Gustavs Braše

Gustavs BRAŠE (Brasche, 1802-1883) ir dzimis mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes (1761-1826) un viņa sievas Annas Margarētas Keitas (Keith) ģimenē. 1827. gadā Gustavs Braše apprecējās ar Albertīni Villerti (Willert, mir. 1881) no Kuldīgas; laulībā dzimuši vēlākais Cīravas, Limbažu un Jelgavas ārsts Alberts Frīdrihs Wilhelms Johans Braše (1829-1913), jurists, Liepājas pilsētas sekretārs, virstiesas sekretārs un advokāts Karls Braše (1832-1906), mājskolotājs, vēlāk Kurzemes guberņas Statistikas komitejas sekretārs un Baltijas vācu laikraksta  "Mittauische Zeitung" redaktors Oto Braše (1837-1917) un Bārtas mācītājs Heinrihs Braše (1839-1901). 

Gustavs BRAŠE (Brasche, 1802-1883) lielāko daļu mūža, no 1825. līdz 1870. gadam, strādājis par mācītāju Nīcas Bārtas draudzē, tomēr viņš arī daudz publicējies latviešu un vācu presē. Viņa darbība latviešu grāmatniecībā un publicistikā atbilst tautas apgaismības principiem - Braše sarakstījis izglītojošus un pamācošus tekstus latviešu zemniecībai. Viņš darbojies arī valodniecībā. 

1835: Īsa rēķināšanas mācība skolmeistariem par palīgu pie mācīšanas, skola bijušiem par attapšanu sarakstīta. Jelgava: Stefenhāgens; 2. izd. 1860.
1862: Mērīšanas mācība ļaužu skolām sarakstīta. Leipciga: A.Th.Engelhardt. 

1844: Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis: arāja ļaudīm par priekšzīmi sarakstīts. Jelgava: Stefenhāgens.

Grāmatas valodniecībā

1857: Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt un caur to par labiem rakstītājiem palikt. Grāmata no latviešu draugu biedrības ar goda maksu puškota. Jelgava: Stefenhāgens.
1859: Priekšzīmju krājums rakstītājiem. Jelgava: Stefenhāgens
1875: Kurzgefaßtes lettisch-deutsch und deutsch-lettisches Lexikon. Libau: Zimmermann. 
1875: Allererste Anleitung zum Gebrauche der lettischen Sprache für Deutsche [I gramatika; II latviešu - vācu vārdnīca; III vācu - latviešu vārdnīca;  IV sarunas]. Libau: Zimmermann.
1879: Īsumā saņemta latviešu vācu un vācu latviešu vārdnīca. Libau: Zimmenmann.
1880: Lettisches Wörterbuch, zweiter Teil, deutsch-lettisches Wörterbuch, mit Zugrundelegung der vom Bischof Chrn.Ulmann hinterlassenen Manuskripte bearbeitet. Riga und Leipzig.
1883: Krievu valodas pirmā mācība jeb visvieglākie krievu valodas iesākumi, pakāpeniski sakārtoti, īpaši pēc to llikumu grūtuma, kas pie vārdu izsacīšanas un locīšanas ievērojami [A.Šēfera darba tulkojums]. Liepāja: R.Pūces komisija. 

1883: Stāstiņš no Īkšķīša. Ventspils: Reinmaņu Kārļa apgāds. 

1838: Sprediķis, kas tapis teikts vienā baznīcā, kad tai draudzē taisījās sātības biedrību celt. Iz tās grāmatas, kam virsraksts: Dieva vārdu mīļotājiem, 3. sējas 2. sauja. Rīga: Millers. 
1839: Līķu sprediķi, uz bērēm lasāmi [viens no trim sastādītājiem]. Jelgava: Reyher. 2.izd. 1844, 3. izd. 1857, 4.izd. 1865., 5.izd. 1878. 6. izd. 1890. 

