Guna Ikona

Dzimusi jurisprudences studenta Arnolda Herteļa (1898–1926) ģimenē. Bērnībā viņa skolā negāja, pamatskolas kursu apguva no mājskolotājiem. Tēvs miris 28 gadu vecumā, mātes māsa Lidija Hertele 27 gadu vecumā. Izolde Hertele bija ļoti pieķērusies tantei Lidijai, kurai pašai savas ģimenes nebija. Tēva brālis Ādolfs Hertelis (1871–1908) – veterinārsts un jaunstrāvnieks, viņa vārdā nosaukta iela Aizputē, Rainis veltījis viņam dzejoli krājumā "Klusā grāmata".
Māte Alma Deiča (dzimusi Pētersone; 1899–1976, Toronto).

Apprecējusies 20. gs. 50. gadu sākumā un pazīstama kā Izolde Krauze, 1976: 2, oktobrī arhibīskaps Arnolds Lūsis Toronto salaulāja Izoldi Herteli-Krauzi ar gleznotāju Edgaru Krūmiņu (dzimis 1922. gada 10. aprīlī Rīgā, arī mācījies Eslingenes latviešu mākslas studijā un 1948. gadā ieceļoja Kanādā, kopš 1952: dzīvoja Toronto).

1941: beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāzijā.
1941–1944: studējusi dabas zinības Latvijas Universitātē, līdztekus mācījusies glezniecību Leo Svempa studijā, darbojusies Zentas Mauriņas literārajā studijā Pārdaugavā.
1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi Erfurtē, vēlāk Eslingenē.
1946–1947: studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta.
1946–1948: klausījusies filozofijas un teoloģijas lekcijas Tībingenes universitātē.
1948: ziemā izceļojusi uz Toronto Kanādā.
Bijusi Latviešu studentu kopas sekretāre.
ap 1955: apprecējusies un pazīstama ar vārdu Izolde Krauze.
Strādājusi par sekretāri, pievērsusies literārai daiļradei un sākusi publicēties ar Gunas Ikonas vārdu.
Kopš 1968: nodevusies tikai glezniecībai un literāram darbam.
Kopš 1972: piedalījusies ALA Kultūras fonda un Kanādas latviešu mākslinieku vienības "Latvis" izstādēs.
Kopš 1973: žurnāla "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" literatūras un mākslas nodaļas redaktore.
No 1973: strādājusi par latviešu literatūras skolotāju Toronto latviešu skolā un vadījusi skolēnu žurnālu "Sīkumiņi". Vadījusi Toronto Latviešu tautas augstskolas Latvisko zināšanu seminārus.

1992: 2.–16. maijam pirmo reizi viesojās Latvijā, vēlāk to apciemoja visai bieži.

Literārā darbība
Pirmo dzejoli sarakstījusi septiņu gadu vecumā. Par literatūru interesējusies jau kopš skolas un studiju gadiem Rīgā.
"Uzskata sevi tomēr par gleznotāju, bet vienmēr ļoti interesējusies par ilustrātīvo glezniecību, kas vairāk vai mazāk saistīta arī ar literatūru." Latvija Amerikā, Nr.49 (19.06.1971)

1971: pirmā publikācija dzejolis "Trimdas princese Gundega" laikrakstā "Latvija Amerikā" 19. jūnijā.
Pāvils Vasariņš apzīmējis Gunas Ikonas dzeju par iespējami dinamiski intelektuālu ekspresionismu. Latvija Amerikā, Nr.29 (17.07.1976)

Recenzijas par latviešu mākslas izstādēm Kanādā publicējusi laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā", kā arī žurnālos "Jaunā Gaita" un "Daugavas Vanagu Mēnešraksts".
Tulkojusi savus dzejoļus angļu valodā, tie publicēti Kanādas literārajos izdevumos; veidojusi savu grāmatu māksliniecisko apdari.

Ar savas dzejas lasījumiem latviešu un angļu valodā uzstājusies literāros sarīkojumos Toronto, Vankuverā, Bostonā, Sanfrancisko, Filadelfijā, Milvokos un Londonā (Anglijā).

