Ildze Kronta

08.10.1940 – 05.01.2017

Ildze Kronta (1940–2017) – literatūrkritiķe. Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē ieguvusi bibliogrāfes kvalifikāciju. Literatūras kritikai pievērsusies 60. gadu otrajā pusē, veltot tai gandrīz piecdesmit mūža gadus. Rakstījusi galvenokārt par aktuālās prozas attīstības problēmām, publicējusi regulārus pārskatus par prozu, apcerējusi arī atsevišķu rakstnieku daiļradi (Visvaldis Lāms, Zigmunds Skujiņš, Ilze Indrāne, Andris Jakubāns, Ēriks Hānbergs, Andris Kolbergs un citi). Daļa literatūrkritisko rakstu apkopoti krājumos "Gadi. Darbi. Personības" (1986), "Darbi, personības, viedokļi" (2003), "Laiks, ko neizvēlamies" (2013).

Darba autors (93)

Sastādītājs (6)

Redaktors (26)

Komentāra autors (6)

Recepcijas persona (4)

Dzimšanas laiks/vieta

08.10.1940
Rīga

Miršanas laiks/vieta

05.01.2017
Rīga

Personiska informācija

1940: 8. oktobrī dzimusi mācītāja Roberta Krontāla (1910–1953) un skolotājas Austras Krontāles (dzimušas Kaprāno; 1914–1987) ģimenē.

Profesionālā darbība

1966: 14. septembrī laikrakstā "Padomju Jaunatne" publicēta pirmā recenzija "Eju pasauli atklāt..." par Vizmas Belševicas dzejoļu krājumu "Jūra deg" laikrakstā "Padomju Jaunatne".

Grāmatas – rakstu krājumi

1986: Gadi. Darbi. Personības
2003: Darbi, personības, viedokļi
2012: Laiks, ko neizvēlamies

Sastādītie un komentētie darbi

1984: Ojāra Vācieša piemiņas grāmata (kopā ar Jāni Peteru)
1986: Zigmunds Skujiņš. Izlase. (1–2)
1993: Visums, sirds un tāpat... (arī ievada autore)
2001–2003: Ojārs Vācietis. Kopoti raksti, 9. un 10. sējums (komentāru autore)

Citātu galerija

Par rakstu krājumu "Gadi. Darbi. Personības" (1986)

"“Gadi. Darbi. Personības” skaidri apliecina Ildzes Krontas vienmīles dabu. Sava darba mūža pirmo posmu kritikā viņa atdevusi prozai – visu bez atlikuma, dzejā un dramaturģijā ielūkodamās tikai pa brīsniņam, tikai ar sānu redzi. I. Kronta darbojas visos kritikas žanros, taču grāmatā pārstāvēts gada pārskats – viens no pašiem atbildīgākajiem un grūtākajiem. Esam pieraduši pie kritiķes nosvērtā toņa, kurā objektivitātes un prasīguma ziņā nav nolaides. Jau gadiem – kā “Literatūrā un Mākslā”, tā “Kritikas gadagrāmatā”. Romānu un stāstu apskati (1974–1984), tematiski papildināti ar dažām recenzijām, arī veido šo izlasi. Šāda materiāla atlase sekmē grāmatas tematisko un uzbūves vienotību, “kādas kontūras ievelk vismaz romāna attīstības procesā”, kā secina autore ievadā. [..] lldzes Krontas grāmatai turklāt ir tā priekšrocība, ka te rodam priekšstatu arī par prozas attīstību. Šai ziņā tā vērtējama kā zināms priekšdarbs literatūras vēsturei. [..] Viņai raksturīga principialitāte, neiecietība pret diletantismu un pelēcību. [..] Brīvi pārvaldot prozas materiālu, tajā akcentēta aktuālā problemātika. Kritiķe iestājas par vēstījošās literatūras ciešākām saitēm ar savu laiku, par attēlotā patiesīgumu, sižetiskās situācijas un tēla vēsturiski ticamo un sociāli konkrēto piepildījumu."

Tabūns, Broņislavs. Posma bilance. Karogs, 1987, Nr. 9.