1830: No Rīges vācavīzēm ņemts [rekrūšu ņemšana Kurzemē un Vidzemē]. Latviešu Avīzes, nr. 1. 
1830: Taupi savas asinis [par asiņu laišanu]. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1838: No Nīces un Bārtes draudzes [par sātības biedrības dibināšanu]. Latviešu Avīzes, nr. 10; t.p. arī Tas Latviešu Draugs, nr. 9.
1839: No Nīces un Bārtes draudzes [sātības kustība]. Tas Latviešu Draugs, nr. 6.
1841: Valteķu draudzes mācītāja Traugatis Ievraīms Vidriķis Katerfelda 50 gadu amata jubileja. Tas Latviešu Draugs, nr. 36.
1845: Nīcas un Bārtes draudzes [par jaunās baznīcas ērģeļu iesvētīšanu]. Latviešu Avīzes, nr. 29.
1846: [par Liepājas krājaizdevumu kasi]. nr. Latviešu Avīzes, 46, 51.
1848: Pie Jelgavas latviešu rīta mācītāja V. Panteniuss [par draudzes sabiedrisko dzīvi]. Latviešu Avīzes, nr. 9.
1848: Galvas darbi. Latviešu Avīzes, nr. 10. 
1848: Novada daktera mokas. Latviešu Avīzes, nr. 13. 
1849: No Bārtes [jauna skolas nama iesvētīšana]. Latviešu Avīzes, nr. 51.
1850: No Liepājas [krājkases 25gadē].Latviešu Avīzes,  nr. 11.
1850: ....e. [ārlaulību bērnu skaits un netiklība draudzē]. Latviešu Avīzes, nr. 12.
1850: No Bārtes [par bibliotēkas dibināšanu]. Latviešu Avīzes, nr. 51. 
1851: No Nīces [silta ziema, decembrī vēl aršana]. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1851: No Nīces [jaunās baznīcas iesvētīšana]. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1853: Avīžu lasītāju un rakstītāju jauna gada lūgšana. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 1. 
1853: Dzērējiem. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 11. 
1853: Paliec savā zemē un uzturies ar pieticību [brīdinājums pret izceļošanu uz ASV]. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1853: No Liepājas [par krājkases dibinātāja Fr. Hāgedorna nāvi].Latviešu Avīzes,  nr. 18.
1853: Staigājiet kā prāta ļaudis un ne kā neprātnieki [dzīve pēc dzimtbūšanas atcelšanas un naudas norēķini klaušu vietā]. Latviešu Avīzes, nr. 22.
1853: Rudeņa kārdināšanas [alkohola posts]. Latviešu Avīzes, nr. 48.
1854: Posts [alkohols un bērni draudzē]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 3.
1854: Dodiet Dievam, kas Dievam pieder [pienākums aizsargāt zemi kara gadījumā]. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1854: No Liepājas puses [par karu laukos]. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1856: Voi daktera vajag voi ne? Latviešu Avīzes, nr. 24. 
1856: No Liepājas [Kurzemes sinode]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 35.
1857: No kāda liela novada Kurzemē [mērniecības darbi]. Latviešu Avīzes, nr. 5. 
1857: Būdnieki. Latviešu Avīzes, nr. 41. 
1858: Kādas ziņas par Nīces un Bārtes draudzi [pēdējo 300 gadu vēsture]. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 19. 
1859: Padoms avīžu lasītājiem. Latviešu Avīzes, nr. 30. 
1859: Jurģenes [Jurģi, saimnieku un kalpu attiecības]. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 10. 
1859: Kara ziņas, bet savādas. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 11. 
1860: Karš ar vāczemniekiem [vācu strādnieki izspiež latviešus ķieģeļu strīķēšanā]. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1860: Kāds vārds par laiku labumu [veci un jauni laiki]. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1862: Ziņa par jaunu tiesas būšanu. Latviešu Avīzes, nr. 50. 
1866: Nīce [par jaunās skolas iesvētīšanu]. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 23. 