Dzejoļu un īsprozas krājumi
1972: "Kodols" (Šipenville: Upeskalna apgāds), par krājumu saņēmusi Daugavas Vanagu globālo balvu, jo "darbs ir ar savu noteiktu personības zīmogu, oriģināls, īpats formā un saturā, kaut kas jauns latviešu dzejā".
1981: "Patiesības medībās" (Toronto: autorizdevums).
1988: "Pēc negaisiem" (Kanāda: autorizdevums).
1993: "Beidzot" (1944–1993 tapuši darbi) (Rīga: Zinātne).
1995: "Akmenī iekalt" ( Rīga: Universitātes Avīze).
1998: "Cēlie un citi": dzeja un proza (Rīga: Universitātes Avīze).
2003: "Nirstot": dzeja un īsproza (Toronto: autorizdevums).
2007: "Aizrautība" (Rīga: Mansards).
2009: "Dzelmē" (latviešu un angļu valodā; Rīga: Mansards).

1988: laikrakstā "Latvija Amerikā" rodama ziņa, ka sakārtots dzejas krājums angļu valodā "Diary of Disaster" un tas arī tulkots latviešu valodā. Trūkst precīzāku ziņu par to turpmāko likteni.


Atmiņu grāmata
1991: "Bērnības zvaigznāji" (K. Gopera fonda atzinības raksts, 1992) (Toronto: autorizdevums).

Gleznotāja
2010: "Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi" Māra Branča sakārtojumā (Rīga: Mansards).

Par dzejas krājumu "Kodols" (Šipenville: Upeskalna apgāds, 1972)
"Viņas dzeja tiešām mirdz bagāta krāsainībā, un tajā ir liela motīvu dažādība ar tematikas diapazonu no ļoti personīgiem pārdzīvojumiem līdz šā laikmeta pasaules konfliktiem un ar laika atvēzienu no tagadnes cauri vēsturei līdz dzīvības rašanās sākumiem pirmšūnas kustības. [..] Kaut par modernisma "firmas zīmi" vēl arvien uzskata dzejnieka brīvību nobērt lasītāja priekšā visus savus kāda momenta apziņas un zemapziņas vizuļus, dzeja tomēr sakas tikai tur, kur sākas mērķtiecīga aistētiska vielas veidošana. Arī Gunai Ikonai labākie dzejoļi rodas tad, kad viņai savu motīvu varavīkšņaino daudzkrāsainību izdodas saorganizēt ap vienu kodolu. [..] Jaunās dzejnieces pirmajā grāmatā parādās plašs interešu apvārsnis, modra inteliģence un liela vitālitāte, kas, cerams, dos mūsu lirikai daudzas bagātas grāmatas."
Andrups, Jānis. Kodola meklēšana. Ceļa Zīmes, Nr.50 (01.07.1972)

Par dzeja krājumu "Patiesības medībās" (Toronto: autorizdevums, 1981)


Gunas Ikona jaunā dzejoļu krājuma nosaukums jau pats par sevi rada ziņkāri. Patiesības uzzināšana taču parasti ir ilgu un sūri grūtu pūliņu alga, nevis medību laimes jautājums. Patiesības meklētāji bez tam mēdz būt pabāli, iespītīgi cilvēka ar garīgām tieksmēm, kamēr medniekus iedomājamies bezrūpīgi dzīvespriecīgus sārtvaidžus. Tiešām, Gunas Ikonas dzejā ir neparasti daudz vitalitātes izpaudumu, Enerģijas pārpilnība vietām var likties tīri draiskulīga. [..] Šāda aktivitātes dziņa grāmata mijas ar pārdomām par pašu dzejošanas procesu un šaubām, vai vispār iespējams rakstīt par to, kā dzeja top. [..] No "Kodola" līdz "Patiesības medībām" noietais ceļš ietver meklējumus un attīstību, kam izsekot ir saistīgāk nekā lieku reizi iepazīties ar noslīpētāka rakstītajā atkārtojumiem. Gunas Ikonas dzeja turpina rūgt un veidoties. To pagaidām neraksturo vienmērīgs līmenis, bet izrāvieni, atsevišķi ievērojami sasniegumi, kas arī ļauj jaust nākotnes iespējas."
Lasmanis, Mārtiņš. Grūti tveramā patiesība. Latvija, Nr.3 (18.01.1982)

