Ilgonis Bērsons

Dzimis Zentenes pagasta "Mežgrēzās" Jāzepa un Natālijas Matildes (dzimusi Lipsts) ģimenē. Ģimeni skāra represijas – 1948. gada 26. novembrī Jāzeps Bērsons tika apcietināts. Savukārt 1949. gada 25. martā māte kopā ar jaunāko brāli Imantu tika izsūtīti uz Sibīriju, Tomskas apgabalu.
Ilgonis Bērsons no trim dēliem ir vidējais. Vecākais brālis Tālivaldis Bērsons (1930–2021) bija dārzkopis un bitenieks. Jaunākais brālis Imants Bērsons (dz. 1935) ir Dr. habil. fizikas doktors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.
Ilgonis Bērsons 1953. gadā apprecējās ar skolas biedreni Gunu Bērsoni (dzimusi Tomberga; 1932–2015), laulībā dzimuši divi bērni – dēls Māris (dz. 1958) un meita Dace (precējusies – Balode; dz. 1959).

1949, 26. febr.: pirmā pubikācija – "Tikšanās ar komponistu A. Žilinski" Talsu rajona laikrakstā "Padomju Karogs".
1949, 15. dec.: pirmā dzejas publikācija –"Piecgades kauja" – laikrakstā "Pionieris".

1953, 6. marts: pirmā recenzijas publikācija – "Romāns par lietuviešu tautas cīņām" laikrakstā "Padomju Jaunatne".par Aleksandra Gudaiša-Guzeviča darbu "Kalēja Ignota taisnība".


Literatūrvēstures, kritikas un zinātnes darbi
1963: "Latviešu padomju rakstnieki".
1965: "Literāras pārdomas".
1966: "Bagātība pati neatnāk: pārruna par literatūras lasīšanu".
1976: ''Padomju Latvijas rakstnieki".
2001: "Deviņi likteņi".
2006: "Auseklītis zem āmura un kāškrusta".
2013: Vera Kacena "Balle beidzās pusnaktī" (izdevumā iekļauts arī Ilgoņa Bērsona raksts "Uzbrukumi un aizstāvēšanās (-na): no 1963. gada literārās dzīves hronikas").
2014: "Segvārdi un segburti, 1".
2016: "Segvārdi un segburti, 2".

Dzejoļu krājumi
1991: "Celšanās".
2011: "Manuprāt: 80 piedomas un iedomas".

Autobiogrāfiskā proza

2001–2002: dienasgrāmata "Savā nodabā savā novadā".

Dokumentāli biogrāfiska grāmata
2019: "Laiku nospiedumi: Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990" (Madaras Eversones sastādījums; Ilgoņa Bērsona arhīvs un teksti).