1850: Pavārds, pievārds un uzvārds. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1856/57: Nīces un Bārtes mācītājs. Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pārzīt un caur to par labākiem rakstītājiem palikt. Magazin XI, nr.3,  1.-40. lpp.
1858: Likums [kā otram nelaimi pieburt]. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 12.
1858: Kur latviešu rakstos citu bokstābu pārstrīķēšana radusies. Latviešu Avīzes, nr. 25. 
1858: Sils - ziemas rādītājs. Latviešu Avīzes, nr. 47. 
1859: Nīces mācītājs. Priekšzīmju krājums ralkstītājiem [par latviešu kaunēšanos no savas valodas un ortogrāfiju]. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1860: Par latviešu rakstiem. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1861: Kāds vārds par rakstiem. Latviešu Avīzes, nr. 3. 
1861: Nīces mācītājs. Vēl kāds vārds par mācītāja Šulc Pasaules stāstu grāmatu [atbilde Caunītem]. Mājas Viesis, nr. 9. 
1876: Cienīgs avīžu apgādātājs [piezīmes par A.Bīlenšteina viedokli par ortogrāfiju]. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un Skolas Ziņas, nr.22 1877: Cienīgs redaktora kungs! [par vārdnīcu] Baltijas Zemkopis, nr. 37. un atbilde uz šo rakstu nr.42.

1854: Garaiņi. Latviešu Avīzes, nr. 1. 
1855: Ceļa izteicējs ļaudīm, kas no Rīgas uz Klaipēdu brauc. Latviešu Avīzes, nr. 50. 
1856: Nauda. Latviešu Avīzes, nr. 1. 
1856: Padoms augļu koku kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 17. , 34.
1856: Domas par tām dažādām tautām un valodām zemes virsū. Latviešu Avīzes, nr. 49. 
1857: Padoms zirgu kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 14. 
1857: Arājiem. Padoms saimniekiem. Latviešu Avīzes, nr. 18., 20. 
1857: Par linu plūkšanu. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1857: Labi padomi. Latviešu Avīzes, nr. 35., 37., 38., 41., 45.-47., 49., 50., 57. 
1858: Padoms dārzu kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 17 
1858: Kā vistu pauti ilgi priši turami. Latviešu Avīzes, nr. 20. 
1858: Par ļaužu uzkopšanu. Latviešu Avīzes, nr. 38. 
1858: Ciesu maize. Latviešu Avīzes, nr. 46. 
1858: Naudas plūdi. Latviešu Avīzes, nr. 50. 
1858: Par vistām. Latviešu Avīzes, nr. 52. 
1859. Ūka. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1859: Milzeņa jeb brīnuma āboliņš. Latviešu Avīzes, nr. 26. 
1859: Zirgkastaņas. Latviešu Avīzes, nr. 32. 
1859: Padoms vistu kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 41. 
1860: Kāds vārds par angļu valsti (Enlanti). Latviešu Avīzes, nr. 14.
1860: Skudras, tārpu postītājas. Latviešu Avīzes, nr. 15. 
1860: Brīnumi, brīnumi! [par sāli pie teļu audzēšanas]. Latviešu Avīzes, nr. 33. 
1860: Par vergu būšanu. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1861: Lopu ārstēšana liesas sērgā. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1861: Derīgi padomi. Latviešu Avīzes, nr. 26., 38., 42. 
1861: Emma [par zīdītājām]. Latviešu Avīzes, nr. 27. 
1861: Par dzimtsļaužu būšanu un brīvestību. Latviešu Avīzes, nr. 28., 29.
1862: Par ūdeņa urbšanu. Latviešu Avīzes, nr. 1.,2.  
1862: Par kartupeļu apkopšanu druvā. Latviešu Avīzes, nr. 13. 
1862: Londones apakša. Latviešu Avīzes, nr. 31. 
1865: Ledus mašīne [par ledlaužiem]. Latviešu Avīzes, nr. 7. 