Par dzejas krājumu "Pēc negaisiem" (Toronto: autorizdevums, 1988)
"Grāmatu Pēc negaisiem Guna Ikona ir rakstījusi tāda dzidra gaisa un jaunatrasta miera laika sprīdī. Grāmatai piecas nodaļas:
Brīvība top, Dziļnirieni, Pēclaikā, Dziesma turpinās, Saulgriežu lokos. [..] Ar personiskāku raksturu ir nodaļas Pēclaikā un Dziesma turpinās. It īpaši nodaļa Dziesma turpinās daudzi dzejoļi analizē radīšanas procesu, dzejniece stāsta par to, kā rodas viņas dzejoļi, ka viņa meklē vārdus, gaida iedvesmi un kā reizēm to, ko viņa sajūt, viņa grib skaļi izkliegt – un tā rodas dzeja. Pēdējā nodaļa Saulgriežu lokos ved dzejnieci atpakaļ uz viņas latviskajiem pirmsākumiem, uz senā Saules ceļa. [..] Arī pati Guna Ikona "seko savas pirmzemes saulgriežiem", viņas apziņā vēl arvien īstajā Latvijas pavasara laikā uzzied pūpoli, ceriņi un baltās ievas, īstajā laika skan Līgo, īstajā Kaladu! [..] Guna Ikona ir ne tikai dzejniece, viņa ir arī gleznotāja, tāpēc viņa nevar nesaredzēt arī šīs svešās zemes krāšņumu, jaukumu. [..] Gunai Ikonai ir dota arī vēl kāda cita dziļāka saredzēšana, proti, viņa spēj saredzēt arī visu to, kas viņas pašas apziņā. Tāda spēja bija arī mūsu senčiem, tautasdziesmu sacerētājiem, kas redzēja ne tikai to, kas viņiem bija visapkārt, bet redzēja arī to, kas bija "vidū gaisa". [..] Gunas Ikonas valoda skaidra, saprotama, tā apvieno, ka viņa pati to saka, senvārdus ar jaunatrasto vienā straumē. Ritms brīvs, nesaistīts, kā tas arī iederas šinī laikmetā."
Sināte, Rasma. Dzidrā brīža dzeja. Latvija Amerikā, Nr.34 (20.08.1988)



Par bērnības atmiņu grāmatu "Bērnības zvaigznāji" (Toronto: autorizdevums, 1991)
""Bērnības zvaigznāji" ir Ikonas pirmā prozas grāmata, veltīta mātes piemiņai, ko saukusi par Mulīti, saīsinājumā no māmulīte. [..] Ikona sīki apraksta kā svinēti Ziemas un citi svētki, ka māte rīkojusi bērnu balles un citas izpriecas, kā patēvs Džonis stundām ilgi mācījis viņu peldēt, braukt ar riteni, slidot."
Cīrule, Alīda. Pa bērnības ceļiem. Laiks, Nr.57 (17.07.1991)


Par dzejas krājumu "Beidzot" (Rīga: Zinātne, 1993)
"Krājumā ievietoti 65 īsi dzejoļi. Vairāki no viņiem ir nosaukti par "haiku", bet haiku raksturs piemīt ļoti daudziem krājumā uzņemtiem dzejoļiem. Grāmata ir sadalīta trīs daļās: Mūžam, Vasara viļņo un Viņi. [..] ledziļinoties Ikonas lirikā redzam, ka dzejniece rada "vizuālu" dzeju, tas ir tādu, kurā viņa savas jūtas, savus pārdzīvojumus, savas filozofiskās pārdomas izsaka ar vārdu gleznām. Vārdu gleznas ir Gunas Ikonas dzejas raksturīgāka īpašība. Dažas no šīm gleznām ir neparastas un ar savu īpatnēju vārdu kombināciju liek lasītājam vērīgāk ieskatīties viņas dzejā un labāk izprast domu, ko dzejniece izsaka."
Bērziņa, Lūcija. Guna Ikonas jaunās dzejas grāmata Beidzot. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.4 (01.07.1994)


