Harijs Hiršs

Dzimis 1937. gada 30. martā Aucē.

1961: 18. novembrī pirmā publikācija – recenzija "Ceļā un pusceļā" par Harija Heislera dzejoļu krājumu "Ceļā".
1977: ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu.
1993: par pētījumu "Prozas poētika" piešķirts habilitētā filoloģijas doktora grāds.

Zinātniskie darbi
1978: Kritika un polemika
1980: Autora pozīcija romānā
1989: Prozas poētika

Līdzdalība kopkrājumos
1962: Tautas rakstnieka Andreja Upīša 85 gadi
1977: Andreja Upīša simtgadei
1975: Kritika – teorija, vēsture, prakse
1994: Latviešu rakstnieku portreti: 20. un 30. gadu rakstnieki (par Jāni Veseli)
1994: Latviešu rakstnieku portreti: 70. un 80. gadi (par Jāni Sirmbārdi)
1997: Latviešu romānu rādītājs

Sastādītie un komentētie kopotie raksti
1982–1986: Vilks, Ēvalds Kopoti raksti (1.–5. sējums)
1989: Vācietis, Ojārs. Kopoti raksti (2. sējums, kopā ar Viju Kaņepi)
1990: Vācietis, Ojārs. Kopoti raksti (3. sējums, kopā ar Viju Kaņepi)

Par rakstu krājumu "Kritika un polemika" (1978)
"[..] grāmatas autora [Harija Hirša] stiprā puse ir tā, ka viņš spējis labi pārskatīt pašu literāro procesu un reizē nopietni iedziļināties visos galvenajos literatūras veidos – gan prozā, gan dzejā, gan dramaturģijā H. Hiršs rakstījis, ka viņam ir savs noteikts viedoklis arī par bērnu literatūras problēmām. Tomēr ar īpašu vērību, varētu pat teikt, ar prasīgu mīlestību grāmatas autors sekojis mūsdienu latviešu prozas un sevišķi romāna liktenim. [..] Atzinīgi vērtējama kritiķa prasme izteikt savu domu kodolīgi un vienkārši, bez nevajadzīgiem svešvārdu mudžinājumiem un skaistvārdu plūdiem, kas tik bieži vēl piemeklē presē publicētos rakstus. Grāmatas autors, neizplūzdams garos pārspriedumos vai sīkmanīgos, nogurdinošos strīdos, veiksmīgi risina vairākas interesantas literatūrteorētiskas problēmas – par "intelektuālo" un "lirisko" prozu, par jaunām strukturālām iezīmēm romāna žanrā, par mākslinieciskās izteiksmes meklējumiem, par kritikas kritērijiem utt. Būtiski ir tas, ka šajos rakstos paustās teorētiskās atziņas dziļi sakņojas mūsdienu literārajā praksē, izaug no tās. [..] Par sevi saprotams, ka, ar īpašu piekasību vērtējot H. Hirša darbu, tajā atrastos arī kādi nebūtiski trūkumi – teiksim, atsevišķu domu atkārtošanās, varbūt zināms fragmentārlsms kāda jautājuma risinājumā, bet tie nekādā ziņā nespēj apdraudēt interesanti uzrakstītās grāmatas pamatvērtības. Autors tajā pieteicis sevi ne tikai kā lejūtīgu un prasīgu literāro darbu vērtētāju, bet arī kā visa literārā procesa un teorētiskās domas līdzveidotāju."

Broks, Antons. Turēt tīru atbildības sajūtu. Karogs, 1979, Nr. 11. Lasāms šeit


Par monogrāfiju "Prozas poētika" (1989)
"Grāmatas uzmanības centrā ir mākslinieciskais vēstījums, kuŗu analizējot autors apskata vēstījuma veidus (romantisko, reālistisko, apziņas plūsmu utt.), vēstījuma formas (trešajā, pirmajā u. c. personās) un vēstījuma uzbūvi (tēlojumu, pārstāstu, dialogu u. c.). Darbs ir labi organizēts, un teorētiskais un vispārinātais ir bagātīgi ilustrēti ar piemēriem, pa lielākai daļai no rietumu puslodes, t. i., no Rietumeiropas un abām Amerikām. Autora zināšanu apjoms ir plašs un bagātīgs, no Homēra līdz Belam, no Aristoteļa līdz "lasītāja atsauksmes kritikai" (reader response criticism). Ievērojot darba domāto plašumu, varētu konstatēt dažus tukšumus, kas varbūt ir radušies materiālu nepieejamības dēļ. It seviški tas būtu attiecībā uz pēdējā laika franču kritiku, kur valda (varbūt ir jau jāsaka valdīja) tādi guru kā Derida (Derrida), Fuko (Foucault) u. c. ar kritikas "modes kliedzieniem" (kuŗos varbūt dzirdam tikai mūžīgas Sisifa vaimanas, kā vācu kultūrvēsturnieks Valters Benjamins to izteica, salīdzinot modes un revolūcijas). Šos iestrāvojumus, kuŗi pazīstami kā postmodernisms, dekonstruktīvisms u. c., autors nepiemin, un daudzi lasītāji varētu būt viņam pateicīgi, jo tik bieži šī kritika parādās kā pārsmalcināta intelektuāla pirotehnika, kas nododas pašapbrīnai. [..] šur tur vēl ir palikuši "baltie plankumi". Tā, piemēram, represētie un ārpus Latvijas dzīvojošie rakstnieki un kritiķi vēl nav atguvuši pilsoniskās tiesības. Anšlavs Eglītis, Edvarts Virza, Jānis Rudzītis, starp daudziem citiem, katrā ziņā ir pieminēšanas vērti un varētu labi ilustrēt daudzus autora teorētiskās apskates punktus."

Silenieks, Juris. Atklātības laika prozas anatomija. Jaunā Gaita, 1990, Nr. 189. Lasāms šeit

1945–1949
Īslīces pamatskola
Īslīce

1949–1952
Saldus
Saldus 1. septiņgadīgā skola

1952–1956
Jelgavas pedagoģiskā skola
Jelgava

1956–1961
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1962–1966
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Beidzis PSRS ZA M. Gorkija Pasaules literatūras institūta aspirantūru

1961–1964
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskais līdzstrādnieks

1966–1969
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Rīga
Līdzstrādnieks

1970–1972
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literatūrkritikas nodaļas vadītājs

1972–1992
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskais līdzstrādnieks

1992–1994
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskais līdzstrādnieks

1973–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Biedrs

1990–2007
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Biedrs

Andreja Upīša prēmija (ZA)
Prēmija piešķirta par darbu "Prozas poētika".
1989