1836: Kristīga karavīra sarunāšana ar savu sirdi. Dieva vārdu mīļotājiem, 87.-90. lpp. 
1838: Sprediķis, kas tapis teikts vienā baznīcā Kurzemē, kad tur taisījās sātības biedrību iecelt. Dieva vārdu mīļotājiem, 82.-91. lpp.
1856: Kāds vārds par arāju skolām. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 32. 
1858: Veci laiki, jauni laiki. Latviešu Avīzes, nr. 18. 
1858: Par skolu. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 19. 
1858: Kāds vārds par ārīgu un iekšīgu misioni. Latviešu Avīzes, pielikums Misiones Ziņas nr. 19. 
1858: Tas vidusmērs. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 25. 
1859: Neskrej visai augsti. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1860: Ziņas par skolas būšanu. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 17. 
1861: Vēl kāds vārds par svētdienas skolām. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 18. 
1861: Kūliens. Latviešu Avīzes, nr. 33. 
1862: Par Ķīnes zemi [par misijas darbu Ķīnā]. Latviešu Avīzes, pielikums Misiones Ziņas, nr. 24.
1862: Par skolām. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 9., nr. 22. 
1862: Gods un kauns. Latviešu Avīzes, nr. 52.

Īsproza, aforismi, humors un satīra 

1833: Smieklu stāstiņi, kas māca, ka arī latviešiem samanīga prāta ir diezgan. Tas Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 4. 
1854: Daždažādi laiki. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 1. 
1860: Kam ir rūpu, kam viņu nav. Stāstiņš, kur ir ko smieties, bet arīdzan ko mācīties. Latviešu Avīzes, nr. 19. 
1861: Avīžu slave voi neslave. Latviešu Avīzes, nr. 11. 
1861: Kādu dažādu matu nav pasaulē. Latviešu Avīzes, nr. 13. 
1861: Smieklu stāstiņi. Latviešu Avīzes, nr. 31. 
1861: Savāda balsu uztaisīšana. Latviešu Avīzes, nr. 40. 
1861: Labs ēdājs. Latviešu Avīzes, nr. 45. 
1862: Visu laba saime. Latviešu Avīzes, pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 7. 
1862: Saimnieki arvien pirmie. Latviešu Avīzes, nr. 14. 
1862: Smieklu stāstiņi. Latviešu Avīzes, nr. 8., 16. 
1862: Ērmīga žēlastība. Latviešu Avīzes, nr. 12. 
1862: Ir mežavīram gudrs padoms var rasties. Latviešu Avīzes, nr. 14. 
1863: Kara posts. Latviešu Avīzes, nr. 2. 
1863: Ir zelts savā laikā paliek nevērts. Latviešu Avīzes, nr. 1. 
1865: Skolmeistaram blaku. Re. cik cilvēks par zvēru var palikt. Savāds pasta kantoris. Latviešu Avīzes, nr. 11. 

1859: Zur Geschichte unseres "Volks" in Kurland. Baltische Monatsschrift 1, 267-283.
1861: Ein Blick auf unsere lettische Volksliteratur der letzen Zeit, besonders die Journalistik. Baltische Monatsschrift, IV, Nr.5., 454-496.
1861: Noch etwas über die Bedeutung der Volksfragen für Schule und Leben. Baltische Monatsschrift, IV, 540-548.
1862: Bemerkungen über die Bildung unseres lettischen Landvolkes. Baltische Monatsschrift, VI, S. 349-365.
1863: Die Baptisten in Kurland. Mittheilungen und
Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, XIX, S.432-442.
1865: Welche Geltung haben unsere Synodalbeschlüsse?  Mittheilungen und
Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, XXI, S.156-161.
1865: Ueber den projektierten Verkauf des Pastoratslandes. Baltische Monatschrift, XII,  S. 83-86.
1866: Die Baptisten in Kurland. Baltische Monatschrift, XII, S.91-96.
1867: Zur Baptistenfrage in Kurland, Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, XXIII, S. 71-77.
1868: Die neue Gemeindeordnung in Kurland nach dem ersten Jahre ihres Bestehens. Baltische Monatsschrift, XVII, S. 328-343.
1869: Ueber die Verwaltung unseres Kirchenvermögens.  Mittheilungen und
Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, XXVIII, S.389.
1871: Antwort auf die Anfrage eines Laien.  Mittheilungen und
Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, XXVII, S. 103.

1856:  [Gustavs Braše]. Literärisches. Das Inland, 1856, 10. sept., nr. 37, 603.- 604. sleja.

1856: [Krišjānis Valdemārs?]. Literärisches. Das Inland, 1856, 24. sept., nr. 39, 637.-638. sleja.