Par dzejas un īsprozas krājumu "Nirstot" (Toronto: autorizdevums, 2003)

"[..] viņas daiļrade man atgādina allegorisku tēlu – putnu, ko augstumos ceļ divi spārni. Viens spārns ir mūžīgā mīlestība, kas dāvāta Latvijai, un viņas nelokāmi latviskā stāja gan daiļradē, gan sabiedriskajā darbā. Dzejā viņa uzrunā Raini, Aspaziju, Longinu Apkalnu, Akurateru, Zentu Liepu, Zinaīdu Lazdu, Edvartu Virzu un citus, kuros deg "sīkstuma drosmīgā uguns". Otrs spārns ir brīvās pasaules kultūra, valodas prasme, ko Guna Ikona apguvusi un kas ir viens no būtiskiem avotiem, kuri apskalo viņas daiļrades saknes. Tur ir "gadu simteņu neizdzēstās – Kleopatra, Zanna d'Arka, Lukrēcija Bordžija", tur ir angļu rakstnieks Evelins Vo (Evelyn Waugh) un daudzi citi. Grāmatas virsraksts – "Nirstot". Kāpēc? Tāpēc, ka Ikonas dzejas cilvēks nirst domu un izjūtu dzelmēs, lai atrastu patiesības un dailes pērles. Visdaiļākā no tām ir Latvijas daba."
Ādmīdiņš, Reinis. Viena putna divi spārni. Laiks, Nr.16 (24.04.2004.

aktrise
dzejniece
gleznotāja
skolotāja

Izolde Mirdza Hertele

Izolde Krūmiņa, Izolde Krauze

–1941
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Ģertrūdes iela 32, Rīga
Latviešu literatūras skolotāja dzejniece Zinaīda Lazda.

Rīga
Apmeklēja Zentas Mauriņas literāro studiju.

Rīga
Apmeklēja gleznotāja Leo Svempa gleznošanas studiju.

Rīga
Pamatskolas kursu apguvusi pie mājskolotājas.

Tīringene
Mācījās angļu valodu Dr. Nagela tulku skolā, kas no Leipcigas bija pārcelta uz kādām vecām dzirnavām Tīringas mežos.

1941–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas (3 kursi) studijas Medicīnas fakultātē; studiju virziens: medicīna un dabas zinātnes.

1946–1948
Eslingene pie Nekāras
Studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta.

Latvijas preses biedrība
Kanāda
Latviešu preses biedrības Kanādas kopas biedre.

Latvijas PEN klubs

Kanāda
Kanādas dzejas asociācijas biedre.

Kanāda
Mākslinieku vienība "Latvis".

1953
Kanāda
Jaunkanādiešu mākslinieku kluba latviešu grupā; kopā ar Arnoldu Nullīti, Otto Grebži, Augustu Kopmani, Pēteri Kārkliņu, Jāni Kugu, jun., Rutu Stāmeri, Ēriku Pakalnu, Broņislavu Ingoļēviču, Ģirtu Tiltiņu.

10.1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1948
Kanāda
1948: ziemā izceļoja uz Kanādu.

1948
Štutgarte
1948: vasarā darbojās par nodarbību vadītāju latviešu YMCA/YWCA bērnu vasaras nometnē pie Štutgartes.

1973
"Daugavas Vanagu Mēnešraksts"
Literatūras un mākslas nodaļas redaktore.

1974
Toronto
Toronto latviešu tautas augstskolas latviešu ģimnāzijas latviešu literatūras skolotāja.

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Literatūras un preses nozarē
2004

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
2010