Meklēt

Gunārs Cīlītis

1 bilde
Gunārs Cīlītis
Nezināma autora foto no žurnāla "Dadzis", 2007, Nr. 9.
Lomas: mākslinieks

03.05.1927 – 11.02.2007

Gunārs Cīlītis (arī Cilītis, 1927–2007), gleznotājs un grafiķis, darinājis vākus un ilustrācijas daudzām latviešu autoru grāmatām no 20. gs. 50. gadiem līdz pat gadsimtu mijai, to vidū – Zigmunda Skujiņa “Kolumba mazdēli” (1961), “Fornarina” (1964), “Sudrabotie mākoņi” (1967), “Kailums” (1970), “Uzbrukums vējdzirnavām” (1976), “Gulta ar zelta kāju” (1984), Kārļa Skalbes “Pasaka par vērdiņu” (1972), Regīnas Ezeras tetraloģijas “Pati ar savu vēju” romāni “Varmācība” (1982) un “Nodevība” (1984), Paula Putniņa “Paši pūta, paši dega” (1975), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka” (1983) un “Uzticības saldā nasta” (1987), Jāņa Vēvera “Spoguļu vīns” (1995) u.c. Latviešu animācijas zelta fondā ir viņa kopā ar Arnoldu Burovu darinātās multiplikācijas
un leļļu filmas: “Tīģeris Ņau-Ņau” (1967), “Pigmalions” (1967), “Puķu
Ansis” (1968), “Dullais Dauka” (1968), “Pasaka par vērdiņu” (1969), “13”
(1974) un “Vanadziņš” (1978).

  • Mākslinieks (18)
  • Recepcijas persona (1)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    03.05.1927
    Grīziņkalns

    Miršanas laiks/vieta

    11.02.2007

    Profesionālā darbība

    Jau no 1957. gada Gunāra Cīlīša vārds rodams zem ilustrācijām žurnālā
    “Zvaigzne” un karikatūrām “Dadzī”. Izcils veikums ir viņa glezna
    “Pašportrets uz tilta” (1957), kas tika eksponēts LPSR 2. jauno
    mākslinieku darbu izstādē un “atkušņa” gaisotnē raisīja plašas
    diskusijas. Gleznu izstādes rīkotas kopā ar māksliniekiem Aleksandru
    Stankēviču, Uģi Mežavilku un citiem kolēģiem.

    Darinājis vākus un ilustrācijas daudzām latviešu autoru grāmatām no 20.
    gs. 50. gadiem līdz pat gadsimtu mijai, to vidū tādi meistardarbi kā
    Zigmunda Skujiņa “Kolumba mazdēli” (1961), “Fornarina” (1964),
    “Sudrabotie mākoņi” (1967), “Kailums” (1970), “Uzbrukums vējdzirnavām”
    (1976), “Gulta ar zelta kāju” (1984), Kārļa Skalbes “Pasaka par vērdiņu”
    (1972), Regīnas Ezeras tetraloģijas “Pati ar savu vēju” romāni
    “Varmācība” (1982) un “Nodevība” (1984), Paula Putniņa “Paši pūta, paši
    dega” (1975), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka” (1983) un “Uzticības saldā nasta”
    (1987), Jāņa Vēvera “Spoguļu vīns” (1995).

    Īpaši izceļams Alberta Bela romāns “Saucēja balss”, kuram darināts gan grāmatas vāks,
    gan ilustrācijas romāna publikācijai žurnālā “Zvaigzne” (1972, Nr.
    21–1973, Nr. 6); “Liesmas” izdotajā grāmatā (1973) šīs ilustrācijas
    netika ievietotas, toties to reprodukcijas publicētas romāna izdevumā
    “Tilta” apgādā tai pašā gadā Mineapolē, ASV.

    Cīlītis veidojis
    māksliniecisko ietērpu Johana Kristofa Broces “Zīmējumu un aprakstu”
    izdevumam piecos sējumos (1992–2007)

    Latviešu animācijas zelta fondā ir Cīlīša kopā ar Arnoldu Burovu darinātās multiplikācijas
    un leļļu filmas: “Tīģeris Ņau-Ņau” (1967), “Pigmalions” (1967), “Puķu
    Ansis” (1968), “Dullais Dauka” (1968), “Pasaka par vērdiņu” (1969), “13”
    (1974) un “Vanadziņš” (1978).

    Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas
    Cīlītis veidojis monētas Latvijas Bankai – monēta “Millenium” ar pogcaurumiem 2001. gadā ieguva starptautisku atzinību kā izcili radošs monētas koncepts.

    Plašāk par Gunāru Cīlīti aicinām lasīt Rūtas Muižnieces monogrāfijā
    “Uz kurieni līdzens ceļš?” (2016) un Ilzes Putniņas apskatā izstādei “Ar vērdiņu kabatā. Gunārs Cīlītis” ciklā “Paaudze” Latvijas
    Nacionālajā mākslas muzejā no 2022. gada 18. jūnija līdz 4.
    septembrim: https://www.lnmm.lv/latvijas-nacionalais-makslas-m...

    Nodarbes

    mākslinieks

    Apglabāts

    Rīgas Pirmie Meža kapi
    Atvadīšanās no mākslinieka notikusi 2007. gada 16. februārī plkst. 12.00 Krematorijas Lielajā sēru zālē.