalamazū
07.1988
Indianapolisa
Piedalās8. vispārējos dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.
03.1989
Dominikānas Republika
03.1989
Vašingtona
Piedalās literārā sarīkojumā.
04.1989
Tenerife
07.1989
Losandželosa
Piedalās Rietumkrasta XI dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.
10.1989
Arizona
Rudenī apmeklējusi Grand Canyon nacionālo parku, tuksnešus u tml.
10.1989
Sentpītersburga
11.1989
Florida
1990
Grieķija
Rudenī
1990
Krēta
1990
Menas sala
09.1990
Vašingtona
Tikšanās ar lasītājiem literārā sarīkojumā.
12.1990
Rīga
Aicināta piedalīties Rakstnieku nedēļā.
1991
Dominikānas Republika
04.1991
Florida
04.1991
04.1991
Monreāla
Tikšanās ar lasītājiem literārā vakarā.
08.1991
Latvija
01.1992
Dominikānas Republika
04.1992
Florida
07.1992
Sietla
Piedalījās XII Rietumkrasta Latviešu dziesmu svētku rakstnieku cēlienā.
10.1992
Klīvlenda
Piedalās literārā sarīkojumā.
04.1993
Sentpītersburga
Piedalās literārā sarīkojumā.
06.1993
Labradora
06.1993
Ņūfaundlenda
08.1993
Elka parks Katskiļi
Piedalās 3x3 nometnes literārā sarīkojumā Katskiļos.
09.1993
Elka parks Katskiļi
Piedalās literārā pēcpusdienā Katskiļos.
06.1994
Latvija
Literāra pēcpusdiena Kuldīgā, Rīgā.
06.1994
Latvija
12.1994
Florida
1995
Īrija
02.1995
Arizona
03.1995
Kalifornija
08.1995
Anglija
Londonā piedalījās 8. Globālo Daugavas Vanagu dienu Rakstnieku rītā.
08.1996
Elka parks Katskiļi
Lasīja dzeju 3x3 nometnē Katskiļos.
12.1996
Sentpītersburga
Piedalījās literārā sarīkojumā ar dzejas lasījumu.
07.1997
Klīvlenda
Piedalās Amerikas latviešu 10. vispārējo dziesmu svētku Rakstnieku rītā.
12.1998
Florida
12.1998
Sentpītersburga
Latviešu rakstnieku apvienības (LaRA) saiets ar literārām pēcpusdienām.
07.1999
Thousand Oaks
Piedalījās Rietumkrasta XIII dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.
12.1999
Florida
06.2000
Latvija
13. jūnijā Rīgā Latvijas Rakstnieku savienības mājā Kuršu ielā 4 notika autorvakars.
03.2001
Havaju salas
06.2002
Arizona
11.2002
Monreāla
Piedalās ar runu 18. novembrim veltītā sarīkojumā.
08.2003
Sanfrancisko
Piedalās Rietumkrasta XIV dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.
06.2004
Islande
03.2005
Bostona
Piedalās Ērika Raistera piemiņas fonda sarīkojumā.
04.2006
Azoru salas
2007
Kostarika
Dalība organizācijās
Latviešu preses biedrība
Toronto
Darbojās Kanādas kopā.
Dzīvesvieta
1928–1944
Jelgava
1947–1952
Bredforda
1952–2017
Toronto
1952
Kvebeka
Izglītība
1935–1944
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava
Mācījās institūta paraugpamatskolā un pirmajās ģimnāzijas klasēs.
29.08.1945–27.02.1947
Lībekas Latviešu ģimnāzija
Lībeka
1948–1949
Bredforda
Mācījās Bredfordas Tehniskajā koledžā.
1960–1963
Toronto Universitāte
King's College Cir 27, Toronto
Absolvējusi Mākslas zinātņu fakultāti, iegūstot bakalaura grādu mākslas zinātnēs.
1968
Toronto Universitāte
King's College Cir 27, Toronto
Absolvējusi ar grādu bibliotēkzinātnēs.
Darbavieta
1963–1968
Toronto
Toronto Mākslas galerija
1968–1985
Toronto Universitāte
King's College Cir 27, Toronto
Strādāja universitātes Toronto bibliotēkā.Scarborough & Erindale College Libraries of the University of Toronto.
Apcietinājums
03.1989
Baltais nams, Vašingtona
Piedalās literārā sarīkojumā.
Apbalvojumi
Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par romānu "Iztiksim bez mēness".
Rakstniecības nozarē
1979
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Uz akmeņa stāvēdams".
Rakstniecības nozarē
1987
PBLA Kultūras fonda Goda balva
Prēmija piešķirta par romānu "Vai slīdēja mākonis?".
1994
Goppera fonda balva
Balva piešķirta par ceļojumu grāmatu "Ar ēzeli uz Akropoli".
Literatūras un preses nozarē
1994
PBLA Kultūras fonda Goda balva
Par dzejas krājumu "Dīvaina spēle"
Rakstniecības nozarē
1999
PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Par romānu "Sārta svītra debesīs"
Rakstniecības nozarē
2004
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Par atmiņu stāstījumu grāmatu "Vēlreiz turp un atpakaļ"
Literatūras un preses nozarē
2010