Kas mūsu nacionāļus pazīst, ir sen pazaudējis ticību patstāvīgai latvietībai. Šīs mazās tautiņas liktenis ir tāds pats kā pārējo jau no dzimšanas dzīvot nespējīgo tautiņu, kas nezin no kurienes un kādā kārtā uz ziemeļiem izlauzušās: tās mirst jau mātes miesās. Lai atminamies tikai lībiešus, krieviņus vai vissīkstākos no visiem - igauņus. Latvietim nav nekādas nacionālas pagātnes, tādēļ tas nezina, nedomā un necer uz nacionālu nākotni. Tas pazīst sevi tikai kā kārtas locekli, kas tiešām vēl priekš dažiem gadu desmitiem atradās neapskaužamā stāvoklī, bet tagad no viņiem tikai aiz nezināšanas nicinātā zemnieku kārtā. No tā laika, kad tas bija neatkarīgs vai vismaz nesaistīts un no viņa smago ciņu laika palikusi tam pāri vienīgi viņa galīgi samaitātā valoda un naids pret vāciešiem, ko tie izrāda katrā izdevīgā gadījumā. 

Gustava Brašes vēstule "Das Inland" redaktoram 1856. 26.10., tulkojums, citēts pēc: J. Straubergs. Cīņa ap "Jauno Latviju" 1856. gadā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 1 (1939), 7. lpp.

1847: mācītāja amata zelta krusts. 

Viņš īstens draugs un tēvs mums latviešiem gan bija / Un īstens tautas vadons gudrā zinībā; / Par tautas labklāšanu labprāt vārdus mija - / Par valod` izkopšanu strādāj` svētībā (..). Paldievs par to, ko Tu pie latvju tautas strādājis, / Tik nepiekusuši iekš rakstiem, vārdiņiem, / Par tautas plaukšanu, izglīīb` mīļi gādājis - / Un priecājies, kad labi klājās latviešiem. / Tev latvju bērnu bērni godā minēs / Un garā tevim smaršus puķu pušķus vīs, / Un dziesmās tavu vārdu pateicīgi svinēs / Un laura kroņus tavam kapam mīļi tīs.

Ernets Ferdinands Šēnberģis. Nelaiķa Nīcas mācītājam un latviešu tautas īstenam draugam un tēvam Gustaf Brašam. Latviešu Avīzes, nr. 29 (20.07.1883) 

..viņš [G.Braše] rūpējies par savas draudzes izglītību nevien skolas dibinādams un tām izraudzīdams un pats sagatavodams derīgus skolotājus, bet arī sarakstīdams veselu rindu tautas toreizējām vajadzībām piemērotu krietnu grāmatu un tā nesdams gaismu un izglītību arī visā tautā (..) Viņš sarakstījis latviešiem pirmo ģeometrijas grāmatu ar nosaukumu "Mērīšanas mācība lauku skolām" (1862) (..). Šis krietnais mācītājs un teicamais latviešu valodas pazinējs un cienītājs, kas tikai sava mūža pēdējā pusē nevarēja saprasties un satikt ar latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem, savās draudzēs nopietni rūpējies par tautas izglītību. 1832. gadā, tātad tanī laikā, kad Kurzemē vēl nebija skolotāju semināra, viņš kādu vienkāršu zemnieku no Lejnieku Vecskaru mājām tiktāl iemācīja lasīt un rakstīt, ka tas varēja arī citus mācīt. Šo zemnieka cilvēku, vārdā Skaru, viņš tad iecēla par baznīcas ķesteri un ierīkoja ķestera mājā baznīcas tuvumā pirmo skolu. Tā kā šis ķesteros bija arī priekšdziedātājs baznīcā, tad pagastā viņu sauca par "ziņģi" (..). Tāpat kā šinī draudzē, G. Braže rīkojās arī savā otrā draudzē Bārtā, izraudzīdams kādu spējīgu jaunekli, vārdā Juri Bergmani, iemācīdams tam vajadzīgās zināšanas un tad nodibinādams arī še ķestera skolu baznīcas tuvumā. Vēlāk, kad atklāja Irlavas semināru, viņš abus savus ķesterus paskubināja sūtīt dēlus uz Irlavu. Tā arī Nīca tad 1857. gadā dabūja savu pirmo seminārā izglītoto skolotāju - vecā "tētes" dēlu Aleksi Skaru, kas šai amatā sabija līdz 1910. gadam, bet kā "ziņģis" un ērģelnieks darbojās līdz 1922. gadam. Viņš nomira 1924. gadā 86 gadi vecs. 