Sastādītājs
1956: Aspazija "Lirika" (kopā ar Jāni Lūsi, arī priekšvārda autori).
1957: Mākonis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1959: prozas un dzejas izlase jaunatnei "Ērgļu cilts" (kopā ar Gunāru Cīruli un Jeronīmu Stulpānu).
1960: Edvards Vulfs "Ziedi, kas ceļmalā vīst" (arī priekšvārda autors).
1961: Augusts Arājs-Bērce, Ernests Eferts-Klusais, Linards Laicens, Oskars Rihters, Roberts Eidemanis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1964: Leons Paegle, Ernests Eferts-Klusais, Oskars Rihters, Augusts Arājs-Bērce, Linards Laicens, Roberts Eidemanis, Alvils Ceplis, Konrāds Jokums "Cīnītāju stāsti" (arī priekšvārda autors).
1967–1979: literatūras vēstures un kritikas gadagrāmata "Varavīksne".
1968–1974: Jānis Grots "Kopoti raksti 7 sējumos" (arī komentāru autors).
1969: Jānis Jaunsudrabiņš "Цветы ветра" (arī priekšvārda autors).
1970: Apsesdēls "Gribēju mīlēt" (arī ievada autors).
1971: Antons Bārda "Puķe pagalvī" (arī priekšvārda autors).
1973: Mākonis "Mana pārgalvīgā dzīves dziesma : dzejoļi, dienasgrāmatas, vēstules" (arī apraksta autors).
1973: Paulīna Bārda "Rudens putniņš" (arī priekšvārda autors).
1976: "Latvijas PSR Nopelniem bagātajam kultūras darbiniekam , Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātam Zigmundam Skujiņam – 50".
1977: latviešu literatūras antoloģija "A lett irodalom kistükre" (arī ievadtekstu un biogrāfiju autors).
1977: "Andreja Upīša simtgadei".
1977: Marta Grimma "Priežu ziedi" (arī priekšvārda autors).
1979: Paulīna Bārda "Bērnu dienas".
1979: "Latviešu dzejas antoloģija septiņos sējumus", 7. sējuma 1. grāmata un 2. grāmata.
1980: Plecu pie pleca: veltījums Latvijas Padomju rakstnieku savienības četrdesmitgadei (kopā ar Gunāru Priedi priekšvārda autors).
1980: ""Karogā" laikmeta vēji šalc" (kopā ar Māru Cauni).
1981–1985: Jānis Jaunsudrabiņā "Kopoti raksti" 15 sējumos (kopā ar Pēteri Bauģi; sastādījis Kopoto rakstu prospektu, 1., 2., 6., 8., 12., 14. un 15. sējumu).
1982: Andris Vējāns "Varbūt nenoplūktas mežarozes zied?" (arī priekšvārda autors).
1982: Paulīna Bārda "Vakarsaulē".
1983: Linards Laicens "Портфель и петля" (arī priekšvārda autors).
1985: Anna Sakse "Acumirkļi" (arī komentāru un ievada autors).
1985: Kārlis Freinbergs "Taurētāja aicinājumi" (arī stāstījuma autors).
1986: Elza Stērste "Satikšanās".
1987: Andris Vējāns "Lubāns sapņo par Daugavu: dzeja, proza, publicistika, atdzeja" (arī starpvārdu autors).
1991: "K. Dziļleja".
1994–1998: Aleksandrs Grīns "Dvēseļu puteņi" daiļdarbi un raksti 20 sējumos.
1995: "Aleksandram Grīnam – 100".
1996: Jānis Akuraters "Dienu atspīdumi: revolūcijas atmiņu grāmata (1905–1908)" (arī priekšvārda autors).
1998–2010: Leonīds Breikšs "Dzīve un darbi" raksti 5 sējumos (kopā ar Mārtiņu Bisteru).
2000: Egons Līvs "Asteru medus" (vēstules, piezīmes, dzejoļi; arī komentāru un ievadvārdu autors).
2000–2007: Jānis Jaunsudrabiņš "Trimdas raksti" (kopotu rakstu papildinājums, arī biogrāfijas un komentāru autors).
2001–2022: Kārlis Skalbe "Mūža raksti", 9 sējumi (darbs pie nākamajiem sējumiem tiek turpināts).
2006: "Labestība: 89 veltījumi dzejā viens prozā" (arī dzejoļu autors, komentāru autors un redaktors).
2009: "Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata" (kopā ar Gaidu Jablovsku un Benediktu Kalnaču).
2011: "Rīgas latvietis. Rīgas Latviešu biedrības gadagrāmata, 2011" (kopā ar Gaidu Jablovsku).
2011: Kārlis Dziļleja "Es atskatos uz Talsu novadu" (arī stāstījuma autors).







Sabiedriskā darbība
Kopš 1967: Latvijas Padomju rakstnieku savienības Literārā mantojuma komisijas vadītājs.
1967–1969: Rīgas pilsētas padomes deputāts.
1978–1993: Talsu literātu apvienības konsultants, Talsu rajona laikraksta "Padomju Karogs" ("Talsu Vēstis") literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.
1998–2000: Valsts Kultūras kapitāla fonda Literatūras padomes loceklis.
2000–2003: Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Bijis arī Rakstnieku savienības Kritikas sekcijas biroja priekšsēdētājs, Literatūras fonda valdes loceklis, Zinātņu akadēmijas Literatūras un mākslas pētīšanas un izdošanas padomes loceklis, Rīgas Kinostudijas filmu kategoriju piešķiršanas komisijas loceklis, Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas universitātes dekāns.


Pagodinājumi
1980: LPSR Ministru Padomes un arodbiedrību padomes goda raksts.
2005: biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" goda biedra diploms

"[..] Ilgonis Bērsons ir viens no erudītākajiem un "urķīgākajiem" šīs nozares pārstāvjiem Latvijā. Viņš gaismā cēlis neskaitāmus nezināmus vai maz ievērotus literatūras faktus, šķietamus "sīkumus", un tas var lieti noderēt arī citiem par orientieri mūsu pretrunīgajos rakstniecības līkločos.
Man šķiet, Ilgoni Bērsonu varētu raksturot vairāk kā faktu, nevis koncepciju un kombināciju meistaru, un tas ir viņa spēks. Koncepcijas tiek pārvērtētas, tās noveco, bet fakti paliek, ir tas "gaiss" arī literatūrzinātniekiem."

