Hugo Skrastiņš

Dzimis zemnieka ģimenē. 

Studiju laikā kā fotogrāfs Pieminekļu valdes uzdevumā ar divriteni apceļojis Latviju; braucienos fiksēti neskaitāmi kultūras pieminekļi, vairāk nekā 700 fotouzņēmumos iemūžinājis Latvijas dievnamus (kolekcija glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas fondā).

1937: pirmās publikācijas saistītas ar dzimtā Limbažu novada etnogrāfisku apceri (krājumā "Ceļi", 8. numurā).
Rakstniecībai pievērsies jau ģimnāzijas gados, rakstījis lugas skolas pašdarbībai, 20. gs. 40. gados - amatieru teātru skatuvēm.

Bijis Latvijas Pieminekļu valdes fotogrāfs, žurnālists vācu-poļu karā 1939. gadā, pēc tam Ungārijā. 1941. gadā nacionālais partizāns Limbažos.

LITERĀRIE DARBI

Publicēti ar pseidonīmu Kaspars Strūga
1956: romāns "Pusnakts viesi".
1962: romāns "Raganu deja".
1970–1976: romāns "Kāvi".

APGĀDĀ "TILTS" IZDOTĀS GRĀMATAS (apgāds darbojās līdz 1980. gadam)

"Tilta" apgādā Skrastiņš izdeva vairāk nekā 4000 grāmatu latviešu valodā: trimdas rakstnieku oriģināldarbus (dažiem autoriem pirmās grāmatas), pirmskara Latvijā iznākušo grāmatu pārspiedumus, tulkojumus (Dimā "Kamēliju dāma", Gogoļa "Mirušās dvēseles"), kā arī padomju Latvijas rakstnieku darbus (Kaldupes "Dižā kalve", Kolberga "Pašu puikas", Lāma "Jokdaris un Lelle" u. c.).

1965: Lazdiņa, Sandra. Uz mājām: romāns.
1966: Skujenieks, Emīls. Atrisis mezgls: noveles un stāsti.
1966: Sarma, Jānis. Salemas ķēniņš: romāns.
1966: Rozītis, Pāvils. Ceplis: romāns.
1966: Kore, Elga. Zvaigžņu ceļi: romāni un stāsti.
1966: Ardenss, Edgars. Svētais un septiņi dēmoni: renesanses laika romāns.
1967: Zariņš, Guntis. Trimdas augstā dziesma: stāsts.
1967: Sarma, Jānis. Kā Daugava vaida: romāns.
1967–1971: Pelēcis, Valentīns. Malēnieša pasaule: dzirdētais, redzētais un izjustais; 3 sējumi.
1967: Kreicers, Hermanis. Logi: apceres, atceres un vērojumi.
1967: Klīdzējs, Jānis, Dzīvīte, dzīvīte: stāsti un noveles.
1967: Ķiķauka, Tālivaldis. Leonards: fantastisks romāns.
1967: Ķezbers, Kārlis. Brencītis.
1967: Ardenss Edgars. Serafima spārni: noveles un stāsti.
1968: Veisberga, Benita. Es, tavs maigas jērs: romāns.
1968: Sarma, Jānis. Rotaļa bez noteikumiem: romāns.
1968: Salnais, Ģirts. Sirds gūstekņi: proza.
1968: Niedra, Aīda. Grēka ābols: romāns 2 daļās.
1968: Lazdiņa, Sandra. Mana vaina: romāns.
1968: Lācis, Osvalds. Ķīvīte: stāsti un noveles.
1968: Eldgasts, Haralds. Sudrabotā saulē: romāns 2 daļās.
1968: Deglavs, Augusts. Zeltenīte.
1968: Deglavs, Augusts. Atspīdumi: stāsti un atmiņas.
1969: Sudrabiņš, Jānis. Pēdējās dienas Kurzemē: atmiņas un stāsti.
1969: Plūdons, Vilis. Saule un smiltis: stāsti un tēlojumi.
1969: Kreicers, Hermanis. Nu ar dievu, Vidzemīte: kara stāsti, 1914-1920.
1969–1974: Janševskis, Jēkabs. Dzimtene, 8 grāmatās.
1970: Štrāls, Kārlis. Dieviņa ļaudis: stāsti.
1970: Štrāls, Kārlis. Uguņainie krasti: stāsti.
1970: Spēks, Eglons. Es redzēju jūriņāi: stāsti un noveles.
1970: Kaijaks, Vladimirs. Nemiera sirdis: stāsti.
1970: Erss, Ādolfs. Satīrs un krusts: romāns.
1970: Deglavs, Augusts. Liesma: romāns.
1970: Akuraters, Jānis. Aiz laika straumes: stāsti.
1971: Niedra, Andrievs. Anna Gaigala: romāns un fantastisks stāsts.
1971: Niedra, Andrievs. Māras josta: pēdējie stāsti.
1972: Sārts, Jānis. Meža miers: romāns.
1972: Akuraters, Jānis Kalēja dēls: stāsti.
1973: Kolbergs, Andris. Pašu puikas: humoreskas.
1973: Vecozols, Jūlijs. Lai nāk tava valstība: romāns.
1973: Bels, Alberts. Saucēja balss.
1973–1975: Austriņš, Antons. Garā jūdze. 4 grāmatās.
1974: Kreicers, Hermanis. Atspīdumi: atmiņas, vērojumi, pārdomas.
1976: Virza, Edvarts. Jaunā junda: esejas un patriotiskas apceres.
1976: Kaldupe, Skaidrīte. Dižā kalve: pasakas.
1977: Ieviņš, Kārlis. Grēcīgie svētceļnieki: noveles.

DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ UN IZDEVĒJDARBĪBA

1946: Ar militārās pārvaldes un UNRRA atļauju Vācijā izdots žurnāls "The New World" angļu valodāun žurnāls "Jaunais Vārds", veltīts latviešu literatūrai un mākslai; galvenais redaktors Arveds Švābe, redaktori - Kārlis Kundziņš un Jēkabs Poruks, izdevējs Hugo Skrastiņš.
1946: darbojās apgāds "Jaunais Vārds", kā pirmā grāmata šajā apgādā Edvarta Virzas poēma "Karalis Nameitis", Andreja Eglīša dzejas krājums "Uz vairoga"; Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska un Andrieva Niedras romānu atkārtoti izdevumi; kopumā Vācijas bēgļu laika posmā izdevis 20 grāmatas.
1949, 1951–1976: žurnāla "Tilts" izdevējs. Tajā gan rakstos, gan attēlos pamatīgi dokumentēta trimdas latviešu dzīve, žurnālā īpašā nodaļā "Latvija šodien" lasītāji tika informēti arī par kultūras dzīvi Latvijā.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Dažādu sabiedrisko un kultūras pasākumu iniciators un organizators.
1941–1944: Sabiedrisko lietu departamenta ceļojošais režisors un aktieris.
1943–1944: Kuldīgas dramatiskā ansambļa vadītājs, dramatiskais ansamblis ar izrādēm viesojās Saldū, Zvārdē, Sabilē, Talsos un citviet Kurzemē. Šajā laikā iepazinies ar mākslinieku Evaldu Dajevski, ar kuru sadarbība turpinājās arī trimdā, Mērbekā,Evalda Dajevska gleznas reprodukcija atrodas uz žurnāla "Tilts" pirmā numura vāka.
1945: viens no Mērbekas Latviešu teātra dibinātājiem.
1948, 1949: organizēja latviešu mākslas festivālus pie angļu Reinas armijas štāba Bādenhauzenā.

APBALVOJUMI

Par tūrisma žurnālu angļu valodā "Voyageur" saņēmis apbalvojumu (Governor's award) no Minesotas gubernatora Kārla Rolvaga par pavalsts popularizēšanu.