Jēkabs Janševskis. Nīca. Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1928, 47.-48. lpp. 

G.Brāže "jaunlatvietības" vārda devējs, rakstīja "Latviešu Avīžu" redaktoram R.Šulcam 1858. gada 28. augustā - taisni ap Tērbatas vakarnieku laikmetu - vēstulē par jaunlatvietības vārdu šādi: "Es piekrītu tavām domām par jaunlatvietību, tikai Jaunlatvijas - jaunlatviešu vietā būtu vēlējies labāk citu vārdu, piemēram, jaunzemnieku kārta vai industrijas bruņinieki". Kā zināms, par "industrijas bruņiniekiem"sauc tādus blēžus, kas uzstājas kā bruņinieki, t.i., kas izdara savus māņus un blēdības ar izsmalcinātiem paņēmieniem. Tātad "jaunlatviešu" vārda devējs beidzot apķēries atzina paša doto vārdu par neīstu, par smalku, par labu jaunajiem latviešu patriotiem!

Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: Gulbis, 1929, 280.-281.lpp. 

Braže atzīst, ka Alunāns [ar krājumu "Dziesmiņas" 1856. gadā] savu mērķi "rādīt, cik latviešu valoda ir spēcīga un jauka", esot sasniedzis, bet tālāk pāriet pie šā izdevuma sabiedriskā pamata un apvaino kā šās grāmatiņas sastādītāju, tā arī "Mājas Viesa" ļaudis vieglprātībā, kas "mūsu gādībām nodotiem" nesīs tikai ļaunumu. Nobeidz tas savu kritiku patētiski ar izteicienu, kas palicis vēsturisks: "Bet ja ir ļaudis, kam "jaunā Latvija kā skaista jaunava sēž tur augšā", tad tie mums sirsnīgi jābrīdina no Lorelejas." Te pirmo reiz parādās publiski vārds "jaunā Latvija", no kuras vēlāk nāca jaunlatviešu nosaukums. 

Jānis Straubergs. Cīņa par "Jauno Latviju" 1856. gadā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 1, 1939, 2.lpp.

G. Bražes literārajā mantojumā ir arī divas vārdnīcas. 1875. gadā ir izdota vāciešiem - latviešu valodas nepratējiem - domāta vārdnīca "Allererste Anleitung zum Gebrauch der lettischen Sprache für Deutsche". Papildinot atstātos materiālus, G. Braže ir sastādījis K.K. Ulmaņa vārdnīcas "Lettisches Wörterbuch" otro - vācu-latviešu - daļu (1880). Abas vārdnīcas latviešu valodniecībā dažādu iemeslu dēļ ir pamatoti kritizētas, bet to nenoliedzama vērtība ir novadu vārdu bagātības tajās. Jau 19. gadsimta vidū G.Braže ir uzsvēris, ka viens no valodas kuplināšanas avotiem ir izloksnes. Viņa vārdnīcās, arī citos darbos atklājas Dienvidrietumkurzemes izlokšņu savdabīgais vārdu krājums. (..) neapšaubāmi atzinīgi ir vērtējams G. Bražes apgaismes darbs, rūpes par tautas izglītošanu Nīcā, Bārtā, centieni gādāt mācību literatūru, novada valodas bagātību iemūžināšana dažāda satura publikācijās (..), kas 19. gadsimtā Nīcas vārdam lika skanēt visā Latvijā.

Brigita Bušmane. Gustavu Braži pieminot. Nīcas Novada Vēstis, nr. 10 (2012), 7. lpp.

