Ignats Blaževičs
31.08.1913 – 13.02.2001
Ignats Blaževičs (1913–2001) – žurnālists, preses darbinieks. 1949. gadā publicējis pirmo rakstu latviešu valodā laikrakstā "Latvija". 1965. gadā pievērsies žurnālistikai. Regulāri publicējies laikrakstos "Latvija", "Brīvā Latvija", "Laiks", "Latvija Kanādā", "Austrālijas Latvietis", "Latgolas Balss" un žurnālos "Dzeive", "Gredzens", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Kara Invalīds" un "Dzimtenes Balss". Rakstījis par aktuāliem sabiedriski politiskiem, militāriem, kā arī kultūrvēsturiskiem jautājumiem. Raksti publicēti arī vācu un poļu presē. 1978. gadā pēc aiziešanas pensijā nodevies sabiedriskai un publicistiskai darbībai. Ievēlēts "Pasaules brīvo latviešu apvienības" valdē un "Starptautiskajā Brīvās preses apvienības" valdē. Organizējis un vadījis septiņus "Brīvās preses apvienības" kongresus Minhenē, kuros diskutēts par stāvokli Baltijas valstīs. Dažādās sanāksmēs centies izvirzīt jautājumus par Baltijas valstu stāvokli padomju okupācijas apstākļos. Aktīvi darbojies "Starptautiskajā komunisma upuru komitejā", kas vairākās pilsētās organizējusi dokumentālās fotoizstādes par komunistu noziegumiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas raksti publicēti latviešu presē. Rakstījis par čekas moku pagrabiem, par apstākļiem Latvijas cietumos, intervējis dažādas amatpersonas. Apbalvots ar PBLA Kultūras fonda diplomu, Triju Zvaigžņu ordeni un vairākām Vācijas valdības atzinības zīmēm.
Dzimšanas laiks/vieta
31.08.1913
Udinova
Dzimis Piedrujas (tagadējā Indras) pagasta Udinovā zemnieka ģimenē. Tēvs līdztekus zemkopja darbam pildījis arī pagasta vecākā pienākumus.
Miršanas laiks/vieta
13.02.2001
Minhene
Personiska informācija
1919: tēvs miris spīdzināšanas rezultātā. Daudzbērnu ģimene nonākusi lielā trūkumā.
Profesionālā darbība
PUBLICISTIKA UN SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1948: sācis rakstīt Heilbronnas sanatorijā paša izveidotā slimnieku informācijas biļetenā.
1949: pirmā publikācija latviešu valodā laikrakstā "Latvija".
1962: sācis strādāt "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" – sākumā baltkrievu, vēlāk latviešu redakcijā, pēc dažiem gadiem izvirzīdamies par ziņu redaktoru un politisko komentētāju.
1978: pēc aiziešanas pensijā nodevies sabiedriskai un publicistiskai darbībai.
Regulāri publicējies laikrakstos "Latvija", "Brīvā Latvija", "Laiks", "Latvija Kanādā", "Austrālijas Latvietis", "Latgolas Balss" un žurnālos "Dzeive", "Gredzens", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Kara Invalīds" un "Dzimtenes Balss". Rakstījis par aktuāliem sabiedriski politiskiem, militāriem, kā arī kultūrvēsturiskiem jautājumiem. Raksti publicēti arī vācu un poļu presē.
Ievēlēts "Pasaules brīvo latviešu apvienības" valdē un "Starptautiskajā Brīvās preses apvienības" valdē.
Organizējis un vadījis septiņus "Brīvās preses apvienības" kongresus Minhenē, kuros diskutēts par stāvokli Baltijas valstīs. Dažādās sanāksmēs centies izvirzīt jautājumus par Baltijas valstu stāvokli padomju okupācijas apstākļos.
Aktīvi darbojies "Starptautiskajā komunisma upuru komitejā", kas vairākās pilsētās organizējusi dokumentālās fotoizstādes par komunistu noziegumiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas raksti publicēti latviešu presē. Rakstījis par čekas moku pagrabiem, par apstākļiem Latvijas cietumos, intervējis dažādas amatpersonas.
MILITĀRĀ DARBĪBA
1934: pēc Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijas beigšanas sācis mācīties skolotāju seminārā Rīgā. Mācības pārtraucis iesaukums obligātajā karadienestā. Ticis iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, kur ar kaprāļa pakāpi beidzis instruktoru rotu, vēlāk – virsnieka vietnieku nodaļu Rīgas karaskolā. Atgriezies pulkā un ticis paaugstināts par virsnieka vietnieku. Beidzis vairākus speciālos militāros kursus.
1940: piespiedu kārtā kļuvis par padomju armijas jaunāko leitnantu, komandēts uz Baltijas kara apgabala štābu, lai piedalītos Baltijas korpusa veidošanā.
1941: pēc vācu karaspēka ienākšanas nokļuvis karagūstekņu nometnē Rēzeknē, tad Daugavpilī, vēlāk Stablavā pie Landsbergas Austrumprūsijā.
1942: atbrīvots no karagūstekņu nometnes un atgriezies Latvijā, kur turpinājis mācības skolotāju seminārā. Pēc pārbaudījumu nokārtošanas strādājis par skolotāju.
1944: mobilizēts Latvijas leģionā.
1944: pēc smagas pārsalšanas saslimis ar tuberkulozi, ievietots Tērvetes sanatorijā, no kurienes evakuēts uz Vāciju.
1945: pie Minhenes nokļuvis amerikāņu gūstā, ievietots karagūstekņu nometnē Garmišā. Pēc atbrīvošanas no gūsta ievietots Heilbronnas sanatorijā pie Štutgartes.
1948: pārcietis plaušu operāciju, nonācis centrā Vartenbergā. Pārskološanas centros apguvis pulksteņmeistara un smalkmehāniķa specialitātes.
Izglītība
mācījies beidzis vietējo psk.
–1934
Daugavpils Valsts ģimnāzija
Daugavpils
Mācījies Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijā.
mācījies seminārāsācis mācīties skolotāju seminārā Rīgā, mācības pārtraucis iesaukums obligātajā karadienestā
mācījies beidzis virsnieka vietn. nodaļu Rīgas karaskolā
mācījiesbeidzis vairākus speciālos militāros kursus
mācījiespēc pārbaudījumu nokārtošanas strād. par skolotājupēc atbrīvošanas turpinājis mācības skolotāju seminārā
citi izglītības veidipārskološanas centros apguvis pulksteņmeistara un smalkmehāniķa specialitātes
Dalība organizācijās
Pasaules Brīvo latviešu apvienība
"Pasaules brīvo latviešu apvienības" valdes loceklis
"Starptautiskās Brīvās preses apvienības" valdes loceklis
Darbavieta
1954
Minhene
1954. gadā nokārtojis pārbaudījumus, sācis strādāt elektrofabrikā Minhenē, vēlāk fotoaparātu fabrikā Linhofā.
1962–1978
"Brīvā Eiropa"
1962. gadā sācis strādāt "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" – sākumā baltkrievu, vēlāk latviešu redakcijā, pēc dažiem gadiem kļūdams par ziņu redaktoru un politisko komentētāju.
Apglabāts
2001
Minhene
Apbedīts Pāsingas kapos Minhenē.
Apbalvojumi
PBLA Kultūras fonda Goda balva
Prēmija piešķirta par ilggadīgu un nacionālpolitiski nozīmīgu darbu žurnālistikā.
1995
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1997. gada 23. aprīļa lēmumu.
V šķira
1997