PAR GUNDEGU ZIKMANI
"Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis stāsta, ka Eduards Zikmanis (māsu Zikmaņu tēvs) dzīvoja Talsu pusē un savulaik vēlējies mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā. Līdzekļu trūkuma dēļ viņš savu sapni nevarēja īstenot, tomēr mīlestību pret zīmēšanu savām trim meitām [Gundegai, Lolitai un Ritmai] viņš iemācījis jau no mazotnes. Tieši mīlestība un vajadzība pēc mākslas noteica māsu izvēli turpmākajā dzīvē – visas trīs māsas mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Tālāko dzīves ceļu gan noteica dažādi apstākļi. Gundega savu darba mūžu nostrādāja kombinātā "Māksla" par noformētāju. Strādājot kombinātā, Gundega nespēja līdz galam piepildīt savu radošo garu, tāpēc 1980. gadā nopietni pievērsās akvarelim un ir viena no retajām māksliniecēm latviešu mākslā, kas piekopj angļu akvareli. Tajā būtisks ir zīmējums, detaļu precizitāte un viegls, caurspīdīgs ūdenskrāsu klājums."
[B. a.] Tornī piektdien atklās trīs māsu Zikmaņu izstādi.
Jelgavas Vēstnesis, 2015, 26. februāris.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "KUĢI AIZIET JŪRĀ" (1973)
Gundega Zikmane ir redzīga dzīves vērotāja. Viņa respektē detaļu un necenšas cilvēku izolēt no viņam dabiskās vides un sabiedriskās dzīves kopsakariem. Un pateikt par novēroto jaunā stāstniece centusies ļoti lakoniski, pat skopi. [..] Pie labākajiem krājumā pieder stāsti “Ežmaliņu vedekla” un “Saule aiz kalna”. Te autore labi pārvalda vielu un drošiem vilcieniem iedzīvina tēlus. Arī sižetiskā situācija te svaiga.
Tabūns, Broņislavs. Ja iznākusi pirmā grāmata.
Karogs, 1974, Nr. 7.