Braše būtu iemantojis pozitīvu vērtējumu
latviešu kultūras vēsturē, ja 1850. gados un turpmākajās desmitgadēs nebūtu
iesaistījies aktīvās polemikās ar jaunlatviešiem. Nespēdams samierināties ar
latviešu nacionālās kultūras emancipācijas centieniem un spītīgi turpinādams
uzskatīt latviešus par zemnieku tautu, Braše visa mūža garumā saglabāja rūgtumu
pret jaunlatviešu idejām. Gan savā daiļradē, gan politiskajos uzskatos viņš
palika 18. gadsimta atvase, iemiesodams ne tikai tautas apgaismības izglītojošo
un uz progresu vērsto ievirzi, bet arī tās pretrunas: tas, kas 18. gadsimtā
bija inovatīvs, 19. gadsimta vidū izrādījās konservatīvs. Līdz ar to var teikt,
ka Braše pieder pie pretrunīgākajām personībām latviešu grāmatniecībā. Viņa
paša ieskatā gan tās nebija pretrunas, bet konsekventa iešana tautas
apgaismības tradīcijas pavadā, kas 19. gadsimta vidū izrādījās nesaderīga ar
jaunā, kā pats Braše teica, “ekstravagantā” laikmeta vēsmām un kuru viņš tām tā arī neprata pielāgot.
Pauls Daija. Gustavs Braše, manuskripts, 1.-2.lpp.

literāts
mācītājs
valodnieks

Gustav Wilhelm Siegmund Brasche

- e; G. B.; ....e; X. ; G. Br.; - sche.

Braže

mācījiesmācījies mājās

1820–1822
Tērbatas Universitāte
studē teoloģiju 

1802–1803
Īvandes pagasts
Dzīvojis Edzes jeb Lielīvandes (tg. Īvandes) mācītājmuižā, jo tēvs kalpojis par mācītāju Edzē, bet 1803. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Nīcu. 

1803–1870
Nīca
Dzīvo Nīcas un Bārtas draudzes mācītājmuižā 

1870–1883
Liepāja
precīza dzīves vieta nav zināma, bet visticamāk, ka dzīvo pie dēla, Liepājas virstiesas sekretāra un advokāta.

1823–1825
Vecsaule
mājskolotājs

1825–1826
Nīcas evaņģēliski luteriskā draudze
Nīcas luterāņu baznīca
mācītāja, resp., sava tēva palīgs jeb adjunkts

1826–1870
Nīcas evaņģēliski luteriskā draudze
Nīcas luterāņu baznīca
kalpo Nīcas un Bārtas draudzē mācītāja amatā, rūpējas par draudzes locekļu izglītošanu, dibina atturības biedrību. 1832. gadā sagatavo skolotāja darbam zemnieku Skaru, un ķestera mājā, netālu no baznīcas, iekārto pirmo skolu Nīcā; Bārtā skolotāja amatam sagatavo Juri Bergmani. Skaras un Bergmaņa dēli - vieni no pirmajiem Irlavas Skolotāju semināra audzēkņiem.  1868. gadā pieņem adjunktu, savu dēlu Henriju Paulu Braši, 1870. gadā no mācītāja amata aiziet pavisam.No: https://www.nicasbaznica.lv/baznica-kalpojusie-macitaji/gustavs-braze/ [5.11.2022.]

1825–1883
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Biedrības biedrs, precīzs iestāšanās datums nav noskaidrots; kopš 1869. gada - biedrības goda biedrs; 1880. gadā biedrība piešķir Brašem 500 rubļu par vācu - latviešu vārdnīcas sastādīšanu.

12.1837–1838
Nīcas sātības biedrība
Nīca
Biedrības izveidošanas atbalstītājs. Par godu tās dibināšanai sacerējis "Sprediķi, kas tapis teikts vienā baznīcā, kad tai draudzē taisījās sātības biedrību iecelt". Tā teksts ir publicēts turpinājumizdevumā "Dieva vārdu mīļotājiem" (3.sēja, 2.sauja, 1838). 

Svētā Vladimira ordenis
sakarā ar 70gadu jubileju
IV šķira
1872