Stradiņš, Jānis. Par Ilgoni Bērsonu laikmetu līkločos. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 6. lpp."Cik gadu desmitu pazīstu Ilgoni Bērsonu, faktu bezgalīgā okeānā viņš dzīvo brīvi, viegli un laimīgi. Un ne tikai dzīvo – Ilgoņa literatūrpētnieciskais prāts alkaini pārstrādā okeāna šķietami haotisko valgmi – sistematizē, kārto, asi un principiāli uzrāda faktu mānīgos atspīdumus vai vienkārši ar veiksminieka ķērienu piepeši izceļ šķietami nezināmu faktu, kuram literatūrpētnieku pulki gājuši garām. Ilgonis ir cilvēks, kurš nerauc degunu par faktu lielumu vai mazumu – katram no tiem ir sava vieta literatūrpētniecībā, un izšķirīgos vēstures pagriezienos pat liktenīga loma."

Rūmnieks, Valdis. Faktu karalis Ilgonis Bērsons. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 9. lpp.

I. Brasla, Ilmārs Brasla, A. Donis, Augusts Donis, R. Dzelme, Ilgonis Grēza, Ēršķis Oga, I. B., Ilgonis, Ilis Sinepe, B. Irbe, R. Kalve, V. Krastiņš, V. Krasts, Valdis Krasts, I. Laipnieks, Pazole Pauls, I. Priednieks, Ilgonis Priednieks, J. Sils, K. Stra

Arturs

Dursupes pamatskola
Dursupes skola

–1947
Zentenes pamatskola
Zentenes muižas pils

Cēres pamatskola
Cēres pagasts

1947–1951
Talsu vidusskola
Brīvības iela 29, Talsi
Ilgoņa Bērsona literatūras skolotāja bijusi rakstnieka Kārļa Zariņa meita Mirdza Zariņa.

1951–1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1931–1947
Mežgrēzas
1935. gadā iepriekšējās koka ēkas vietā uzcelta jauna "Mežgrēzu" māja.

1947–1951
Talsi

1951
Rīga

1957–1957
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Līdzstrādnieks

1957–1959
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Literatūras nodaļas vadītājs.

1959–1960
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Kritikas un publicistikas nodaļas vadītājs.

1961
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Vecākais redaktors.

1961–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Galvenā redaktora vietnieks.

1966–1971
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs.

1967–1969
Rīgas pilsētas padomes deputāts

1972–1977
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskais līdzstrādnieks literatūras vēstures nodaļā.

1977–01.11.1990
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Galvenā redaktora vietnieks.

1978–1993
Laikraksts "Padomju Karogs"
Talsi
Literārās lappuses "Avots" sastādītājs. Vēlāk laikraksta nosaukums – "Talsu Vēstis".

1978–1990
Laikraksts "Padomju Karogs"
Talsi
Talsu rajona laikraksta ""Padomju Karogs" literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.

1990–1992
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

1990–1993
Laikraksts "Talsu Vēstis"
Jaunā iela 17a, Talsi
Literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.

1991–1992
Laikraksts "Rakstnieka Vārds"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Galvenais redaktors.

1957–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs

1959–09.04.1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

24.09.1959–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs. Visilggadējākais valdes loceklis (no 1965. gada) un Literatūras mantojuma komisijas priekšsēdētājs (no 1967. gada).

1978–1993
Talsu novada literātu apvienība
Talsi
Apvienības konsultants

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

1993
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?).Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā.

1995
Kārļa Dziļlejas fonds
Rīga
Fonda priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas.

2015
Latvijas Ordeņu brālība
Rīga
Biedrs, arī domes loceklis

06.12.1972–24.12.1972
Monreāla
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Toronto
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Vankūvera
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Sanfrancisko
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Ņujorka
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

17.05.1978
Frankfurte pie Mainas

18.05.1978–20.05.1978
Minstere

20.05.1978
Bīlefelde

21.05.1978–22.05.1978
Fīrzene

23.05.1978
Minstere

24.05.1978
Vesthofena

25.05.1978
Āhene

26.05.1978
Minstere

27.05.1978
Fīrzene

28.05.1978
Bonna

28.05.1978
Ķelne

29.05.1978
Minstere

30.05.1978
Fīrzene

01.06.1978
Diseldorfa

01.06.1978
Frankfurte pie Mainas

1982
Ungārija
Brauciens delegācijas sastāvā.

05.1984
Rumānija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

01.06.1984–19.06.1984
Minstere

22.09.1987–27.09.1987
Somija

Medaļa "Par varonīgu darbu"
1970

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1981

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2001

Atzinības krusts
Ordeņa virsnieks ar Ordeņa kapitula 2005. gada 12. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2005. gada 11. novembrī.)
IV šķira
2005

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrzinātnē.
Mūža ieguldījums
2010

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par mūža veikumu literatūrzinātnē un grāmatu "Segvārdi un segburti. Noslēpumi un atklājumi" (I).
Labākā realizētā literārā iecere
2014

LZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par ilggadīgiem nopelniem latviešu literatūras pētniecībā.
2023