PAR ŽURNĀLA "TILTS"IECERI STĀSTA HUGO SKRASTIŅŠ

"Žurnāla Tilta pirmideja radās no ilustrēta žurnāla angļu valodā – The New Word, ko sāku izdot 1946. g., trīs gadus pirms Tilta, šis izdevums bija domāts angliski runātāju iepazīstināšanai ar latviešu mākslu un kultūru, šīs pašas domas dēļ arī rīkoju latviešu mākslas festivālus Britu armijas protektorātā. Šajos sarīkojumos latviešiem bija iespēja parādīt, ka tā nav pelēka dīpīšu masa, kas iemesta nometņu barakās, bez savas nacionālās sejas. Latvieši laikam ir vienīgā pārvietotu personu tautība, par kuras nacionālo mākslu un tautas likteni festivālu laikā rakstīja kā Anglijas, Vācijas un Šveices laikraksti, tā arī bija apceres šo valšķu radio raidījumos. [..] Ap žurnālu Tiltu bijām iecerējuši vienot latviešus no kontinenta uz kontinentu. [..]. Mums bija tikai viena vēlēšanās – radīt ilustrētu latviešu žurnālu, kas palīdzētu sasaukties no vienas pasaules malas uz otru."
Tilts, Nr. 66.–67., 1964.

HUGO SKRASTIŅŠ PAR GRĀMATU IZDOŠANU VĀCIJĀ UN ASV

"Eiropā apgādam nebija savas spiestuves, un arī tur, neatkarīgi no paša apgāda, bija smagi brīži. Trīsreiz dabūjām sākt tikpat kā no jauna, jo nometņu pārvietošanas dēļ arī apgādam bija jāpārceļo katru reizi vairāk simts kilometru no iepriekšējās vietas, tas kavēja darbu, un saimnieciskā bāze bija jāpārorganizē no jauna. Kas to pats nav darījis, tam grūti iedomāties, ko tas nozīmē. Bez tam apgāda saimnieciskās grūtības pasliktināja apstāklis, ka trimdā saimnieciskās aplēsēs, daudz vairāk nekā Latvijā neievēroja morālas saistības, bet rīkojās pēc auksta aprēķina principiem. Tas labi izpaudās faktā tai brīdī, kad Tilta apgāds sāka izdot savu žurnālu, un, grāmatu tirgotājiem emigrējot, viss ieguldītais kapitāls, kam bija jāienāk no grāmatu pārdevējiem, starpniekiem, gāja zudumā, jo tie neatzina par vajadzīgu šo kapitālu atmaksāt. Šo apstākļu dēļ apgādam Amerikā nebija iespējams darbu tik ātri uzsākt. Doma par strādāšanu amerikāņu spiestuvē bija jāatmet arī tīri technisku grūtību dēļ. Bija jāsāk pilnīgi no jauna, sagatavojot darbiniekus un iegādājot pašam savas mašīnas. Tam līdz nāca pienākums turpināt žurnālu Tilts, ko apgāds bija iecerējis izveidot par vienotāju saiti plašajā pasaulē izkaisītajiem latviešiem. [..] Esam varējuši ne tikai regulāri izdot grāmatas, bet arī žurnālu Tilts, pie kam mūsu spiestuvē kopā ar biroja un redakcijas darbiniekiem pašreiz strādā divpadsmit latviešu."
Tilts, Nr. 20.–21., 1957.

PAR HUGO SKRASTIŅU

".. godkārīgs un iedomīgs kā visi jaunekļi viņa gados, bet tai pašā laikā tik izdarīgs un apņēmīgs kā reti cits. Diplomāts – absolūti ne."
Švābe, Arveds vēstulē Jānim Rudzītim.

fotogrāfs
izdevējs
kinooperators
operators
rakstnieks
žurnālists

Kaspars Strūga

Skrastiņš Uģis