Ija Meldere-Dzērve

Dzimusi dzelzceļnieka Frēliha ģimenē.
Mācījusies Rīgas pilsētas 36. pamatskolā.
1934: beigusi Rīgas 4. vidusskolu.
Grūtības dabūt darbu, inteliģentā bezdarbniece. Aizstāj slimos vai atvaļinājumā aizgājušos kantora darbiniekus Rīgas preču stacijās.
1935–38: ar pārtraukumu mācījusies Angļu valodas institūtā.
Strādājusi dažādus gadījuma darbus.
1939–41: bijusi mašīnrakstītāja Enerģijas trestā.
1941: evakuējusies uz Ivanovas apgabalu, kur strādājusi kolhozā un vēlāk rajona centrā šūšanas artelī.
1944–45: mācījusies Maskavas Bibliotēku institūtā.
1945–63: pēc atgriešanās Latvijā strādājusi Rakstnieku Savienībā par tehnisko sekretāri.
1963–71: strādājusi Rakstnieku Savienībā par bibliotekāri.

1955: pirmā publikācija – "Stāsts par mīlestību" žurnālā "Zvaigzne" (3. nr.).

Proza
1959: Stāsti (LVI)
1967: Vaska spārni (Liesma) (krievu valodā ar nosaukumu "Ikara lidojums" 1971. gadā)

Tulkojumi
1951: Aleksandrs Oļeņičs-Gņeņenko. "Kaukaza kalnos" (LVI)
1953: Marina Raskova. "Stūrmaņa piezīmes" (LVI)
1960: Džeks Lindsejs. "Pieviltais pavasaris" (LVI)
1961: Arčibalds Kronins. "Ziemeļu gaisma" (LVI) (1963: Latvju Grāmata)
1963: Beisils Deividsons. "Krāces" (LVI)
1966: Somersets Moems. "Lietus" (Liesma)
1969: Džeroms D. Selindžers. "Uz kraujas rudzu laukā" (Liesma) (tulkojusi kopā ar Annu Baugu)
1979: Diks Frensiss. "Simtprocentīgi droši" (Liesma)
1984: Ernests Hemingvejs. "Kam skanēs zvans" (Liesma)
1993: Frederiks Forsaits. "Šakāļa diena: cilvēka medību anatomija" (Lauku Apgāds)
2001: Viljams Somersets Moems. "Šķitums un īstenība " (tulkojusi kopā ar Viju Stabulnieci)

Par romānu "Vaska spārni" (LVI, 1967)

""Romānā atkal un atkal iezogas tīri sievišķīgs sentiments un melodramatisms. (..) Romāns "Vaska spārni" liecina, ka Ija Meldere prot saistoši stāstīt, romāns nenoliedzami ir krietns solis uz priekšu viņas daiļradē. Tā darbība rit raiti, brīvi, te nejūt iesācēja nevarību ne notikumu izkārtojumā, ne personu raksturojumos. Bet būtu jāvēlas, lai turpmāk tas nozīmīgais, ko autore pati savā sirdī iznēsājusi un dzīvē saskatījusi, neapaugtu ar neīsta dramatisma un sentimentālisma rūsu."

Jānis Kalniņš. Par Ijas Melderes romānu "Vaska spārni". Literatūra un Māksla, Nr.37 (16.09.1967)

"Ija Meldere-Dzērve raksta veikli, vieglā valodā un ar zināmu eleganci, taču arī ne soli neatkāpdamās no kvazireālistiskā romāna psiholoģiskā varianta. Šis kvazireālisms arī šīs autores darbā izpaužas īstenības pakļaušanā rakstnieces filozofijas kauzalitātes konstrukcijai, kurā, piemēram, Ikara nāve ir "nepieciešama", lai panāktu seku sakarības loka noslēgšanos. Bet pārliecību, ka tā tam tiešām būtu jānotiek, autore nedod. Viņa savā tekstā arī ir rūpīga un cenšas neatstāt lasītāja ziņā neko "pārprotamu" – vai katru soli un grimasi viņa apraksta sīki un pamatīgi. Šie sīkie apraksti ļauj ieskatīties dažās vides īpatnībās: ka ir lietas, kuras var dabūt tikai "zem letes", un ne jau kura katra meitene, bet tikai tāda, kam ir nauda un "sakari" vai "laba vieta". Vispār, Melderes-Dzērves "līgavu medinieki", ārējās kulises atskaitot, ne ar ko neatšķiras no līdzīgiem citur pasaulē. Šinī ainā ieskaitāms arī augošās paaudzes nemiers ar "pie varas esošo", ar tās birokrātisko pieeju visam atšķirīgam un savdabīgam: "Visu, kas tiem nav saprotams, viņi uzskata par kaitīgu un ar izbailēm un sašutumu noraida vai sabojā noplicinot un nonivelējot..." Un priekšnieku acis neaizkaramo tiesības ieguvušie savukārt "ja grib, atkal drīkst izgāst īsti ‘baigos podus’, un viņiem par to nekas nav". Daidala liktenis bija neapskaužams – tikt ieslēgtam paša celtā cietumā. Bet Ijas Melderes-Dzērves modernajā versijā viņam jākļūst arī par Ikara likteņa piemeklēto, kad dēlā nesaskata cilvēka un tā cilvēcisko tieksmi – veidot sev pašam savus spārnus. Kaut vai no vaska."

G. I. Spoguļa versija. Jaunā Gaita, Nr. 70, 1968.

rakstniece
tulkotāja

Jesija Lilija Frēliha

Džesija Dzērve, Jesija Dzērve

1934
Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
Zvārdes iela 1, Rīga

1935–1938
Angļu valodas institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga

1944–1945
Maskava
Studējusi Maskavas Bibliotēku institūtā.

1939–1941
Mašīnrakstītāja Enerģijas trestā.

1945–1963
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Tehniskā sekretāre

1963–1971
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Bibliotekāre.

1941–1945
Ivanova
2. pasaules kara laikā atradusies evakuācijā Ivanovas apgabalā.

1968–1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1972
Rumānija
Brauciens tulkotāju grupas sastāvā.

Raiņa kapi